Kremļa troļļu pēdas sociālajās platformās

Ērta vide melu izplatīšanai

Facebook piederošās platformas Instagram popularitāte ir strauji augusi kopš 2016. gada, kad tās lietotāju skaits bija 500 miljonu. Pašlaik to skaits ir jau aptuveni viens miljards. Salīdzinājumam Facebook ir aptuveni 2,4 miljardi, Youtube –  divi miljardi, bet Twitter – aptuveni 330 miljoni lietotāju. Instagram izrādījās ļoti parocīga vieta, lai Krievijas troļļu fermu kaujinieki varētu izplatīt t.s. mēmes – attēlus ar īsiem saukļiem un vēstījumiem. Vizuālā manipulēšana ir efektīva, jo cilvēks var izsaukties – es taču to pats redzēju! Troļļu rokās tie pārvēršas par dezinformācijas rīku, ko  dēvē par meme-warfare un meme-based disinformation. Kopš Facebook un Twitter sāka maldinošas informācijas ierobežošanu, troļļi daļēji pārmetās uz mazākām platformām, tai skaitā Instagram, kuram faktu pārbaudītāju grupas nebija pievērsušas tik lielu uzmanību. Par Krievijas troļļu fabriku – «Interneta izpētes aģentūru» ir jau diezgan daudz rakstīts medijos. Vladimiram Putinam pietuvinātā miljardiera Jevgeņija Prigožina izveidotā IIA jau 2014. gadā sēdēja informatīvās frontes tranšejās un karoja pret Ukrainu, 2018. gadā pārcēlās no 4000 kvadrātmetrus liela biroja uz 12 000 m² plašām telpām, palielinot savu spēju kapacitāti. Vairāki simti minētās troļļu fabrikas kaujinieku karo visur, kur Kremlim vajag, arī viņpus okeāna.

Pētnieku uzmanībā

2016. gads bija pagrieziena punkts ASV amatpersonu attieksmē pret oficiālās Krievijas dezinformācijas kampaņām, jo tās skāra neaizskaramo – demokrātisku vēlēšanu norisi. ASV Senāta Izlūkošanas komiteja pieprasīja datus no Facebook, Google un Twitter par maldinātāju aktivitātēm un nodeva tos pētnieku rīcībā. Kiberdrošības uzņēmums «New Knowledge», Oksfordas Universitāte un Kolumbijas Universitāte veica pētījumus, kuros tika analizēta dezinformācijas izplatīšana sociālajos medijos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Krievijas troļļi mērķtiecīgi izplatīja uzkurinošus vēstījumus interneta portālos «Being Patriotic», «Blacktivist» un «United Muslims of America». Pētījumi demonstrēja, ka Prigožina interneta kaujinieki pūlējās padziļināt amerikāņu šķelšanu pēc rases, ideoloģijas un reliģiskās pārliecības. Tika kultivēta arī neuzticēšanās valsts institūcijām, bez kā konsolidēta demokrātija nav iespējama.

Troļļu nedarbu mērogs

«New Knowledge» pētījuma ziņojums vēstī, ka Krievijas organizētā kampaņa sasniedza 126 miljonus Facebook lietotāju, saražoja 10,4 miljonus Twitter tvītu un augšupielādēja vairāk nekā 1000 klipu YouTube, kā arī sasniedza vairāk nekā 20 miljonus Instagram lietotāju.[1] Savukārt Oksfordas Universitātes un izpētes firmas «Graphika» veiktā pētījumā tika konstatēts, ka Krievijas maldinātāji izmantoja viltus profilus sociālajos tīklos, lai nepamatoti apsūdzētu FIB direktoru Milleru, kurš izmeklēja Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Minētajā pētījumā arī tika secināts, ka troļļu fermas IIA aktīvisti ir izmantojuši humoru un ironiju, lai izsmietu Hilarijas Klintones un citu paziņojumus par Krievijas centieniem ietekmēt vēlēšanu iznākumu ASV. Laikā, kad pētījumi tika veikti, IIA operēja ar 133 Instagram kontiem, kuriem kopā bija aptuveni 3,4 miljoni sekotāju. [2] Divpadsmit no tiem ieguva katrs pa 100 tūkstošiem sekotāju, kas ļauj tos dēvēt par «influenceriem». [3] Twitter paši konstatēja 50258 automatizētus kontus, kas saistīti ar Krieviju ASV prezidenta 2016. gada vēlēšanu periodā. [4]

ASV Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojumā norādīts, ka pētnieku apskatītajā laikā Prigožina kūrētā «Interneta izpētes aģentūra» tik aktīvi «pētīja» internetu, ka panāca 76,5 miljonus auditorijas iesaistes gadījumu (engagements) Facebook, 72 miljonus Twitter un 187 miljonus Instagram. Kā viņi to paveica? Ar tādām mēmēm kā šajā IIA veidotajā «Blacktivist» piemērā: «KKK (Ku Klux Klan) ir iefiltrējies policijas departamentā jau gadiem.» [5]

Kā sašķelt, kā sakūdīt?

Zīmīgi, ka IIA darbojās, izplatot pretējus viedokļus, jo mērķis ir spriedze un auditorijas mulsināšana,  bet ne vienmēr  kādu konkrētu politisku mērķu sasniegšana. Lielu ažiotāžu auditorijā varēja uzkurināt, rakstot un izplatot  fotouzņēmumus, kas saistīti ar afroamerikāņu kultūru, feminismu, kristietību, kara veterāniem, ieroču kontroli un citām tēmām, kur cilvēku viedokļi krasi atšķiras.

ASV Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojumā kā desmit populārākie IIA izveidotie Instagram konti ir nosaukti šie: @blackstagram_, @american.veterans, @sincerely_black_, @feminism_tag, @rainbow_nation_us, @american.made, @afrokingdom_, @army_of_jesus, @mericanfury, @pray4police. [6] Tātad Kremlī ir norūpējušies par melnādaino amerikāņu tiesībām, turpinot Ņikitas Hruščova tradīcijas? Kontu nosaukumi parāda Kremļa troļļu izvēli par labu sensitīviem jautājumiem, par kuriem cilvēki lauž šķēpus. Krievijas troļļi minētās atšķirības nav radījuši, bet tie uzplēš rētas un pielej eļļu ugunī, lai radītu vēl vairāk spriedzes. Tā ir destruktīva ietekme, kas līdzinās informācijas karam, kura uzdevums ir vājināt mērķa valsti. Līdzekļi varētu tikt ieguldīti savu iedzīvotāju dzīves uzlabošanai, tā vietā Maskava tos tērē, lai bojātu dzīvi citiem. Turklāt t.s. influenceri jau paši sāk pelnīt ar reklāmu izvietošanu, padarot savu (ne)darbu vēl efektīvāku.

Metode

IIA sasniedza vislielāko ažiotāžu Instagram, kultivējot rasu tematiku. IIA izveidotajām kontam @blackstagram pētījuma veikšanas laikā bija virs 300 tūkstošiem sekotāju, bieži vien ieraksti saņēma ap 10 000 «laiku». Turklāt troļļi savērpa tīklojumu, kurā, piemēram, @blackmattersus Instagram konta saturs tiek publicēts arī Facebook, Twitter un Youtube. «Black Matters» saturu pārpublicēja arī citi «influenceri», kuri nav saistīti ar IIA, piemēram «Color of Change», «Unapologetically Black» un citi. Tādējādi IIA panāca sava satura multiplicēšanu vairākās platformās un leģitimēšanu ar vietējo viedokļu līderu palīdzību. Viens no IIA troļļu darbības piemēriem ir stāsts par vienpadsmitgadīgu melnādainu zēnu, kurš izgudroja ierīci, lai novērstu bērnu nāvi sakarsušās automašīnās. IIA troļļi Instagram un Facebook platformās pārveidoja šo pozitīvo notikumu par negatīvu, pievienojot tam virsrakstus: «Baltie cilvēki izgudro rīkus nonāvēšanai, šis melnādainais bērns ir izgudrojis rīku cilvēku dzīvību glābšanai» un «šie ir stāsti par melnādainajiem bērniem, ko mediji nevēlas, ka tos redzat». [7] Šādi var sagrozīt jebko.

2020. gada vēlēšanas, COVID 19 un tā tālāk

Ņujorkas Universitātes Šterna biznesa un cilvēktiesību centra ziņojumā ir norādīts uz ietekmes taktiku, kas tiks izmantota pirms 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām, prognozējot, ka Ķīna, Krievija un Irāna izmantos dezinformāciju ASV vēlēšanu rezultāta ietekmēšanai. [8] Ķīna un Irāna nav iepriecinātas par iespēju iegūt Donaldu Trampu kā ASV ārpolitikas noteicēju vēl uz četriem gadiem. Ķīna izmantoja angļu valodas saturu, lai ietekmētu notikumus Honkongā, angļu valoda var noderēt arī, lai ietekmētu procesus ASV. Ņujorkas Universitātes ziņojumā norādīts, ka lielu apjomu dezinformācijas saražos ASV pašmāju maldinātāji. Atšķirībā no 2016. gada vēlēšanām šogad lielās sociālās platformas ir vairāk gatavas dezinformācijas ierobežošanai, tai skaitā viltus ziņu profilu slēgšanai. ASV turpinās diskusija ekspertu un politiķu vidū par to, kuram virzienam jāpievērš vairāk uzmanības – likumdošanas pilnveidošanai, kas uzliek vairāk atbildības sociālajām platformām un medijiem satura patiesuma kontrolei, vai sabiedrības izglītošanai, medijpratības veicināšanai. Visdrīzāk jau jādarbojas abos virzienos vienlaicīgi.

Tikmēr Latvijā Krievijas dezinformācijas kampaņas turpinās, to ietvaros esam «uzzinājuši», ka COVID 19 ir ASV izgudrojums vai arī Latvijas «ļoti gudru biologu un farmaceitu» izgudrojums, nu vai arī tas tapa Lielbritānijas Porton Down militārajā bāzē…[9] Vēl esam «uzzinājuši», ka visas valstis rīkojas nemākulīgi, vienīgie, kas tiek labi galā ar vīrusa ierobežošanu, ir Krievija un Ķīna. Vārdu sakot, viss notiek.