Opozīcijas kandidāte: Polijas prezidenta vēlēšanas 10.maijā būs "valsts apvērsums" (2)

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Malgožata Kidava-Bloņska
Malgožata Kidava-Bloņska Foto: Reuters/ScanPix

Polijas prezidenta vēlēšanu rīkošana 10.maijā, kad joprojām būs spēkā ierobežojumi, kas ieviesti jaunā koronavīrusa pandēmijas iegrožošanai, būs pielīdzināma "valsts apvērsumam", sestdien paziņojusi opozīcijas kandidāte uz valsts galvas amatu Malgožata Kidava-Bloņska.

Plašas Polijas sabiedrības aprindas pieprasa vēlēšanu atlikšanu, tostarp pat veselības ministrs Lukašs Šumovskis, kas pārstāv valdošo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS).

Tomēr savā vairumā PiS, kas atbalsta pašreizējā prezidenta Andzēja Dudas ievēlēšanu uz atkārtotu pilnvaru termiņu, atsakās mainīt vēlēšanu datumu, lai gan pandēmijas iegrožošanai ieviestie ierobežojumi ļauj sarīkot balsošanu vienīgi pa pastu.

Ierobežojumi liedz arī izvērst tradicionālo priekšvēlēšanu kampaņu, kas acīmredzami nāk par labu Dudam, kurš aptaujās pārliecinoši apsteidz visus pārējos iespējamos sāncenšus.

Vēlēšanas 10.maijā būs "valsts apvērsums ne tikai pret mūsu demokrātiju, bet arī pret poļu dzīvību un veselību," sarunā ar laikrakstu "Fakt" norādījusi Kidava-Bloņska, kuru kā savu kandidāti izvirzījusi liberāli konservatīvā "Pilsoniskā koalīcija".

"Šīs vēlēšanas nebūs demokrātiskas, un iznākums ir jau iepriekš noteikts. Mēs nevaram piedalīties šajā farsā un mudināt tajā piedalīties poļus," piebildusi opozīcijas kandidāte. "Vēlēšanas nedrīkst notikt 10.maijā."

Skaidrojot savas popularitātes mazināšanos aptaujās, Kidava-Bloņska apgalvojusi, ka pilsoņi nevēlas, lai vēlēšanas notiktu tagad.

Tikmēr bijusī premjerministre Beāte Šidlo, kas vada Dudas priekšvēlēšanu kampaņu, paudusi pārliecību, ka vēlēšanas 10.maijā notiks, jo "Polijai tās nepieciešamas".

Poļiem "šajos grūtajos laikos jājūt, ka politiskā situācija ir stabila, bet politiķiem jārūpējas par ekonomiku, darbavietām un cīņu pret koronavīrusu," intervijā laikrakstam "Gazeta Polska Codziennie" uzsvērusi Šidlo.

Šumovskis piektdien norādīja, ka "vienīgā drošā iespēja" būtu vēlēšanu atlikšana līdz 2022.gadam.

Taču tam būtu nepieciešami grozījumi konstitūcijā, kam nepiekrīt opozīcija, kas pieprasa ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu, ko savukārt noraida valdošā nacionālkonservatīvā koalīcija.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu