Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, paredzot to papildināt ar regulējumu par administratīvo atbildību šajā jomā un palielināt naudas sodus par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu.
Deputāti atbalstīja rosinājumu likumā noteikt, ka par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - līdz 280 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir 5 eiro, sekojoši minētie sodi būs līdz 700 eiro un līdz 1400 eiro.
Savukārt par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā plānots piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 100 naudas soda vienībām (50 līdz 500 eiro), bet juridiskajai personai - no 100 līdz 1420 naudas soda vienībām (500 līdz 7100 eiro).
Likumā plānots noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šajā likumā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Savukārt gadījumos, ja pārkāpumus konstatējušas Valsts policijas vai pašvaldības policijas amatpersonas, līdz lietas izskatīšanai administratīvā pārkāpuma procesu veic attiecīgi Valsts policija vai pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Uzklausot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kas bija izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par grozījumiem šajā pašā likumā, viedokli, Saeima nolēma noraidīt līdzīgu KNAB sagatavoto likumprojektu un atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo tiesību akta projektu.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības vai aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu kārtības pārkāpšanu fiziskajām personām paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1200 eiro.
KNAB piedāvājums paredzēja, ka par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu fiziskai personai vai valdes loceklim piemērotu brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1400 eiro.
Savukārt par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā KNAB rosināja piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai - no 500 līdz 7000 eiro. Patlaban kodekss par šādu pārkāpumu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā juridiskajām personām paredz 1400 eiro sodu.
KNAB uzskata, ka naudas soda apmēru nepieciešams pārskatīt, ņemot vērā gan nodarījuma bīstamību, gan sabiedrisko kaitīgumu un nodarījuma sekas. Tāpat sodi jāpārskata, ņemot praksē novērotos administratīvo pārkāpumus un līdz šim piemēroto administratīvo sodu apmērus.
KNAB norāda, ka laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.augustam par aģitācijas pārkāpumiem kodeksā paredzētais maksimālais naudas soda apmērs - 1400 eiro - piemērots divas reizes, kas arī norāda uz to, ka personas izvēlas pārkāpt aģitācijas kārtību, neskatoties uz likumā paredzētajām sankcijām.
