Entonijs Bērdžess (Anthony Burgess), īs­tajā vārdā Džeks Vilsons, dzimis Mančestrā 1917. gadā. Drīz pēc viņa piedzimšanas gripas epidēmijā nomira māte; viņas meitas uzvārds bija Bērdžesa, kuru rakstnieks pieņēma 1956. gadā. Rakstnieka slavenākais romāns ir murgaina fantāzija "Mehāniskais apelsīns" ("A Clockwork Orange", 1962), kurā autors vēsta par 2004. gadu, kad Anglijā valda klibs un apātisks sociālisms, kad cilvēki dzīvo uz Mēness, bet retais prot lasīt. Katram, kurš nav slims, ir jāstrādā, un kriminālieslodzītos amnestē, jo cietumi vajadzīgi politieslodzītajiem. Darbs ir sarakstīts autora izveidotā pusaudžu žargonā (NADSAT), savienojot elementus no britu un amerikāņu slenga, krievu valodas un citiem avotiem. Rakstnieks cenšas parādīt sabiedrības neveiksmīgo mēģinājumu psiholoģiski “reabilitēt” neārstējamu, vardarbīgu jaunieti noziedznieku.

Latviešu valodā Silvijas Brices tulkojumā darbs izdots apgādā "Atēna" 1999. gadā.

Stāsts sākas ar četru jauniešu – Aleksa, Pita, Džordžija un Dina nakts piedzīvojumiem, kuru laikā viņi paspēj izdemolēt un apzagt veikalu, iekaustīt vecu vīru un saplēst viņa grāmatas, sakauties ar citiem jauniešiem (Billiboja bandu), nozagt automašīnu un pa ceļam piekaut kādu pārīti. Nokļuvuši vasarnīcā, kur kāds vīrs raksta grāmatu ar nosaukumu “Mehāniskais apelsīns”, viņi izvaro viņa sievu, saplēš grāmatu un pašu rakstnieku piekauj. 

Nākamajā rītā Aleksu apmeklē pēckolonijas konsultants P.R.Deltoīds, kurš visu zina par iepriekšējās nakts kautiņu un iesaka Aleksam izvairīties no līdzīgiem starpgadījumiem. Aleksa lielākā mīlestība ir mūzika, īpaši Bahs un Bēthovens.

Vakarā, saticis savus draugus, Alekss nolemj apliecināt savas bandas līdera spējas un uzņemas vienatnē apzagt dzīvokli, kurā mitinās veca sieviete ar kaķiem. Alekss viņu nejauši nogalina un, draugu nodots un pamests, nokļūst policijas iecirknī, kur tiek smagi piekauts un iemests cietuma kamerā.

Alekss nokļūst valsts cietumā numur 84F, kurā viena no apmācības sastāvdaļām ir Bībeles lasīšana, ko viņš dara labprāt, jo tad ir  iespēja klausīties mūziku – Bahu, Hendeli… Drīz Alekss uzzina par Ludovika metodi, ar kuras palīdzību var tikt ārā no cietuma.

Pirms katra metodes seansa Aleksu piesien pie krēsla, apsprauž ar vadiem, pie pieres piesprauž spailes un augšējie plakstiņi tiek vilkti augstāk, lai nevarētu aizvērt acis filmas skatīšanās laikā. Aleksam klasiskās mūzikas pavadībā rāda filmas, kurās jaunieši zvērīgi piekauj kādu vīru, izvaro meiteni, piekauj veikalnieci un aizdedzina veikalu, kurā sieviete sadeg dzīva, filmas, kurās notiek spīdzināšana japāņu gaumē un vīrietim, kura seja ir redzama pa visu ekrānu, ar žileti  izgriež acis un ar knaiblēm izlauž zobus, u.tml.

Šādu daudzu seansu rezultātā Aleksa ķermenis nekavējoties un spēcīgi sāk reaģēt uz jebkuru vardarbību. Viņš nespēj nevienam iesist, nespēj iekārot - jau domas par sievietes fizisku iegūšanu rada nelabumu.

Aleksu palaiž brīvībā. Viņam vairs nav ne grēku, ne izvēles. Viņš ir  nolemts sociāli pieņemamai darbībai kā maza mašīnīte, kas spēj darīt vienīgi labu.

Mūzika, seksuālais akts, literatūra, māksla – viss kļuvis nevis par prieka, bet gan par sāpju avotu.

1971. gadā režisors, scenārists un producents Stenlijs Kubriks radīja grāmatas ekranizāciju.