Laikā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta Covid-19 pandēmijai, valdība, izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto augstskolu pārvaldības reformu, pie reizes ir atbalstījusi grozījumus, kas ievērojami sašaurinās valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatpersonu deklarāciju publisko daļu. Ministrija tajā problēmu nesaskata. Pret grozījumiem iestājas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Sabiedrība par atklātību “Delna”.

Vēlas ierobežot publiskojamo informāciju

12. maijā notikušajā valdības sēdē, diskutējot par jauno augstskolu pārvaldības modeli, ministri, izņemot grozījumus Augstskolu likumā, pie reizes atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Grozījumi paredz, ka valsts dibinātu augstskolu un kapitālsabiedrību padomes locekļiem savu amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļās būs jānorāda krietni mazāk informācijas nekā līdz šim.

Ja grozījumus apstiprinās Saeima, vairs nebūs publiski pieejama informācija par cilvēka nekustamiem īpašumiem, transportlīdzekļiem, naudas uzkrājumiem, parādsaistībām vai par to, kuru komercsabiedrību dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs.

No deklarācijas publiskās daļas varēs iegūt informāciju tikai par tiem ienākumiem, kas saistīti ar valsts amatpersonas pienākumu izpildi. Vienlaikus būs pieejama informācija par citiem amatiem, uzņēmuma un pilnvarojuma līgumiem, bet neparādīsies visi ienākumi.

Taisnības labad ir jāsaka, ka atbildīgajiem dienestiem, piemēram, Ģenerālprokuratūrai vai KNAB, informācija pilnā apjomā būs pieejama arī pēc šo grozījumu pieņemšanas.

Cer pievilināt privātā sektora izcilniekus darbam augstskolu padomēs

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumi esot nepieciešami, “lai sekmētu atbilstošu profesionāļu piesaisti padomes locekļu amatiem arī kapitālsabiedrībās, kurās publiskai personai ir tiesības izvirzīt pārstāvi darbam padomē, kā arī, lai plānotās augstākās izglītības pārvaldības reformas tiktu veiksmīgi īstenotas.”

“Mēs gribam, lai augstākās izglītības [iestāžu] padomēs ienāk cilvēki ar citādo pieredzi un absolūti citādo skatījumu uz to, kā ir jāattīsta, jāorganizē un arī jākontrolē kāda noteikta institūcija,”

tā intervijā TVNET grozījumu nepieciešamību pamatoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Vaicāta, kāpēc tādā gadījumā grozījumi attiecas ne vien uz augstskolu padomēm, bet uz visu kapitālsabiedrību padomēm, ministre atzīmēja, ka tas esot “juridisks risinājums”, ko piedāvāja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC, iepretī ministres teiktajam, tomēr uzskata, ka šis nav vien juridisks risinājums. Kā portālam pastāstīja centra vadītājs Pēteris Vilks, amatpersonu deklarāciju publiskās daļas ir nopietns šķērslis augstvērtīgu profesionāļu piesaistei darbam ne tikai augstskolu, bet visu kapitālsabiedrību padomēs.

“Viens no argumentiem, kāpēc viņi nepiesakās, ir tas, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir ļoti plašs pienākums publiskajā daļā deklarēt savus darījumus un aktīvus. Tas ir viens no iemesliem, [kāpēc viņi nekandidē],” skaidroja Vilks.

Izņemot publiskojamās informācijas apjomu, vēl viena lieta, kas attur privātā sektora profesionāļus no kandidēšanas padomēs, esot komercnoslēpums. Piemēram, cilvēks, kurš vēlas kandidēt uz amatu kādas valsts kapitālsabiedrības padomē, paralēli strādā uzņēmumā. Līgums ar uzņēmumu viņam liedz izpaust savus ienākumus šajā vietā, līdz ar to cilvēks atsakās kandidēt darbam padomē.

Turklāt vēl viens arguments par labu grozījumiem ir tas, ka spēkā esošās interešu konflikta likuma normas esot novecojušas, sacīja Šuplinska.

“Viss, kas ir ierakstīts šajā interešu konflikta likumā, ir sabiezināts un krietni lielākā mērā pārcelts likuma formā, nekā visur citur Eiropā,” pauda minsitre.

Gan IZM, gan PKC uzskata, ka grozījumi veicinās šādu profesionāļu piesaisti.

Bažas par korupcijas riskiem

Cits skatījums uz notiekošo ir valsts galvenajam korupcijas apkarotājam – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Biroja pirmās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina sarunā ar TVNET uzsver: aktuālie grozījumi nav vienkāršas, tehniskas izmaiņas. Tie maina visu valstī pastāvošo amatpersonu deklarēšanas sistēmu, jo grozījumi attieksies ne vien uz augstskolu padomju locekļiem, bet faktiski uz visu kapitālsabiedrību padomju locekļiem. Piemēram, uz “Latvijas valsts mežiem”, “Latvenergo”, “LDZ” un citiem.

“Šie grozījumi ir pretrunā deklarāciju publiskošanas mērķiem. Viens no šiem mērķiem ir veicināt sabiedrības uzticēšanos amatpersonu darbībai, jo viņām tomēr ir augstāka atklātības latiņa, salīdzinot ar privāto sektoru.

Otrs - sabiedrībai ir tiesības piedalīties valsts amatpersonu deklarāciju kontrolē, jo sabiedrībai ir tiesības pārliecināties, vai lēmumi, ko pieņem padomes locekļi kapitālsabiedrībās, ir valsts un visas sabiedrības interesēs, vai tomēr savās [personīgajās] interesēs. Šī atklātība tomēr ir svarīga,” skaidroja KNAB pārstāve.

KNAB arī norāda, ka likumprojekta anotācijā nesaskata izvērtējumu, kāpēc sabiedrībai nebūtu jāatklāj tik plaša informācija.

Minētos grozījumus kritizēja arī sabiedrība par atklātību “Delna”. Organizācijas juriste Zane Zvirgzdiņa uzskata, ka grozījumu virzīšana par interešu konflikta likuma normām nebija IZM kompetencē.

Turklāt grozījumu pieņemšana, viņasprāt, var radīt nopietnus korupcijas riskus.

“Padomju locekļiem ir stratēģiska ietekme. Viņi var virzīt veselu industriju tādā vai citādā virzienā, kam ir ievērojama ietekme uz veselu sektoru. Ja mums nav informācijas par interesēm, ko pārstāv šīs personas, pastāv ļoti liels korupcijas risks,” sašutumu neslēpa Zvirgzdiņa.

Kontekstam

Aptuveni pirms gada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, kur priekšsēdētāja biedra amatu ieņem Šuplinskas partijas biedrs Uldis Budriķis (JKP), mēģināja virzīt līdzīgus grozījumus, kas, ja tiktu pieņemti, ierobežotu amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību līdz 5 gadiem. Turklāt tie paredzēja iestāžu vadītājiem tiesības lemt, kam ir un kam nav jāsniedz deklarācijas. Pēc sabiedrības un mediju spiediena, grozījumi tālāk virzīti netika: pēc JKP parlamentārās frakcijas iesnieguma attiecīgie pantu priekšlikumi tika atsaukti. Savukārt priekšlikumu par piecu gadu termiņu iesniedza nelaiķe Juta Strīķe, Saeimas deputāte no Jauno konservatīvo frakcijas.

Taujāta, vai tā ir sakritība, ka grozījumus interešu konflikta novēršanas likumā atkal virza JKP pārstāvji, Šuplinska atbildēja, ka neatceroties konkrētos 2019. gadā virzītos priekšlikumus.

Salīdzinot 2019. gada grozījumus ar aktuālajiem, KNAB pirmās nodaļas priekšniece Anna Aļošina saka, ka jaunākie grozījumi, iespējams, ir pat riskantāki, jo attiecas uz augsta līmeņa valsts amatpersonām.

Šaubas par deklarāciju publisko daļu pienesumu

PKC vadītājs Pēteris Vilks uzskata, ka liela atklātība attiecībā uz valsts amatpersonu deklarācijām nav veicinājusi korupcijas mazināšanu valstī:

“Tāda metode pastāv 20 gadus. Šai sakarā man radās retorisks jautājums: kāpēc mums 20 gadus ar tik plaši atvērtām deklarācijām ir tik slikti rezultāti korupcijas apkarošanā un sabiedrības uztverē par korupciju?”

Savukārt IZM vadītāja Ilga Šuplinska sarunā ar TVNET atzīmēja, ka esot bijis maz tiesas spriedumu lietās, kas sāktas pēc valsts amatpersonu deklarāciju pētīšanas no sabiedrības puses.

“Tas, ko bieži vien izdara sabiedrība, viņa, pirmām kārtām, novērš kāda gadījuma iespējamu atklāšanu tieši ar to, ka pārāk neadekvāti brīdina vai kaut kādā [citā] veidā reaģē uz to informāciju,” skaidroja Šuplinska.

Nākotnē vēlas vēl vairāk ierobežot pieeju informācijai

Neskatoties uz ministrijas un PKC argumentāciju, 12. maija Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ir skaidri saskatāma vēlme sašaurināt deklarācijās esošo publiski pieejamo informāciju arī attiecībā uz citām valsts amatpersonu grupām.

“Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izvērtēt deklarāciju publiskojamās daļas apjomu citām valsts amatpersonām un, ja nepieciešams, līdz 2020. gada 31.augustam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz publiski pieejamās deklarācijas daļu tādā pašā apjomā kā valsts dibinātu augstskolu padomju un valsts kapitālsabiedrību padomju locekļu deklarācijās,” teikts MK protokollēmumā.

Par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vēl būs jālemj Saeimai.