Luksofors mašīnas instrumentu panelī jeb reizes, kad tālāk braukt vienkārši nedrīkst (6)

TVNET Auto
CopyLinkedIn Draugiem X
Mercedes-Benz automašīnas instrumentu panelis
Mercedes-Benz automašīnas instrumentu panelis Foto: Daimler AG

Lai arī gan sievietēm, gan vīriešiem ir pa spēkam dažādi sarežģīti uzdevumi, atsevišķi tehniskas dabas jautājumi reizēm var izrādīties klupšanas akmens pat visgudrākajām no mums. Lai nekristu panikā, kad mašīnas instrumentu panelī iedegas kāda iepriekš neredzēta lampiņa, noderēs kāds no šiem padomiem. 

Luksofors – vienkāršs ceļvedis lampiņu pasaulē

Uz katras automašīnas paneļa ir vairāk nekā 60 dažādu signāllampiņu. Atkarībā no ražotāja, zīmola un izlaiduma gada to dizains var atšķirties, varbūt nedaudz variē lampiņu skaits – augstākas klases un labāk aprīkotam auto to būs vairāk, bet šo signāllampiņu funkcijas visām automašīnām ir vienādas.

Lai šajā jūklī neapmulstu, var paturēt prātā ērtu “špikeri” – singāllampiņas uz auto paneļa ir kā luksofors uz ielas, norāda Mercedes-Benz AG un Daimler Truck AG ģenerālpārstāvja Latvijā SIA “Domenikss” speciālists Jānis Dambītis. Zaļā gaisma liecina, ka viss kārtībā; dzeltenā brīdina – kaut kas nav īsti labi, vajadzētu aizbraukt uz servisu; sarkanā saka – stop!

“Visas signāllampiņas var nosacīti iedalīt divās lielās grupās – informatīvajās un brīdinošajās. Informatīvie signāli, kas parasti ir zaļā vai zilā krāsā, informē vadītāju, ka ir ieslēgtas gabarītgaismas, tuvās vai tālās gaismas u. tml. Savukārt brīdinošās – dzeltenās un sarkanās – liecina par dažādiem defektiem, nereti pirms vēl autovadītājs tos ir sajutis vai sadzirdējis,” skaidro Dambītis.

Kā iemācīties “sarunāties” ar automašīnas brīdinājumu sistēmu?

Katram auto ir sava rokasgrāmata, un viens no autovadītāja galvenajiem uzdevumiem ir jau pašā sākumā iepazīties ar visiem signāliem uz paneļa. Rokasgrāmata arī ir pirmais avots, kur meklēt informāciju, iedegoties brīdinājuma signālam.

Mūsu sabiedrībā gan biežāk ir ierasts instrukciju neizlasīt līdz galam vai nelasīt nemaz un ierīces apgūt darbībā. Ar tādām salīdzinoši vienkāršām ierīcēm kā telefons vai mikseris tā varbūt arī var rīkoties, bet auto signālu nepārzināšana var beigties bēdīgi: ignorējot brīdinājumus un savlaicīgi nenovēršot problēmas, par remontu var nākties maksāt pat vairākus tūkstošus eiro.

Eksperts iesaka – iedegoties brīdinājuma signālam, visprātīgāk būtu pie pirmās izdevības doties uz servisu, jo dzeltenas krāsas lampiņa var būt brīdinājums par minimālu kaiti, ar kuru auto droši ripos vēl tūkstoš kilometrus, bet var arī norādīt uz nopietnu defektu.

Dzeltenā gaisma norāda, ka jāieplāno speciālista apmeklējums

Vispopulārākā un nopietnāk uztveramā no dzeltenajām signāllampiņām ir Check Engine jeb Pārbaudīt dzinēju. Tā ir savienota ar dzinēja vadības bloku un visām elektroniskajām sistēmām, kas ar to saistītas. Šī signāllampiņa brīdina par dzinēja un ar to saistīto elektronisko sistēmu iespējamiem bojājumiem, tāpēc, ja tā iedegusies, tas ir nopietns brīdinājums, ar kuru jokot nedrīkst.

Dzeltenā gaisma var liecināt arī par problēmām ar riepu spiedienu vai ziņot, ka beidzies logu šķidrums. Tāpat dzeltenās ikonas atgādina par izdegušām gabarītgaismām vai tuvajām gaismām, ieslēgtu un piemirstu logu apsildi vai atsevišķu sistēmu, piemēram, cieto daļiņu filtra stāvokli. Ja lampiņa pusstundas laikā nenodziest un nav saistīta ar logu šķidruma līmeni, prātīgāk būtu vērsties pie speciālista.

Kritiskākās ir sarkanās lampiņas

“Sarkanais brīdinājuma signāls parasti saistīts ar bīstamām situācijām, tāpēc uzreiz jāstājas malā. Piemēram, ignorējot eļļas spiediena līmeni dzinējā, par ko ziņo sarkana eļļas kanniņas ikona, varat atvadīties no dzinēja, bet jauns dzinējs izmaksā apmēram pusi no automašīnas cenas. Tāpat sarkanās signāllampiņas brīdina par akumulatora problēmām, bremžu defektiem, stūres iekārtas bojājumiem vai pārkarsušu dzinēju,” atzīmē Dambītis. Iespējamais risinājums šādā situācijā ir tikai viens – izsaukt palīdzību uz ceļa vai evakuatoru un doties uz servisu.

Reizēm sarkanie signāli ir attiecināmi uz situācijām, kurās daļa vadītāju varētu nolemt turpināt ceļu – piemēram, ja nestrādā drošības spilveni. “It kā jau braukt var, bet vai tiešām vajag, ja avārijas gadījumā pakļaujam sevi briesmām?” vaicā Dambītis.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu