Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2020/02/17/12947142t1hfe2b.png)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Raksta turpinājums
Video vairs nav pieejams.Valsts, kur var saņemt sodu par iešanu dušā pēc desmitiem vakarā. Kur atļauta eitanāzija, taču pieņemts skaļi par to nerunāt. Kur ir liela iespēja nodzīvot līdz simt gadu vecumam un vecumdienas aizvadīt valsts apmaksātā pansionātā. Ukrainā dzimusī Olga stāsta par savu dzīvi Šveicē.
"Es piedzimu Ukrainā. Kijevā izveidoju karjeru banku sektorā, ieguvu trīs augstākās izglītības... Bet pēc tam apprecējos un pārcēlos uz Londonu, kur pilnībā mainīju savu dzīvesveidu. Man nācās iedzīvoties svešā valstī, sapazīties ar jauniem cilvēkiem, pārvarēt valodas barjeru (līdz aizbraukšanai domāju, ka pārvaldu angļu valodu), nomainīt vairākus dzīvokļus, pārdzīvot remontu un izpētīt, kā iegādāties nekustamo īpašumu Londonā," par sevi stāsta Olga.
"Pēc tam kļuva vēl interesantāk. Mēs pat nebijām paspējuši izpakot uz jauno dzīvokli pārvestās mantas, kad vīram piedāvāja darbu Šveicē."
Olga jau piecus gadus ar ģimeni dzīvo Ženēvā. Savā "Instagram" kontā viņa stāsta par Šveices ikdienas dzīves īpatnībām, ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, šveiciešu mentalitāti, kā arī dalās personīgajā pieredzē par dzīvi valstī, kur "katrs sestais iedzīvotājs ir miljonārs".
- Eitanāzija, mentalitāte un adaptācija. Par ko Šveicē skaļi nerunā?
- Kā atrast darbu un Šveices lietišķā etiķete
- Miljonāru valsts, kur gaļa maksā 100 eiro kilogramā
- 50 cilvēki nāk apskatīt vienu dzīvokli un valodas grūtības ar pediatru
- "Pēc 22:00 dušā iet nedrīkst." Absurdie sodu iemesli
- 90 eiro dienā par bērnudārzu un pasaulē laimīgākie pusaudži
- Pansionāti un simtgadnieki. Novecošana Šveicē
Raksta turpinājums