/nginx/o/2020/04/24/13069599t1h77c8.jpg)
Vairākām bagātajām rietumvalstīm sākot domāt par Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu pakāpenisku mīkstināšanu, līdzīgās domās ir arī daudzas mazāk turīgās valstis, tomēr tās nevar atļauties šādus eksperimentus, jo to rīcībā nav pietiekami daudz resursu pārsteidzīgas rīcības seku un risku novēršanai, vēsta aģentūra AP.
Nabadzīgajām pasaules valstīm, it īpaši Āfrikā un Tuvajos Austrumos, trūkst visu būtiskāko līdzekļu veiksmīgai pandēmijas pārvarēšanai - veselīgas ekonomikas, labi aprīkotu slimnīcu un spējas veikt plaša mēroga Covid-19 testēšanu.
Eiropā arvien vairāk pieņemas spēkā diskusijas, kāda būtu pareizā stratēģija izejai no pašreizējās situācijas, savukārt valstīs, kuras nomoka militāri konflikti, korupcija un nabadzība, šādas runas ir teju vai neiedomājamas.
Piemēram, Libāna - maza valsts, kas balansē uz bankrota robežas un kurai ir trausla veselības aprūpes sistēma un nemierīgi iedzīvotāji.
Covid-19 noteiktie ierobežojumi, kas Libānā ir spēkā aptuveni mēnesi, ir novedusi nabadzībā desmitiem tūkstošus iedzīvotāju, tādējādi radot spiedienu uz valsts valdību atcelt noteiktos ierobežojumus.
Tomēr Libānas medicīnas resursi ir ierobežoti, liekot valsts ārstiem uzstāt uz ierobežojumu saglabāšanu, pat ja tas rada būtisku sociālā sprādziena riskus.
Situācija ir ļoti līdzīga daudzās citās attīstības valstīs - ierobežojumu atcelšana var novest pie epidēmijas straujākas izplatības, kas ātri vien paralizētu valsts veselības aprūpes sistēmu. Savukārt ierobežojumu saglabāšana var nozīmēt turpmāku ekonomikas lejupslīdi un pieaugošu sabiedrības neapmierinātību.
Tajā pašā laikā nepietiekama Covid-19 testu veikšana iedzīvotājiem un caurspīdīgas politikas neesamība var novest pie tā, ka valstis pieņem nepietiekami izsvērtus lēmumus attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, norāda Pasaules Bankas Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona ekonomists Rabahs Arezki.
“Es bažījos, ka haotiska ierobežojumu atcelšana nodarīs vairāk ļaunuma, nekā labuma, ņemot vērā, ka mēs esam situācijā bez statistikas un pietiekamas informācijas,” uzsver eksperts.
Ierobežotas manevru iespējas pašreizējā situācijā ir arī bagātākajām pasaules valstīm.
Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, jau paziņojusi par daļēju ierobežojumu mīkstināšanu, tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele jau brīdinājusi, ka ekonomikas pārāk straujai atvēršanai var būt negatīvas sekas, ja tiek piedzīvots otrs Covid-19 epidēmijas vilnis.
Attīstītās rietumvalstis Covid-19 kontekstā sagaida smaga ekonomiskā lejupslīde, tomēr šīm valstīm ir vairāk iespēju negatīvo ietekmi mazināt ar dažādiem apjomīgiem atbalsta pasākumiem.
Starptautiskā sabiedrība pandēmijas apstākļos piedāvā palīdzību pasaules nabadzīgākajām valstīm. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) solījis izsniegt aizdevumus visām valstīm, kam tas būs nepieciešams. Tikmēr vairākas bagātākās valstis piekritušas uz laiku iesaldēt nabadzīgāko, galvenokārt Āfrikas valstu parādsaistības.
Libāna gan līdz šim vilcinājusies ar palīdzības lūgšanu SVF, kas galvenokārt skaidrojams ar nevēlēšanos pildīt dažādas prasības, ko šāda palīdzība noteikti paredzēs.
Pat pirms pandēmijas sākuma Libāna bija viena no vislielākajos parādos esošajām pasaules valstīm un tai arī iepriekš bija grūtības ar dažādu reformu īstenošanu, lai varētu pretendēt uz starptautisko palīdzību.
Marta sākumā Libānas valdība pasludināja parādsaistību defoltu. Libānas valūta ir zaudējusi aptuveni 60% vērtības, inflācija ir piedzīvojusi kāpumu, bet bankas ir noteikušas stingru kapitāla kontroli, tādējādi vēl vairāk sarežģījot valsts slimnīcu iespējas samaksāt savam personālam.
Šī finanšu krīze ir negatīvi ietekmējusi arī medikamentu un medicīniskā aprīkojuma importu, tādējādi radot papildus spiedienu uz valsts veselības aprūpes sistēmu.
SVF prognozē, ka Libānas ekonomika šogad samazināsies par 12%, kas būs lielākais kritums Tuvo Austrumu reģionā.
Pagājušā gada oktobrī Libānā notika plaši iedzīvotāju protesti pret valstī pastāvošo korupciju. Tagad pastāv bažas, ka, situācijai turpinot pasliktināties, iespējamas jaunas protesta akcijas, kas varētu notikt neskatoties uz valstī noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem.
Vairākas nelielas protesta demonstrācijas jau ir notikušas arī Covid-19 epidēmijas apstākļos.
Libānas amatpersonas aicinājušas iedzīvotājus būt pacietīgiem un saglabāt mieru, uzsverot, ka pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi ir mazāks ļaunums par nekontrolētu slimības izplatību.
Tomēr daudzi valsts iedzīvotāji ir izmisumā.
42 gadus vecais mikroautobusa vadītājs Hasans Šarifs norāda, ka noteikto ierobežojumu dēļ viņš ir zaudējis iespēju apgādāt savus divus bērnus.
“Mēs esam sasnieguši pilnīgu izmisuma stāvokli un mēs atgriezīsimies ielās, lai protestētu, jo nomirt no koronavīrusa ir vienkāršāk, nekā nomirt badā,” izsakās Šarifs.
Līdzīga situācija ir arī tādās valstīs kā Jemena, Lībija un Sīrija, kurās gadiem ilgi dzīvo bruņotu konfliktu un humanitāro katastrofu apstākļos. Pastāv bažas, ka Covid-19 epidēmija šajās valstīs var izvērsties ļoti dramatiska, ņemot vērā šo valstu nespēju veikt pienācīgu testēšanu, kā arī to nepietiekami apgādātās veselības aprūpes sistēmas.
