Kā uzvarēt dzīves pretiniekus māca senās Ķīnas «Kara māksla»? (16)

Dziesmas «Union» sākumā dzirdēju vienu no grāmatas slavenajiem citātiem – «Regard your soldiers as your children and they will follow you into deepest valleys; look on them as your beloved sons, and they will stand by you even unto death».

Citāta esence – līderim ir nepieciešams izturēties pret saviem karavīriem kā pret ģimeni.

Tādā gadījumā līderis iemantos šo karavīru uzticību un gatavību sekot viņa vadībai pat ļoti grūtos apstākļos.

Ņemot vērā, ka es jau kopš 6. klases esmu bijis ļoti liels vēstures un militārās stratēģijas entuziasts, sāku detalizētāk pētīt Sun Dzi dzīvi un viņa domu lidojumu. Tomēr līdz paša darba izlasīšanai no vāka līdz vākam nācās pagaidīt līdz universitātei, kad man toreiz tuvs cilvēks reiz grāmatnīcā ieraudzīja anglisko tulkojumu ar britu rakstnieka Naidžela Kavtorna komentāriem (tā sakot – vieglākai uztverei).

Universitātē studēju starptautiskās attiecības, un bija diezgan patīkami, ka grāmatas sniegtās atziņas stipri savijās ar manu apgūstamo specialitāti. Tomēr vienlaikus arī pamanīju, ka Sun Dzi runā par daudz ko vairāk nekā tikai alvas zaldātiņu bīdīšanu. Viņa sniegtās atziņas lieti noder gan biznesā, gan arī vienkārši mūsu straujajā ikdienā, kura pati par sevi bieži vien ir balstīta uz sāncensību ar citiem cilvēkiem.

Lai nedaudz atjauktu drūmo Covid-19 ziņu gaisotni un turpinātu mūsu lasītājus rubrikas «TVNET lasa» ietvaros iepazīstināt ar pasaules literatūras darbiem, nolēmu apkopot vairākas, manuprāt, svarīgas Sun Dzi atziņas un to sasaisti ar mūsdienu pasauli.

1. Sakaut pretinieku katrā kaujā nav izcilība. Izcilība ir spēja sagraut pretinieka pretestību bez cīņas.

Pretstatā slavenajam Rietumu militārajam teorētiķim Karlam fon Klauzevicam, kurš uzskatīja, ka pilnīga pretinieka armijas iznīcināšana ir katras kaujas mērķis, Sun Dzi prāt izcīnīt uzvaru var arī to nedarot. Tā vietā ir iespējams veikt koncentrētu triecienu vai triecienus pretinieka vājajiem punktiem. Piemēram, Krievijas īstenotā bēdīgi slavenā Krimas okupācija tika veikta bez neviena šāviena. Maskava izmantoja toreiz esošo varas vakuumu Kijevā un jau savu esošo politisko pozīciju Krimā, lai ievestu pussalā savas speciālo uzdevumu vienības un pārņemtu varu lidostās un citos stratēģiski svarīgos punktos. To darot, Krievija izmantoja citas svarīgas Sun Dzi mācības –

kara plāniem ir nepieciešams būt neizdibināmiem, pretiniekus ir nepieciešams maldināt un rīcībai ir jābūt ļoti ātrai.

Krievijas militārajām vienībām nebija atpazīšanas zīmju, un tās pārējai pasaulei tika pasniegtas kā vietējās pašaizsardzības vienības. Vienlaicīgi pasaules uzmanību piesaistīja arī Krievijas armijas mācības Ukrainas robežas tuvumā. Pati Krimas okupācija norisinājās tikai aptuveni mēnesi.

Līdzīgs piemērs ir arī ASV īstenotā operācija Neptūna šķēps (2011), kuras ietvaros tika nogalināts «Al Qaeda» līderis Osama bin Ladens. ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) bija atklājusi, ka terorists slēpjas ar sienām apjoztā ēku kompleksā Abotabadas pilsētā, kura atrodas Pakistānā. Vašingtona nolēma, ka bombardēt šo ēku kompleksu būtu pārāk riskanti, jo tas varētu rezultēties civiliedzīvotāju upuros un politiskajā saspīlējumā ar tās sabiedroto – Pakistānu. Tā vietā tika pieņemts lēmums iesaistīt ASV Jūras kara flotes specvienību «Roņi» (Seals), kuri veiktu koordinētu triecienu. Interesanti ir tas, ka operācijā iesaistītās militārpersonas par savu mērķi netika informētas visu apmācību laiku un  oficiāli šī «Roņu» vienība bija izformēta jau 1987. gadā.

Operācijai tika izvēlēta nakts, kurā bija minimāla mēness gaisma, un helikopteri, kuri tika izmantoti operācijā, tika speciāli modificēti, lai samazinātu iespēju tos uztvert radaros. Lidošana norisinājās lielā ātrumā un salīdzinoši zemā augstumā. Visi šie pasākumi rezultējās situācijā, kad «Roņi» gluži vienkārši nolaidās ēku kompleksā, nogalināja dažus teroristus (t.s. bin Ladena dēlu), sašāva kājā bin Ladena sievu un visbeidzot – nogalināja pašu teroristu līderi. Jau pēc aptuveni 38 minūtēm «Roņi» kompleksu atstāja ar visu bin Ladena ķermeni. ASV ar vienu triecienu bija nodarījuši lielu kaitējumu starptautiskajam terorismam pasaulē.

Līdzīgi arī biznesā – bieži vien iesaistīšanās savu konkurentu nomelnošanā ir ļoti slidena un var ļoti atspēlēties pašam nomelnotājam. Tā vietā – daudz efektīvāk ir fokusēties uz efektīvāka produkta un pakalpojuma izstrādi, lai ļautu iznīkt konkurentam pašam.

Izzini sevi un savu pretinieku

Viens no slavenākajiem Sun Dzi citātiem – «If you know the enemy and know yourself, you need not fear the result of a hundred battles. If you know yourself but not the enemy, for every victory gained you will also suffer a defeat. If you know neither the enemy nor yourself, you will succumb in every battle». Principā tas nozīmē, ka uzvaras atslēga bieži vien ir savu stipro pušu un vājo pušu izzināšana un arī pretinieka stipro pušu un vājo pušu izzināšana. Līdz ar to sagatavošanās darbiem un izpētei ir jāvelta diezgan liela uzmanība.

Piemēram, daudzi uzskata, ka ASV ģenerālis H. Normans Švarckopfs lietoja šo principu operācijā "Tuksneša vētra" (1990.-1991.g.), kura bija ASV militārā atbilde Sadama Huseina īstenotajai Kuveitas okupācijai. Viņš Vašingtonas vadītās koalīcijas kontroli pār operācijas gaisa telpu izmantoja, lai izpētītu toreizējā Irākas diktatora spēku pozīcijas un izmantotu maldināšanu. Amerikāņu izlūkošanas komanda kaimiņos esošajā Saūda Arābijā ievāca informāciju, izmantojot pilotu novērojumus, satelītu fotogrāfijas un citus elementus. Rezultātā Švarckopfs lika Huseinam domāt, ka galvenais koalīcijas spēku uzbrukums okupētajai Kuveitai būs no Persijas līča puses (austrumiem), bet beigu beigās galvenais trieciens tika veikts caur tuksnešiem rietumos. Rezultātā koalīcija izcīnīja ievērojamu uzvaru, Irākas armijai tiekot sakautai salīdzinoši īsā laikā.

Līdzīgi arī biznesā – bieži vien lieli naudas līdzekļi tiek tērēti, lai izzinātu tirgu un iespēju robežās arī konkurentu piedāvājumu. Tāpat lielās kompānijās ir īpaši produkta pētniecības un attīstības spārni (Research and development), kuri nodarbojas ar centieniem identificēt tā stiprās un vājās puses, kā arī nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem produkta uzlabošanai. Savukārt ikdienas dzīvē šī mācība var būt ļoti svarīga darba meklējumos. Pretendējot uz kādu vakanci un veidojot CV, nepieciešams saprast, kuri elementi būtu vairāk izceļami (stiprās puses) un kuri elementi gluži pretēji – mazāk izceļami (vājās puses). Ir nepieciešams arī vismaz mēģināt pamodelēt, kādas šīs stiprās un vājās puses varētu būt potenciālajiem konkurentiem – citiem pretendentiem uz to pašu vakanci.

Izvērtē, kurās kaujās ir vērts iesaistīties

Sun Dzi uzsver, ka ir nepieciešams izvērtēt, kurās kaujās ir vērts iesaistīties un kurās nav. Manas «Kara māksla» versijas pēcvārdā ir teikts, ka McDonald’s ar šo problēmu saskārās tad, kad draudēja iesūdzēt tiesā personas, kuras izplatīja brošūras ar nosaukumu «What’s wrong with McDonald’s: Everything They Don’t Want You to Know». Tajās bija iekļauti kompāniju nomelnojoši ziņojumi, kurus McDonald’s publiski uztvēra kā klajus apmelojumus. Lielākā daļa kritiķu no saviem apgalvojumiem atkāpās un atvainojās, taču divi aktīvisti šajā situācijā saredzēja iespēju padarīt savus apgalvojumus redzamākus plašākām masām un pieņēma McDonald’s mesto izaicinājumu. Tiesas spriedums gan kompānijai bija labvēlīgs, taču tiesvedība bija ļoti ilga un izmaksāja kompānijai miljoniem dolāru. Turklāt uz šīs lietas pamata tika arī uzņemta dokumentālā filma un tika iesaistīta arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Līdz ar to – McDonald’s piedzīvoja Pirra uzvaru (tādu uzvaru, kura savu upuru dēļ var tikpat labi arī tikt uzskatīta par zaudējumu). Kompānija zaudēja lielus naudas līdzekļus, sabojāja savu reputāciju un bija ļāvusi aktīvistu paustajiem uzstādījumiem sasniegt daudz lielāku auditoriju, nekā tas jebkad būtu iespējams vienkārši ar brošūru izplatīšanu. To visu, iespējams, varēja novērst (vai vismaz šo efektu samazināt), ja kompānijas vadība būtu rīkojusies mazāk agresīvi.

Iespējams gan, ka šajā kontekstā McDonald’s domāja, ka kaujas iepriekšēja izvērtēšana nemaz nav nepieciešama, jo līdz tai gluži vienkārši nenonāks. Tas tāpēc, ka kompānija ar tiesas darbiem bija draudējusi jau iepriekš un visos gadījumos nomelnotāji bija no saviem vārdiem atkāpušies un publiski atvainojušies. Līdz ar to - nebija nekāda pamata uzskatīt, ka līdzīgs scenārijs neatkārtosies. Tomēr tādā gadījumā netika ņemta vērā cita Sun Dzi atziņa.

Filozofs savā darbā pauž viedokli, ka labs karavadonis saprot, ka viens risinājums nedarbojas visās situācijās.

Slavens citāts šajā kontekstā: «Water shapes its course according to the nature of the ground over which it flows; the soldier works out his victory in relation to the foe whom he is facing».

Kā pretstats McDonald’s stāstam grāmatā tiek minēts Johnson & Johnson piemērs 1982. gadā. Dažās kompānijas ražotā medikamenta Tylenol pudelēs tika atklāts cianīds – situācija, kura izraisīja vairāku cilvēku nāvi. Kompānija tajā brīdī pieņēma lēmumu nedēļas laikā izņemt katru Tylenol pudeli no apgrozības, radot milzu zaudējumus. Tomēr ar laiku kompānija atguvās. Iespējams, ja būtu ticis izvēlēts cits ceļš un Tylenol stāsts būtu ieildzis, Johnson & Johnson zaudējumi būtu bijuši daudz lielāki.

Ne velti Sun Dzi uzsver, ka neviena valsts nekad nav bijusi ieguvēja no ieilgušas karadarbības.

Šie ir tikai maza kripata no Sun Dzi domugraudiem. Lai iepazītos ar viņa idejām pilnvērtīgāk, esat laipni aicināti izlasīt grāmatu.