Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta KM plānu Covid-19 krīzes pārvarēšanai kultūrā

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) iepazīstināja deputātus ar atbalsta plānu, kuru veido trīs daļas. Pirmā daļa paredz veicināt kultūras institūciju ilgtspēju, kam pagaidām paredzēti 20 miljoni eiro. Ministrs norādīja, ka šo var uzskatīt par kompensējošo daļu ne tikai valsts iestādēm, bet arī nevalstiskajām un privātajām organizācijām, kas arī veido Latvijas kultūrtelpu.

"Šajā brīdī būtu ļoti grūti izdalīt tikai vienas, otras vai trešās [organizācijas]. Tikai kopīgā darbā mēs varam veidot savu Latvijas kultūrtelpu, tādēļ šis kompensācijas mehānisms, mūsuprāt, būtu attiecināms uz pilnīgi visiem minētajiem, tai skaitā uz reģioniem un reģionālajām koncertzālēm," komisijai stāstīja ministrs.

Savukārt plāna otrā daļa paredz atbalstu radošajām personām, kam patlaban iezīmēti 5 miljoni eiro. Puntulis uzsvēra, ka arī Lietuvā un Igaunijā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā radošās personas saņem atbalstu.

Ministrs pauda, ka šī programma ieplānota divās daļās - viena paredzēta, kā atbalsta mehānisms, lai "radošās personas varētu izdzīvot". Kā uzsvēra ministrs, KM politika ir 80% no šī atbalsta novirzīt jaunrades stipendijām un radīt tādus apstākļus, ka radošās personas krīzes laikā ne tikai "savelk galus kopā", bet sniegt viņiem iespēju krīzes laikā radīt, lai tie no krīzes iznāktu vēl stiprāki.

Pēc politiķa vārdiem, radošo personu atbalsta programmā uzsvars tiks likts uz jaunrades atbalstu, mazāk - uz dīkstāves atbalstu, kas darbojas jau patlaban.

"Nozares pārstāvji, kuras neietilpst radošo personu statusā, vai arī nav radošo savienību biedri, patlaban veido organizācijas, lai arī tās varētu gūt atbalstu krīzes laikā," piebilda ministrs.

Trešo daļu KM atbalsta plānā kultūras nozarei ministrs nodēvēja par valsts pasūtījumu nākotnes kultūrai, kam plānots novirzīt 7 miljonus eiro. Ministrs sacīja, ka šī sadaļa zināmā mērā sasaucas ar tā dēvēto "Rūzvelta plānu" ASV, kad krīzes laikā tieši kultūrā esot ieguldīti valsts līdzekļi, veidots valsts pasūtījums māksliniekiem. Viņaprāt, tas ilgtermiņā ne vien noturēs nozari, bet arī zināmā veidā veidos "krīzes laikā nepieciešamo morālās veselības klimatu".

Puntulis uzsvēra, ka atšķirībā no "Rūzvelta plāna", kas vairāk bija orientēts uz atbalstu vizuālajai mākslai un tēlotājmākslai, KM plāns ir šo programmu īstenot pilnīgi visās kultūras nozarēs, tostarp arī pētniecībā un dokumentēšanā, Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspējā. Tāpat plānots atbalstīt kultūras digitālos risinājumus un tālākizglītības programmu radošām personām.

Ministrs informēja komisiju, ka patlaban ir panākta politiskā vienošanās par atbalstu plānam. Ministrs skaidroja, ka KM sagatavoja zaudējumu kompensācijas plānu, kas būtu spēkā līdz gada beigām. Savukārt Finanšu ministrija esot iebildusi un ieteikusi zaudējumu kompensācijas plānu gatavot līdz 1.oktobrim.

Ministrs norādīja, ka sadaļa par 7 miljonu eiro investīcijām nākotnei esot jāskata ekonomikas ministra darba grupā, jo "nākotnes investīcijas vairāk ir saistītas ar ekonomikas ministra grupu, ne finanšu".

Puntulis komisijai norādīja - ja patlaban ir liela skaidrība par sadaļu, kas attiecas uz valsts pārvaldē esošajām kultūras iestādēm, tad tik liela skaidrība nav par privāto un nevalstisko sektoru un arī par atbalstu reģioniem.

"Vienotības" valdes priekšsēdētājs, komisijas vadītājs Arvils Ašeradens norādīja, ka pēc tikšanās plānots nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam, norādot, ka komisija kopumā atbalsta KM redzējumu.

"Svarīgi, ka deputāti, kuri pārstāv dažādas partijas, ir dzirdējuši ministrijas uzstādījumu un var to izmantot diskusijās savās frakcijās. Tas ļaus virzīties arī kopējo koalīcijas pozīciju lēmuma pieņemšanai šajā jautājumā," norādīja politiķis.

Komisijas vadītājs pavēstīja, ka sākotnējais KM uzstādījums par ienākumu kompensāciju viņam nav šķitis pareizs. Viņaprāt, ir jāsaprot, ka tas attiektos uz visu ekonomiku un tāds solis prasītu 7%-8% no iekšzemes kopprodukta.

"Tādēļ pirmā reakcija ir mazāk atbalstoša. Manuprāt, nozarei ir jāpanāk vienošanās par galvenajiem principiem, kā atbalstīt tos nozares uzņēmumus, kuriem krīzes dēļ ienākumi ir tuvu nullei, vai ir būtiski samazinājušies. Ja būs vienošanās, vieglāk būs arī vienoties par atbalsta mehānismiem," sacīja Ašeradens, aicinot KM darba grupu strādāt pie minētajiem principiem.

LETA jau vēstīja, ka pirmdien valdību veidojošās partijas vienojās atbalstīt Covid-19 krīzes skartās tūrisma, viesmīlības un kultūras nozares, pēc koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc tikšanās kultūras ministrs uzsvēra, ja vēlamies sevi dēvēt par kultūras lielvalsti, tad Covid-19 krīzes laikā ir jāatrod kultūras lielvalstij cienīgs risinājums izejai no krīzes. Viņš norādīja, ka šādu plānu KM ir sagatavojusi un pirmdien ar to tika iepazīstināta finanšu ministra darba grupa, pēc tam - sadarbības sanāksmes dalībnieki.

"Labā ziņa ir tāda, ka šis plāns konceptuāli tika atbalstīts. To varēja sagaidīt, jo vienmēr esmu uzsvēris, ka šī valdība darbojas kā komanda. Valdība skata visas nozares solidāri, horizontāli un kultūras joma beidzot nav pabērna lomā, kā dažkārt tā ir bijusi bijis," iepriekš norādīja ministrs.

Tāpat Puntulis izteicās, ka KM vajadzības tiek skatītas solidāri ar citām nozarēm. Viņš pauda arī prieku un cerību, ka ministrijas plānu atbalstīs ne tikai konceptuāli, bet arī konkrētos skaitļos.

Ministrs skaidroja, ka KM sagatavoja zaudējumu kompensācijas plānu, kas būtu spēkā līdz gada beigām, ņemot vērā diezgan pesimistisku scenāriju pandēmijas iespējamajā attīstībā. Savukārt finanšu ministrija esot iebildusi un, pēc Puntuļa vārdiem, uz situāciju skatās reālistiski un arī optimistiski, iesakot zaudējumu kompensācijas plānu gatavot līdz 1.oktobrim.

"Līdz ar to plānā mums ir jāsamaina daži skaitļi, dažas pozīcijas. Jāuzsver, ka šo plānu visā savā būtībā var definēt par augšupejas plānu, jo primārais KM mērķis ir iznākt no šīs krīzes ne tikai veseliem, bet daudz stiprākiem, kvalitatīvākiem, ar izaugsmi. Visi atbalsta mehānismi, par kuriem mēs šobrīd iestājamies, ir vērsti uz nākotni," norādīja ministrs.