Video rubrikas "Rundāles pils galma noslēpumi" 1. sērijā uzzinājām visu par rokoko laika modi, otrajā iejutāmies hercogu ādā, ģērbjot neskaitāmas drēbju kārtas. Trešajā sērijā ielūkojāmies vēl privātāk hercogu dzīvē - viņu guļamistabā un vannas istabā. Bet tagad laiks hercogu ballei! 

Iepazīt rokoko laikmeta modes nianses talkā nāca vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītāja, vēsturisko tērpu stāstu gide Elīna Kuzņecova. Starp citu, Elīna vada burvīgu radošo telpu “Mazā muiža”, kurā eksponēti neskaitāmi vēsturiski tērpi.

4. sērijas video.

Balles karalis - menuets

Karalis Saule

FOTO: wikimedia.org

Luijs XIV jeb Saules karalis bija kaislīgs dejotājs, un viņa valdīšanas laikā attīstījās gan galma - sabiedrības deja, gan skatuviskā deja, kas lika pamatus baleta attīstībai.

Menuets tika uzskatīts par dejas karali Eiropas galmos, kur balles laikā augstākā sabiedrība demonstrēja manierīgas pozas un ceremoniālus reveransus. Ap 1650. gadu tas kļuva par Saules karaļa galma deju, kas tika stingri shematizēta.

Izdejojot plūstošos menueta soļus un figūras, galminieki cēli demonstrēja savus krāšņos tērpus un absolūto eleganci. Tomēr patiesībā 3/4 taktsmērs un mērenais temps bija tāpēc, ka tā laika tērpi un pūderētās parūkas nepieļāva straujākus deju soļus.

Dejas nosaukums nāk no franču valodas [menu] – sīks, mazs vai arī [menu pas] – sīks solis. 

Menuets ir franču izcelsmes pāru deja, kurai raksturīgs mērens temps un plūstošas, cilājošas kustības, kuras izpilda maziem solīšiem. Menuets bieži tika dejots kā fināla deja.

Menueta dejas dejotāji

FOTO: National Gallery of Art, Washington

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Vēdeklis - slepenais flirta ierocis

Vēdeklis bija neatņemams galantās rokoko laikmeta dāmas aksesuārs. Vēdekļi tika darināti no kaula vai perlamutra,

dekorēti siluetgriezumā, gravēti un apgleznoti tie kalpoja ne tikai par utilitāru, bet arī greznuma priekšmetu, kas liecināja par īpašnieces turīgumu un statusu sabiedrībā. 

Protams, vēdeklis bija arī flirta instruments/ierocis, ar kura palīdzību dāmas diskrēti sūtīja romantiskus ziņojumus savam izredzētajam pāri piepildītajai balles zālei.

Tik diskrēti, lai, nedod Dievs, laulātais kungs neko nenojaustu!

Aleksandrs Roslīns "The Lady with a Fan" (Mākslinieka sieva), 1768.g.

FOTO: Nationalmuseum Sweden

Piemēram, jautājot „vai iespējams tikties?“, dāma vēdekli ar kreiso roku pieliek pie labās acs. Vēdekļa pavērto kociņu skaits norāda, cikos tikšanās ir iecerēta.

Ja dāma vairākas reizes pieskaras ar nolaistu, salocītu vēdekli pie kleitas, dodoties projām, tas nozīmē - "seko man". 

Ja dāma nevēlas, lai viņai kāds tuvojas, viņa strauji vēdina vēdekli. Straujš žests, norādot virzienu uz priekšu ar sakļautu vēdekli, nozīmē „ejiet projām“!

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Rundāles pils kolekcijā ietilpst vairāk nekā 80 vēdekļi, kas darināti no 18.gs. sāk. līdz 20. gs. sāk., atspoguļojot visus šajā laika posmā dominējušos mākslas stilus.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kaislīga? Bagāta? Gudra? To tev pateiks skaistumpunktiņi

Skaistumpunktiņi, mušiņas bija modes elements, taču sākotnēji radies, lai slēptu ādas nepilnības, rētas. Piemēram, angļu gleznotājs Džošuā Reinolds portretējis lordu Čārlzu Kačartu ar liela izmēra mušiņu, kas slēpj kaujā iegūtu rētu. 

Džošuā Reinolds "Lord Cathcart" (1753.g.)

FOTO: Manchester Art Gallery

Izgatavotas no zīda vai samta, mušiņas lielākoties bija apaļas, taču sastopamas arī mēness, sirds, dimanta, putniņa un citās formās. 

Mākslinieks - Fransuā Bušērs

FOTO:  publicitātes foto no privātas kolekcijas (https://media.gucci.com)

Melnā skaistummušiņa uz baltā pūdera kārtas izcēla augstdzimušās personas bālumu. Savukārt atkarībā no tās novietojuma sūtīja kodētu ziņojumu.

Līdzīgi kā vēdekļu valoda, arī mušiņu izmantošanas māksla ļāva izteikt jūtas, atzīties mīlestībā utt.

Uzskates materiālam par pamatu ņemta glezna "Lady in Blue" / 1770.-1780.g.

FOTO: Hermitage Museum

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Mūžīgais jautājums: kur ballē bija "dāmu istaba"?

Burdalū (no franču valodas: Bourdalou) - iegarens pārnēsājams podiņš dāmām. Nosaukums radies Francijā. Mācītājs Luijs Burdalū bija slavens ar ilgiem un ļoti saistošiem sprediķiem.

Lai nepalaistu garām nevienu vārdu un dievkalpojuma laikā nebūtu jāiet ārā, dāmas ņēma līdzi mērces trauciņus, lai nokārtotu savas dabiskās vajadzības.

Fransuā Bušērs "La Toilette intime", 1760.g.

FOTO: Wikipedia.org

Šo ideju pārņēma porcelāna ražotāji, un tika izgatavoti pārnēsājami podiņi, kurus dāmas varēja ērti paslēpt zem vairākām svārku kārtām.

Rundāles pilī stikla podiņu var aplūkot hercogienes guļamistabā, tas ir ievietots naktsskapītī pie gultas.

FOTO: Jānis Škapars, Tvnet

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

SKATIES VAIRĀK SKAISTU BILŽU GALERIJĀ

Sakām lielu paldies:

* vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītājai, laikmeta stāstu gidei Elīnai Kuzņecovai;

* mākslas vēsturniecei, skaisto tērpu autorei Jeļenai Forstei;

* “Mazās muižas” un Rundāles pils pārstāvjiem par viesmīlību un atsaucību;

* Olafam Soloveikam, Nadeždai Bigaņičai par asistēšanu un piedalīšanos filmēšanā.