Igaunijas izlūkdienests: Krievijas kiberoperācijas apdraud mūsu valsts drošību

Russian President Vladimir Putin meets with his Estonian counterpart Kersti Kaljulaid at the Kremlin in Moscow on April 18, 2019. (Photo by Alexander NEMENOV / various sources / AFP) FOTO: ALEXANDER NEMENOV/AFP

Krievijas kiberoperācijas līdz šim bijušas sekmīgas, bet rietumvalstu atbildes soļi pagaidām nav bijuši pietiekami efektīvi, lai piespiestu Krievijas pusi atteikties no šādas darbības, atzinis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests

Līdz ar to Maskava secinājusi, ka tās rīkotās kiberoperācijas attaisnojušās. Šā  iemesla dēļ tās joprojām var uzskatīt par vienu no drošības riskiem, kas apdraud arī Igauniju, izlūkdienests norādījis savā ikgadējā ziņojumā, kas publiskots trešdien.

Kiberoperācijas Krievijai kalpo kā efektīvs līdzeklis politisko mērķu sasniegšanai, ko tā var atļauties gan nepieciešamo cilvēkresursu, gan laikietilpības un izmaksu ziņā un kas ļauj tai nepārkāpt militāra konflikta slieksni.

Kā uzskata izlūkdienesta eksperti, šo kiberoperāciju mērķi gadu gaitā ir maz mainījušies un arī mērķa valstis lielākoties palikušas tās pašas, savukārt darbības jomu loks pakāpeniski paplašinās.

Nemainīgi paliek stratēģiskie mērķi - lielvaras tēla projicēšana un iekšējās stabilitātes uzturēšana, bet mainās izmantotās metodes, tāpēc izšķiroša nozīme ir konsekventai kiberdrošības uzlabošanai.

Kiberoperācijas pret Rietumu demokrātiskajām valstīm Krievija rīko jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Sākotnēji to mērķis bija militārā joma, bet ar laiku darbības spektrs paplašinājās, un tagad kiberoperācijas tiek izmantotas gan informācijas zagšanai, gan citu valstu vienotības iedragāšanai, gan savas ietekmes vairošanai, piemēram, provocējot un uzkurinot nesaskaņas un traucējot politiskos procesus vai reaģējot uz Krievijai nelabvēlīgiem lēmumiem, tai skaitā uz Krievijas sportistu nepielaišanu starptautiskās sacīkstēs, kam sekoja kiberuzbrukumi starptautiskajām sporta organizācijām.

2019.gadā nākušas gaismā Krievijas kiberoperācijas, kas līdz tam gadiem ilgi palikušas nepamanītas, un domājams, ka patiesībā tādu ir vēl vairāk.

Novērots, ka Krievija cenšas ļoti operatīvi izmantot vājās vietas informācijas sistēmu aizsardzībā, kolīdz tās atklājušās, tādēļ ir ļoti svarīgi regulāri gādāt par drošības atjauninājumiem.

Kiberoperācijas pret starptautiskajām institūcijām tiek vērstas galvenokārt ar mērķi iegūt sensitīvu informāciju par citu valstu politisko nostāju, par to, kuras valstis būtu iespējams ietekmēt Krievijai vajadzīgajos virzienos, kam un kādā veidā adresēt savu informācijas operāciju naratīvu.

Starptautiskās institūcijas ir jutīgākas pret informācijas noplūdi, jo informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm tās izmanto kopējas sistēmas, kuru drošības līmenis katrā valstī var atšķirties.

Krievija izvēlas par savu kiberoperāciju mērķi valstis un institūcijas ar zemu drošības līmeni, kurām pieejama sensitīva informācija par citām dalībvalstīm.

2019.gada gaitā Krievija iejaucās rietumvalstu vēlēšanu norisē un, domājams, darīs to arī 2020.gadā, pavisam noteikti pievēršot uzmanību prezidenta vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs un parlamenta vēlēšanām Gruzijā un cenšoties atbalstīt tos kandātus, kuri vislabvēlīgāk noskaņoti pret Krieviju vai spēj ienest lielāko šķelšanos rietumvalstu starpā, teikts ziņojumā.

Turklāt Maskava ar savu iejaukšanos cenšas parādīt, ka rietumvalstis nav spējīgas sarīkot godīgas vēlēšanas, un līdz ar to novērst uzmanību no pašas Krievijas iekšējām problēmām, lietojot jau labi noslīpēto retoriku par "rietumvalstu dubultstandartiem". 

Krievijas kiberoperācijas joprojām vērstas arī pret rietumvalstu militāro jomu, un to galvenais mērķis ir piekļūt konfidenciālai informācijai par valstu militāro potenciālu un plāniem.

Piemēram, par Krievijas kiberoperāciju mērķi varētu kļūt mācības "Defender Europe 20", kas aprīlī un maijā ASV vadībā norisināsies Eiropā, norāda Igaunijas izlūkdienests.

Krievija aktīvi izmanto kiberoperācijas arī kā politisko ieroci, un tas nozīmē, ka Krievijas ārpolitikas un tās rīkoto kiberoperāciju mērķi var pārklāties. Lai sasniegtu savus mērķus, kiberuzbrukumu rīkotāji izmanto cilvēkus, kuri saistīti ar viņus interesējošo jomu, bet no kiberdrošības viedokļa ir vāji aizsargāti un ar ierobežotām iespējām atklāt kiberuzbrukumus.

Domājams, ka Krievija savus kiberuzbrukumus turpinās, kamēr iespējamie ieguvumi no tiem pārsniegs varbūtējās negatīvās sekas, secina Igaunijas eksperti.

Uz augšu
Back