Eitanāzija, mentalitāte un adaptācija. Par ko Šveicē skaļi nerunā? (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pexels

"Jā, es jau ilgi biju sapņojusi dzīvot Šveicē, bet nevaru teikt, ka Londonu iemainīju pret labāku dzīvi," par pārcelšanos stāsta Olga. "Atceros, cik mēs ilgi rēķinājām, salīdzinājām, mēģinājām saprast, cik liela algas daļa aizies nodokļos (Šveicē katrā reģionā ir sava sistēma), pētījām skolas, domājām, vai atradīsim normālu dzīvesvietu. Galu galā izlēmām - pārceļamies! Nepavisam to nenožēlojam."

"Man ļoti patīk dzīvot Ženēvā. Taču man šeit pietrūkst atvērtu un siltu attiecību cilvēku starpā," viņa norāda. Šveicieši atšķiras no postpadomju valstu iedzīvotājiem un it īpaši no ukraiņiem.

"Viņi uzreiz sev nepielaiž klāt jaunus cilvēkus. Ilgi tevi vēro, pirms sāk uzticēties. Bet, protams, ir arī izņēmumi.

Vēl esmu pamanījusi, ka šveicieši nevar savu dzīvi iedomāties bez plānošanas. Tikšanās ar draugiem, atvaļinājumi, brīvdienas - viss tiek laikus saplānots, gadu no gada plāni ir ļoti līdzīgi.

Kādreiz man tas šķita dīvaini, ka cilvēki ir tik ļoti pārliecināti par savu nākotni un finansiālajām iespējām. Bet tagad arī pati tā dzīvoju, man šķiet, ka no šveiciešiem ir, ko pamācīties," uzsver Olga.

Savā "Instagram" blogā viņa stāsta arī par citām šveiciešu mentalitātes īpatnībām. Tādas viņa joprojām turpina atklāt, lai gan valstī dzīvo jau piecus gadus.

Olga stāsta, ka reiz saruna ar kādu vietējo paziņu aizvirzījusies līdz Šveices vilcieniem - kādi tie tīri, punktuāli un ērti. "Nu, ja tikai neviens nemetas zem riteņiem," piebildusi Olga. Sarunas biedrs samulsis un teicis, ka par šādām tēmām Šveicē neesot pieņemts runāt.

"Es vēl nobrīnījos - kā nav pieņemts? Runa ir par pašnāvībām, un katrs, kurš bieži brauc ar vilcienu, zina, ka tādas lietas nenotiek nemaz tik reti. Nolēmu aptaujāt savus nedaudzos šveiciešu paziņas, kādas vēl ir aizliegtās tēmas Šveicē. Izrādījās, ka viena no tām ir eitanāzija un "Exit" programma, kuras ietvaros cilvēkiem par maksu palīdz aiziet no dzīves.

Neskaitot eitanāziju un pašnāvību, Šveicē nav pieņemts runāt arī par depresiju un stresu.

Vēl pie "aizliegtajām tēmām" var pieskaitīt Šveices lomu pasaules karos, Šveices bankās glabātās naudas izcelsmi, migrāciju un bēgļus. Kā visur citur, Šveicē nav pieņemts tikko satiktu cilvēku iztaujāt par vecumu, ģimenes stāvokli vai ienākumiem.

"Par ienākumiem runājot, ja katrā tikšanās reizē žēlosieties par dārgo dzīvi Šveicē, par jums padomās, ka esat vai nu nelaimīgi, vai arī nabadzīgi. Vai jums tāda reputācija vajadzīga? Labāk tādas sarunas pārvērst par joku," uzskata Olga.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu