Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča aicinājusi Lielbritāniju neizdot ASV vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džūljenu Asanžu, paužot bažas par sekām, ko šāds lēmums varētu atstāt uz preses brīvību.
"Apsūdzību plašais un nenoteiktais raksturs ir satraucošs, jo daudzas no tām ir saistītas ar aktivitātēm, kas Eiropā un arī aiz tās robežām ir pētnieciskās žurnālistikas centrā," teikts Mijatovičas paziņojumā.
"Ja tiks atļauts izdot Džūjenu Asanžu uz šī pamata, tam būs negatīva ietekme uz mediju brīvību, un galu galā tas var traucēt presei veikt savus demokrātiskās sabiedrības informācijas vācēja un sabiedriskā sarga pienākumus," norādīja komisāre.
Atsaucoties uz ANO īpašo ziņotāju spīdzināšanas un cietsirdīgas izturēšanās jautājumos Nilsu Melceru, Mijatoviča arī brīdināja - pastāv risks, ka Asanžam draud ieslodzījuma apstākļi un spriedums, kas varētu būt pretrunā ar Eiropas cilvēktiesībām.
"Ņemot vērā gan ietekmi uz preses brīvību, gan nopietnās bažas par to, kāda ASV būs izturēšanās pret Džūljenu Asanžu, mans kā cilvēktiesību komisāres vērtējums ir, ka viņu nevajadzētu izdot," norādīja Mijatoviča.
Eiropas Padome ir no Eiropas Savienības atsevišķa organizācija, un Lielbritānija ir tās sastāvā arī pēc izstāšanās no ES.
Lielbritānijas tiesa nākamnedēļ lems par Asanža izdošanu ASV, kur viņam izvirzītas apsūdzības par ASV pretspiegošanas likumu pārkāpumu saistībā ar 2010.gadā "WikiLeaks" publicētajiem tūkstošiem militāro un diplomātisko dokumentu. Ja viņš tiks atzīts par vainīgu, viņam var tikts piespriests līdz 175 gadiem ilgs cietumsods.
48 gadus vecais Asanžs pašlaik atrodas apcietinājumā Londonā pēc tam, kad Lielbritānijas policija viņu 11.aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus.
Asanžs Londonā izcieš 50 nedēļu cietumsodu par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā.
ASV oficiālu izdošanas lūgumu Lielbritānijai iesniedza uzreiz pēc tam, kad Asanžs atstāja Ekvadoras vēstniecību.