Pēc lielā cilvēku pieplūduma pagājušajās brīvdienās, Saulkrastu novada pašvaldība steidzami nolēma ierobežot iebraukšanu pilsētā, slēdzot automašīnu stāvlaukumus un liedzot apstāšanos uz ielām, kur atpūtnieki mēdz novietot automašīnas, lai dotos uz jūru. “Esiet atbildīgi, nebrauciet pagaidām uz Saulkrastiem,” aicina novada mērs Normunds Līcis. Viesus negaida arī citās Latvijas pašvaldībās.

Pagājušajās brīvdienās automašīnu rinda Saulkrastu virzienā kustējās gliemeža ātrumā. Šķita, ka puse Rīgas uz dažām stundām pārcēlusies uz Saulkrastiem. Jūras mala bija cilvēku pārpilna - kāds pat pamanījās uzsliet telti, bērni rotaļājās bariņos, suņi skraidīja, pieaugušie piknikoja. Nelielie Saulkrastu veikali bija pilni ar pircējiem - šķita, ka, siltā laika apreibināti, daudzi aizmirsuši par ārkārtas situāciju un uzvedības noteikumiem jaunajā realitātē.

Tālredzīgākie devās “ķert sauli” uz Kurzemes jūrmalu un jutās nepatīkami pārsteigti, ieraugot, ka pa parasti vientulīgo jūras malu plūst ļaužu straumes.

“Mēs aicinām pagaidām nebraukt pie mums un pastaigām izvēlēties vietas, kas nav tradicionālas,” saka Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis. Automašīnu sastrēgumus virzienā uz Vidzemes jūrmalu un ļaužu drūzmēšanos  veikalos viņš skaidro ar to, ka bez atpūtniekiem uz Saulkrastiem devās arī vasarnieki - novada teritorijā ietilpst 12 dārzkopības ciemi. “Tā ir katru pavasari - cilvēki ierodas apskatīt savus īpašumus un iegriežas veikalā, lai šo to nopirktu pavasara remontdarbiem.” Saprotot, ka, tuvojoties siltam laikam, situācija var kļūt nekontrolējama, pašvaldība steidzamības kārtā lēma, kā ierobežot cilvēku pieplūdumu.

Priekšlikums pilnībā slēgt piejūras pilsētu pagaidām netika atbalstīts.

Iebraukšanu Saulkrastos apgrūtinās ceļa zīmes, slēgti tiks auto stāvlaukumi, kā arī ielas, kur atbraucēji parasti novieto spēkratus. Tāpat pastiprināti Saulkrastos dežurēs pašvaldības policija. Šobrīd Saulkrastu novadā nav neviena apstiprināta saslimšanas gadījuma, lai gan visās ieskaujošajās pašvaldības reģistrēti Covid-19 saslimušie.

Klusās Cēsis

Viesus negaida arī citas pašvaldības, kas līdz šim aktīvi veicināja lokālo tūrismu. Slēgti skatu torņi un laukumi pie dabas objektiem, šūpoles, stadioni, āra trenažieri, suvenīru bodītes un bibliotēkas, kurās pat vairs netiek pieņemtas izlasītās grāmatas. Pašvaldības bažījas par pieaugošo sociālo spriedzi, ko varētu radīt sociāli ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - tiek pieļauts, ka būs virkne nozaru un uzņēmēju, kas neietilps nevienā valsts palīdzības kategorijā, bet pirmā vieta, kur cilvēki meklē finansiālu atbalstu, ir pašvaldība.

Cēsīs rīkojās izlēmīgi un tūristus magnetizējošos objektus  - koncertzāli, pils kompleksu un izstāžu namu slēdza jau pirmajā valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dienā. Apkārtnē esošās dabas takas ir atvērtas. “Mēs negribam palielināt saslimušo skaitu, ko var izraisīt cilvēku plūsma no inficētajām vietām,” saka Cēsu novada domes Komunikāciju un servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots.

Šobrīd problēmas rada tas, ka daļa iedzīvotāju neizprot situācijas nopietnību, un aizvien ir tādi, kas spītīgi turpina pulcēties. Novadā apstiprināti pieci Covid-19 saslimšanas gadījumi. “Dome savlaicīgi pieņēma lēmumu, ka stadionos atļauti tikai individuāli treniņi, bet cilvēki turpināja spēlēt futbolu kā ierasts." 

Kad ieradās pašvaldības policija, sekoja pārmetumi par panikas celšanu un personiskās brīvības ierobežošanu,

 stāsta pašvaldības pārstāvis. Dažām repatriētajām ģimenēm ir ierādītas telpas pašizolācijai un tiek piegādāta pārtika. Cēsu domē lems, vai trūcīgajām un mazturīgajām ģimenēm piešķirt pabalstu bērnu ēdināšanai. Šādu soli jau spērusi Kokneses pašvaldība, lemjot par 1,50 eiro izmaksu vienam bērnam par katru darba dienu. Kārlis Pots saka, ka pašvaldība iespēju robežās turpinās atbalstīt vietējos uzņēmumus. “Ne visi saprot, kādu atbalstu var saņemt, jo informācija par atbalstu uzņēmējiem ir apjomīga un specifiska.”

Ir cerība, ka viesmīlības jomā strādājošie uzņēmumi, kas bijuši spiesti aizvērties, ir “iekūņojušies”  un pēc krīzes ātri atgūsies.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Uz Pāvilostu atbēguši rīdzinieki, Apē baidās no tiem, kas strādā Igaunijā

Cilvēku pieplūdums brīvdienās bija vērojams arī Pāvilostā. “Jutām, ka sestdien Pāvilostā bija daudz svešinieku."

Rīdzinieki, kuriem Pāvilostā ir vasaras mājas, ir atmukuši uz šejieni. Viņi mūk no Rīgas, mēs no viņiem,

stāsta Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Pāvilostā pagaidām neviens nav inficējies. Pāvilostai tuvākās infekcijas skartās vietas ir Grobiņa un Aizpute. Līdzīgi kā citviet, Pāvilostas problēma ir no ārvalstīm repatriētajiem, kas neievēro izolēšanās režīmu.

Arī Igaunijai pieguļošajā Apes novadā inficēto pagaidām nav. Toties ir vairāki simti, kas atgriezušies no ārvalstīm.

Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts ir nobažījies, ka pēc laika šie iedzīvotāji vērsīsies pašvaldībā pēc finansiāla atbalsta, jo ir liela varbūtība, ka daudzi strādājuši, neveicot sociālās iemaksas. Līdz ar to var pienākt brīdis, kad viņi paliks bez iztikas līdzekļiem. Novada iedzīvotājos bažas rada 115 apenieki, kas dodas strādāt uz 20 kilometru attālo uzņēmumu Igaunijā. Pašvaldības vadītājs mierina, ka gan uz robežas, gan pie ieejas uzņēmumā strādnieki tiek rūpīgi pārbadīti (mērīta ķermeņa temperatūra).

“Alco 1000” lielveikals Apē esot atvērts, bet tukšs - dienas laikā ieklīst daži pircēji. Dome strādā attālināti, samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem var tikai elektroniski, bet par kavēšanos ar rēķinu apmaksu soda nauda netiks piespriesta. Uz jautājumu, vai mazajos ciema veikaliņos cilvēki ievēro distanci, priekšsēdis atbild apstiprinoši. Viņš nereti iegriežas Trapenes veikalā, kur tiekot ievērotas visas prasības.

Bēru ceremonijas trijās novada kapsētās tiek rīkotas ārā, jo kapličas ir slēgtas.