Ko valdība tev nestāsta (100)

Pasaules Veselības organizācija baumu vilni, kas sekoja pandēmijai, nodēvējusi par infodēmiju, sakot, ka feiki izplatās ātrāk nekā koronavīruss un ir tikpat bīstami. Ja baumas par vīrusu no kosmosa, čipošanu, folijas cepurītēm un brillēm pret apokalipsi būtu domātas vien publikas izklaidēšanai, par tām varētu arī pasmieties, bet realitātē šī publiskā paranoja atņem spēkus un rada reālu kaitējumu. Nīderlandē un Lielbritānijā tika aizdedzināti 5G mobilo sakaru torņi, bet 5G sakaru tīklus izmanto mediķi. Savukārt ieteikumi lietot A, B un C vitamīnu megadevas var novest pie nopietniem veselības traucējumiem vai pat komas. Neraugoties uz sociālo mediju Facebook, Instagram, Google, Tik Tok ātro reakciju, piesakot karu viltus ziņām, kopš pandēmijas sākuma sazvērestības teorijas, baumas un atklāti murgi pasaulē izplatās milzu ātrumā. Kāpēc?

Sazvērestības teorijas ir izplatītas ne vien saistībā ar pandēmiju, bet arī citām tēmām. Ir pierādījies, ka sazvērestības teoriju pārstāvji var ticēt dažādām savstarpēji izslēdzošām teorijām, bet vienmēr pretējām tam, ko saka valdība un oficiālās iestādes. Tātad sazvērestības teoriju piekritēji pārspīlētā veidā ir opozīcijā tam, ko dēvē par sistēmu, - politiķiem, kas izplata oficiālo ideoloģiju, medijiem, kas viņu skatījumā ir uzpirkti.

Ar valdību var tikt saprasta, piemēram, pasaules valdība - “Komiteja 300”, ilumināti vai Soross, kas ietekmē Latvijas politiķus un māna vienkāršos iedzīvotājus, lai varētu iegūt naudas resursus.

Piemēram, plakanās zemeslodes piekritēji saka, ka valdība izmanto idejas par apaļo zemi un kosmosu, lai iegūtu līdzekļus kosmosa izpētei, ko īstenībā paņem sev. Kopš seniem laikiem  līdzīgs stāsts ir par infekcijām. Padomju laikos bija publikācijas, kurās apgalvoja, ka AIDS radīts ASV slepenajās laboratorijās, lai cīnītos pret padomju valsti.  Arī par SARS-1, putnu gripu, cūku gripu teica, ka tās radušās nevis spontāni, bet slepenajās laboratorijās. Tam ir arī vēsturisks pamats, jo militāristi, tai skaitā padomju, savā laikā tiešām piestrādāja pie bioloģiskajiem ieročiem.

Kas šajā pandēmijā ir specifisks? Situācija ir unikāla…

Ar ko tā ir unikāla?

Ar globālo apmēru un to, ka visi sēžam mājās, kamēr ekonomika grūst.

Vēsturē ir bijušas infekcijas, kas radīja daudz lielākus zaudējumus, piemēram, spāņu gripa, kas aiznesa 15 līdz 100 miljonus dzīvību. Covid-19 netiek līdzi. Viduslaikos plosījās buboņu mēris, kura laikā cilvēki norobežojās, bija karantīnas pasākumi. Tagad varam lasīt, kas tika radīts laikā, kad no ārpasaules norobežojās Šekspīrs, Ņūtons, Bokačo. Senākās liecības par mēri Horvātijā ir no 1377. gada. Toreiz cilvēki neko nezināja par mikrobiem, bet novēroja, ka viens slimnieks slimību nodod citiem. Izmira no trešdaļas līdz pat pusei Eiropas iedzīvotāju un ekonomiskie zaudējumi bija milzīgi. Līdz tam Eiropa bija varena, bet pēc mēra tika izslaucīta tā, ka turku karaspēks aizgāja līdz Vīnei. Karā inficēti līķi tika mesti pāri pilsētas vaļņiem, lai inficētu pilsētniekus.

Saistībā ar pandēmiju interesanti ir tas, ka cilvēkiem ir grūti uztvert zinātnes sasniegumus, jo mūsu smadzenes nav piemērotas zinātnes izpratnei, piemēram, tādiem jēdzieniem kā “nejaušība" un “bioloģiski vai fizikāli procesi”, jo vienmēr ticis uzskatīts, ka dzīvo dabu ar cilvēkiem un dzīvniekiem radījuši kādi pārdabiski spēki, piemēram, Dievs. Tad nāca zinātne ar Darvina teoriju un atklājumiem, ka dabā viss notiek nejaušu mutāciju rezultātā - tā radušies mikrobi, vīrusi un cilvēki, tāpēc, piemēram, vīruss mutējot var pāriet sugu robežas.

Kad cilvēkiem sākas vecuma izmaiņas smadzenēs, līdz pat vecuma plānprātībai, attīstās, piemēram, indēšanas idejas. Viņiem šķiet, ka medicīnas darbinieki vai radinieki indē pārtiku, lai viņiem kaitētu. 

Mūsu smadzenes ir  pielāgotas meklēt ienaidnieku vai krāpnieku - evolūcijas teorijās tiek minēts, ka mūsu smadzenēs ir tāds cheater detection - “krāpnieka noteicējs”.

Ja tāda nebūtu, mēs būtu naivi un ticētu visiem politiskajiem un garīgajiem līderiem, mūs varētu apkrāpt simts reizes pēc kārtas. Sazvērestības teoriju piekritēji šajā “krāpniekā” - slepenajā valdībā vai mafijā  redz tīšu, iepriekš izplānotu darbību, kuras mērķis ir izdevīgumā.  Piemēram, var teikt, ka koronavīruss ir izdevīgs Ķīnai, kas zināja, ka tas izplatīsies rietumos, kur noteiks drastiskus karantīnas pasākumus, visus sasēdinot pa dzīvokļiem kā cietumā, jo ķīnieši ekonomiski militārajā konkurencē grib apsteigt ASV.  Tajā pašā laikā citi teiks - o, nē, tā ir amerikāņu ideja. Tādas idejas ir kā vīruss, kas pielīp cilvēkiem un izplatītās.

Epidēmijas izraisa paniku un ietekmē cilvēku psihi - ap 1895. gadu par pūļa reakciju rakstīja sociālās psiholoģijas pamatlicējs Gustavs Lebons (Gustave Le Bon), kad tika izdota viņa grāmata “Pūļa psiholoģija”.  Viņš runāja par to, ka anonīmā pūlī cilvēks var kļūt agresīvs, pārņemot citu indivīdu reakcijas un kaislības gluži kā infekcijas vīrusu. Vai bailes, panika un dīvainas idejas ir lipīgas?

Cilvēki ir raduši uzskatīt, ka domas vada mūsu saprāts, bet zinātnes dati - sociālo, kognitīvo un neirozinātņu - norāda uz pretējo: domas vada mūs. Domas, ko lejuplādējam dzīves laikā, arī ir tie procesi, kas mūs vada, gan pasaules izpratnē, gan darbībās.

Un  domas var salīdzināt ar mikrobiem.

Organismā ir derīgie mikrobi, ar ko esam simbiozē, ir nekaitīgi mikrobi un tādi, kas mums kaitē, izraisot akūtas un hroniskas saslimšanas. Ar ideju vīrusiem ir tāpat - mēs varam zemapziņā ielādēt idejas, kas palīdz dzīvot, būt veiksmīgākiem un laimīgākiem, varam ielādēt bezjēdzīgas idejas, ko realizējot tikai zaudējam laiku, bet eksistē arī idejas, kas var var novest  pie hroniskām vai psihosomatiskām slimībām, piemēram, varam nivelēt smēķēšanas, alkohola lietošanas vai marihuānas kaitīgumu. Un ir idejas, kas var būt tiešā veidā nāvējošas. Klasisks piemērs ir islāma fundamentālistu pašnāvnieku idejiskais vīruss, kas saka, ka, uzspridzinoties kopā ar neticīgajiem, tu tiksi paradīzē, kur tevi gaidīs 72 jaunavas seksam, un piedevām vēl 40 ģimenes locekļi bez problēmām nonāks paradīzē. Viņi nav vienīgie - ir ne mazums suicidālu kultu - “Debesu vārtu” sekta, kuras locekļi nogalināja sevi, lai pārceltos uz citplanētiešu kuģi, Deivida Koreša sekotāji, kuri pašsadedzinājās ar ideju, ka nokļūs paradīzē. 

Sazvērestības teorijas par Covid -19 nav nāvējošas, tāpēc tās var pieskaitīt pie bezjēdzīgām idejām, jo, pat ja cilvēks uzskata, ka vīruss radīts laboratorijā, viņš piesargājas. Tomēr, ja viņš domā, ka koronavīruss ir valdības izdomājums, šī ideja var radīt reālu kaitējumu, jo viņam nav vēlmes ievērot piesardzību. Piemēram, šobrīd Krievijā saka, ka vīruss ir izdevīgs Putina režīmam. 

Bet varbūt veselīgāk ir vieglāk uztvert notiekošo, nevis dzīvot pastāvīgās bailēs un stresā?

Stress liek atbrīvoties kortizolam, un tas samazina imūnās sistēmas reaktivitāti. Dzīvot bailēs nav veselīgi - labāk lietot veselīgus aizsardzības pasākumus. Ja cilvēks nesmēķē, nodarbojas ar sportu, veselīgi ēd, pandēmijas laikmetā viņš var justies relatīvi droši. Dažreiz drošības sajūta var būt iluzora - cilvēks domā, ka gan jau Covid-19 izslimos kā parastu gripu, bet saslimst smagā formā vai pat nomirst. Gan hiperoptimistisku attieksmi un iluzoru drošības sajūtu, gan domu “iziešu ārā, saslimšu un nomiršu” arī var pieskaitīt ideju vīrusiem. Pareizākais ir piesardzīgs optimisms.

Sazvērestības teorijās iezīmējas tēmas: koronavīruss radīts, lai iznīdētu vecīšus un samazinātu pasaules iedzīvotāju skaitu; pandēmiju izplānoja Bils Geitss un Rokfelleri, lai panāktu masveida mikročipošanu; Covid-19 izplatību veicina 5G; vīruss ieradies no kosmosa; tas radīts Ķīnas vai varbūt ASV slepenajās laboratorijās; vīrusu izplata kriptovalūtas magnāti; koronavīruss neeksistē - viss ir izdomājums. Toties pret to palīdz ķiploks, balinātājs, kokaīns un svētīts ūdens. Kas vieno un atšķir šīs idejas? 

Kopējā ideja ir tā, ka vīruss nav dabisks, radies nejaušu mutāciju ceļā, bet gan aiz tā stāv kāda ļauna griba un nolūks: “Komitejai 300” nepatīk, ka uz pasaules ir  vairāk nekā septiņi miljardi iedzīvotāju, tāpēc tā izdomāja SARS-CoV-2. 5G veicina saslimšanu, ir karantīnas koncentrācijas nometnes, vakcinācija ir izdomājums, iesaistīts ir farmācijas bizness, no lidmašīnām izkaisa ķīmiskās vielas, kas nogulsnējas augos, utt.

Daļai no feikiem ir ticamības elementi, daļa varētu būt psihiatrijas kompetencē. Kā jūs raksturotu cilvēkus, kas izplata šīs idejas, - ar psihiskām saslimšanām, hiperradošu prātu, vai varbūt ārēja vainīgā meklējumi ir psihes aizsardzības reakcija? 

Visi sazvērestības teoriju piekritēji nav psihiski slimi. Ar sazvērestības idejām vieglāk aplīp cilvēki, kuriem ir tā sauktā paranoidālā šizofrēnija. Vieglāks stāvoklis ir paranoja - pataloģisks aizdomīgums, murgaina pārliecība, ka cilvēki ir ļauni un grib, lai citi mirst. Vēl vieglāks stāvoklis ir paranoīdas personības traucējums, kad cilvēkam nav murgu idejas, bet pataloģisks aizdomīgums. Vēl izdala profilu: rakstura akcentācija ar tieksmi uz aizdomīgām idejām. Pēdējam varētu pieskaitīt lielāko daļu sazvērestības teoriju piekritēju, kas ir opozīcijā oficiālajam viedoklim. Šos cilvēkus nav viegli apmānīt, bet to var izdarīt, ja piekrīti viņu idejām. Sazvērestību teoriju radīšanā piedalās radošā domāšana.

Es studentiem piedāvāju izdomāt sazvērestības teoriju un to aizstāvēt. Faktiski var radīt jebkādu teoriju, ko var likt lietā, diskutējot ar sazvērestības ideju piekritējiem.

Ja viņi saka, ka vīrusu izgudroja ķīnieši, varam teikt - nē, igauņi. Vai varbūt vīrusu radīja delfīni, kas patiesībā ir gudrāki par cilvēkiem, un mēs viņiem sen esam apnikuši. Ja cilvēkam ir maģiskā domāšana, viņam patiks ideja, ka vīrusu radīja burvji Amazonē vai Polinēzijas džungļos, kur eksistē superstipras burvestības metodes. Atspēkot šīs idejas, atsaucoties uz zinātniskiem pētījumiem, nevarēsiet, jo “zinātniskie raksti ir feiks, rezultāti patiesībā bija citi un tika pārtaisīti”. 

Aptaujas rāda, ka apmēram trešdaļa amerikāņu tic, ka koronavīrusa izcelsme nav dabiska. Arī Krievijas iedzīvotāji, pēc dažādiem datiem, 25% vai pat gandrīz puse neuzticas oficiālo mediju informācijai. Eļļu ugunī pielej ne tik sen parādījusies informācija, ka  ASV izlūkdienests izmeklē versiju par koronavīrusa nedabisko izcelsmi, kas it kā meklējama laboratorijā Ķīnā.  Var jau teikt, ka tās ir politiķu spēles, bet publikācijas parādījās tādos medijos kā CNN un "The Washington Post”. Un tad vēl Donalda Trampa “personības faktors”: viņš vīrusu jau pandēmijas sākumā sauca par “ķīniešu” un vēlāk deva izvairīgus mājienus par tā nedabisko izcelsmi.

Arī tādai versijai ir tiesības pastāvēt - simtprocentīgi mēs to noraidīt nevaram. Skatījos krievu skeptiķa, biologa Aleksandra Pančina (red.: aktīvi iestājas pret pseidozinātnēm) blogu, kurā viņš demonstrē, kas visiem koronavīrusiem (red.: to ir pilna pasaule - dažus, visticamāk, esam izslimojuši kā parastu saaukstēšanos, bet arī SARS-1 un MERS izraisīja koronavīrusi) ir kopīgs un kā tie detaļās atšķiras. Sazvērestības teoriju par Uhaņas bioķīmiskajā laboratorijā radīto vīrusu pamatā bija reāla zinātniska publikācija par to, ka ir izveidots mākslīgi modificēts koronavīruss.

Pančins rāda, ka mākslīgi modificētais koronavīruss 80% ir līdzīgs pašreizējam SARS-CoV-2, bet 20% atšķiras.

Viņš arī min, ka virusologi spēj noteikt, vai fragments radīts mākslīgi, vai arī tam ir dabiska izcelsme. Protams, ja mēs ticam, ka visi pasaules virusologi ir uzpirkti…

Kāda būs mūsu psiholoģiskā labsajūta, izejot no krīzes?

Cilvēki ir elastīgas būtnes - pārdzīvo epidēmijas, pielāgojas ekonomiski un sociāli, izdomā jaunus biznesa veidus. Cilvēki, kas ir tendēti uz depresiju interpersonālo attiecību deficīta dēļ, un ekstaverti izolācijas apstākļus panes sliktāk, kamēr introvertie labāk spēj dzīvot savu domu pasaulē, ko apliecina Šekspīra, Ņūtona piemēri. Tātad daļa cilvēku nonāks pie jaunām, radošām idejām, radīs mākslas darbus. Izolācijas laikā var palielināties alkohola lietošanas problēma. Ja cilvēkam ir jāiet uz darbu, jābrauc ar mašīnu, tas viņu attur lietot alkoholu darba dienā - no rīta vai dienas vidū. Mājas apstākļos var strādāt vieglā reibumā. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kas ar grūtībām panes garlaicību. Cilvēki mazāk sporto, un tas nozīmē, ka daļai uzkrājas liekais svars. Tiem, kas to pārdzīvo, noskaņojums neuzlabojas. Pieaugs ar lieko svaru saistīto saslimšanu risks, piemēram, 2. tipa cukura diabēts.