Viena no Krievijas iekšpolitikas zīmīgākajām tendencēm ir nepārtraukta ārējā ienaidnieka meklēšana. Nav nozīmes, vai ienaidnieks ir ekonomisks, militārs vai sociokulturāls, – galvenais ir rast idejisku oponentu, kura eksistenci un ikkatru rīcību interpretēt kā draudus. Viens no šādiem Krievijas "apdraudētājiem" jau ilgstoši ir NATO, kam arī šajā pavasarī tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, pozicionējot to kā agresoru, kas vēlas pazemot Krieviju. Kā izrādās, apzinātai draudu meklēšanai ir pragmatisks iemesls.

Šis raksts ir tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra sagatavotu rakstu sērijā projekta «Dezinformācijas kampaņas pret Latviju, ES un NATO: naratīvu izpēte» ietvaros. Projekts tiek īstenots ar International Republican institute (IRI) atbalstu. Tā gaitā notiek regulāra interneta mediju caurlūkošana, izmantojot IRI izstrādāto mediju monitoringa rīku «Versus». Iegūtie dati tiek izmantoti rakstu sagatavošanā.

NATO mācības kā pretspars Krievijai

Pēdējos gadus ik pavasari NATO kopā ar sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem Eiropā rīko plaša mēroga militārās mācības. Tam par katalizatoru kalpojuši vairāki Krievijas sperti soļi, kas ir vairojuši nestabilitāti reģionā. Pirmkārt, Krimas aneksija 2014. gadā lika rēķināties ar Krieviju kā reģionālās drošības apdraudētāju.

Otrkārt, Krievijas militārās mācības reģionā rada bažas par neatbilstībām starp oficiālo mērķi un patieso mācību motīvu. 2017. gada vasarā notikušās mācības Zapad 2017, kuras bija lielākās Krievijas militārās mācības kopš PSRS sabrukuma [1], oficiāli tika pasniegtas kā miermīlīgas un uz aizsardzību vērstas [2]. To ietvaros, sadarbojoties Krievijas un Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem, tika iecerēts nodrošināt sauszemes koridoru starp Baltkrieviju un Kaļiņingradu [3]. Reālajā dzīvē šī teritorija atbilst tā dēvētajam Suvalku koridoram jeb aptuveni 65 kilometrus platai joslai uz Polijas – Lietuvas robežas, kas Kaļiņingradu atdala no Krievijas un tiek uzskatīts par vienu no vājajiem punktiem Baltijas valstu aizsardzībā [4].

Krievijas karavīri militāro mācību laikā. 

FOTO: AFP/SCANPIX

ASV bruņoto spēku Eiropā komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžiss (Ben Hodges) saistībā ar mācībām izteicās, ka tās var būt Trojas zirgs un slēpt Krievijas patiesos nodomus [5]. Tā ir norāde uz Krievijas piekopto praksi izmantot iepriekš neizziņotas militārās mācības kā aizsegu bruņoto spēku pārvietošanai. Kā liecina pieejamā informācija,

šāda stratēģija tika izmantota pirms iebrukuma Gruzijā, izmantojot mācības Kavkaz-2008 kā aizsegu bruņoto spēku pārvietošanai [6]. 

Saskaņā ar pētījumu centra RAND datiem, tas pats tika darīts īsi pirms Krimas aneksijas [7]. Šo ideju pastiprināja Lietuvas aizsardzības ministrija paziņojums par Krievijas bruņoto spēku aktivitātēm pie Baltijas valstu robežām mācību laikā [8].

Treškārt, viens no Krievijas ārpolitikas mērķiem ir savas ietekmes saglabāšana un palielināšana tā dēvētājā tuvajā pierobežā (ближнее зарубежье) jeb bijušajās PSRS teritorijās.

Krievija uzskata, ka tai Eiropas austrumos un Centrālāzijā pienākas ekskluzīva ietekmes zona un no tā izrietoša neapšaubāma rīcības brīvība [9].

Tā rezultātā nav pārsteidzoši, ka NATO dalībvalstis atbalstīja aizsardzības mācību pastiprināšanu, lai stiprinātu gan nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, gan arī veicinātu sadarbību un savietojamību starp NATO dalībvalstu spēkiem [10].

Taču vienlaikus tikpat ierasta parādība ir saasināta Krievijas reakcija uz nu jau ikgadējām militārajām mācībām reģionā, ko Krievijā ierasts uzskatīt par tuvo pierobežu. Jau šā gada februārī Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks komandieris Valērijs Gerasimovs izteicās, ka šā gada pavasarī plānotās mācības «Defender Europe 2020» satur pretkrieviskus scenārijus, kuru ietvaros paredzēts atstrādāt uzbrukuma operācijas [11].

Savukārt jau marta sākumā Krievijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka NATO pie Krievijas robežas pulcē uzbrukuma spēkus [12]. Iekšlietu ministrija skaidroja, ka sākotnēji aprīlī un maijā plānotās mācības ir Rietumu, galvenokārt ASV, agresijas piemērs, caur ko NATO provocē Krieviju ar mācībām tās robežu tuvumā, vienlaikus norādot, ka Krievija neapdraud nevienas NATO valsts drošību [13]. Saskaņā ar mediju sniegto informāciju, šā gada maijā Krievijas Ārlietu ministrija esot nosūtījusi NATO vēstuli ar aicinājumu atteikties no mācībām, kā to jau esot izdarījusi Krievija. Alianse esot atbildējusi, ka mācības notikšot, ievērojot papildu drošības prasības, taču tās pēc būtības ir vērstas uz teritoriju aizsardzības scenāriju izpildi [14].

FOTO: Soeren Stache / AP

NATO demonizācija

Kontekstā ar NATO mācībām un militārajām mācībām kopumā, prokremliskie mediji tiecas radīt priekšstatu, ka NATO ir agresīva alianse, kas mēģina iebaidīt Krieviju. Krievijas Iekšlietu ministrijas pārstāve pat norādīja, ka Krievijas vēsturē ir vairāki gadījumi, kad valstis ir mēģinājušas Krieviju iebaidīt ar spēku, taču nevienai to neesot izdevies paveikt [15]. Domājams, ar to tika mēģināts vilkt paralēles ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu PSRS, pilnībā ignorējot krasi atšķirīgos politiskos un vēsturiskos kontekstus.

Tāpat prokremliskie eksperti pastiprina vēstījumu ar piebildēm, ka NATO iekšēji nepastāvot vienotība un «Krievijas draudi» tiekot izmantoti kā pievilcīgs sauklis, lai panāktu turpmāku NATO finansēšanu no valstu puses [16]. Lai papildus sabiezinātu krāsas un nodemonstrētu NATO it kā plēsonīgo tendenci, tiek norādīts, ka NATO ar ASV priekšgalā esot tik ļoti nobažījušies par savu vietu starptautiskajā politikā, it īpaši attiecībā pret Krieviju, ka vienkāršo karavīru veselības apdraudējums neesot iemesls mācību atcelšanai.

Tāpat arī tiek norādīts uz Krievijas rietumu kara apgabalu gatavību reaģēt uz NATO un ASV rīcību [17]. Lai papildus sakūdītu sabiedrību un nodrošinātu, ka vēstījums sasniedz auditoriju,

Krievijas Ārlietu ministrija pat paziņoja - tā neizslēdzot iespēju, ka NATO varētu veikt provokācijas Uzvaras dienas parādes laikā, kas notika 24. jūnijā [18].

FOTO: SIPA/Scanpix

Visus šos vēstījumus caurauž viens vienots pavediens, proti, NATO tiek apsūdzēti nevainīgās Krievijas provocēšanā, šķietami apdraudot Krievijas eksistenci. Uz to norāda pat Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, sakot, ka lielākie draudi Krievijas drošībai atrodoties uz Rietumiem no Krievijas [19].

Šiem vēstījumiem kopumā ir divi mērķi, kas ir vērsti gan uz Krievijas iekšieni, gan uz Rietumiem. Attiecībā uz Krievijas iekšpolitiku šāda konsekventa NATO demonizācija un nekorekta apsūdzēšana agresijā kalpo ārējā ienaidnieka meklēšanai. NATO rīcība tiek izmantota, lai radītu priekšstatu, ka Krievija atrodas teju vai ielenkumā un visi ir pret to sazvērējušies. Tas attiecīgi kalpo par pamatojumu agresīvas ārpolitikas īstenošanai no Krievijas puses, pamatojot to ar nepieciešamību ņemt vērā NATO vai jebkura cita iedomāta agresora agresīvās tendences, kā to norāda arī Krievijas Iekšlietu ministrija [20].

Savukārt Eiropā Krievija šo vēstījumu var izmantot divos atsevišķos veidos. Pirmkārt, ir iespējams kultivēt Krievijas kā nevainīgās valsts tēlu, pret kuru ASV ir sazvērējušās un spiež NATO iet tās pavadā. Līdz ar to tiek gatavota augsne, lai NATO padarītu politiski mazāk pievilcīgu, tādā veidā mazinot uzticību tai. Piemēram, Krievijas mediji informē, ka Vācijā NATO tiekot apvainota provokācijās pret Krieviju. Apgalvojumam par pamatu tiek izmantots raksts Vācijas izdevumā "Contra Magazin", kurš, saskaņā ar mediju sargsuņa "News Guard" informāciju, regulāri izplata puspatiesības un maldinošu informāciju [21], turklāt regulāri tiek citēts prokremliskajos medijos. Tādējādi rodas iespēja radīt priekšstatu, ka pat viena no Eiropas politiskajām lokomotīvēm neuzskata NATO rīcību par adekvātu.

Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas

Uz otro lietojuma veidu maija beigās norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aicinot Eiropas Savienību atteikties no ārvalstu bruņoto spēku klātbūtnes, jo tā ne tikai mazinot Eiropas drošību kopumā, bet arī liedzot Eiropai kļūt par neatkarīgu varas centru. Tā vietā Krievijas ārlietu ministrs piedāvā risināt drošības jautājumus sadarbībā ar citām kontinenta valstīm, kas Eiropai pavēršot iespējas iegūt vietu jaunā, demokrātiskākā policentriskā pasaules kārtībā [22].

Šis paziņojums kalpo ne tikai kā vēl viens pārmetums transatlantiskajai sadarbībai, bet arī kā piemērs Krievijas pieejai reģionālās politikas jautājumiem. Ar vienu šādu paziņojumu tiek ne tikai pastiprināts iepriekšminētais vēstījums, ka NATO un ASV klātbūtne Eiropā nestiprina Eiropas drošību, bet arī norādīts uz ASV varaskāri, kas it kā liedzot Eiropai kļūt par nozīmīgu spēlētāju uz politiskās skatuves.

Plašākā kontekstā šis ir vāji maskēts Krievijas mēģinājums graut transatlantiskās saites, kas pavērtu durvis Krievijas ietekmes palielināšanai reģionā, turklāt atsauce uz policentrisku pasaules kārtību nebūt nav tukši vārdi.

Krievijas stratēģiskā problēma ir pasaules politiski un militāri spēcīgākās valsts – ASV – klātbūtne reģionā, ko Krievija uzskata par savu ekskluzīvo interešu zonu.

Mēģinot vājināt NATO pozīcijas Eiropā, Krievija vēlas rast iespēju izmantot savu ietekmi divpusējās attiecībās ar Eiropas valstīm. Argumentējot par labu policentriskai jeb multipolārai pasaules kārtībai, kurā pasaulē dominē vairāki varas centri ar savām ekskluzīvajām ietekmes teritorijām,

Krievija signalizē par tā dēvēto Jaunās Jaltas jeb Jalta 2.0 konceptu. 1945. gadā Jaltas konferencē PSRS un Rietumi sadalīja pasauli ietekmes sfērās, un Krievija ir ieinteresēta pārnest šo pašu principu uz mūsdienām.

FOTO: Wikipedia.org

Tas Krieviju padarītu par vienu no varas centriem, un tai tajā pienāktos sava interešu sfēra un rīcības brīvība.

Līdz ar to Krievijas regulārie un saasinātie pārmetumi par NATO klātbūtni reģionā, it īpaši kontekstā ar ASV militāro klātbūtni mācību laikā, izriet no Krievijas ģeopolitiskajām ambīcijām. Dēvējot NATO par agresīvu provokatoru, kas mācībās izspēlē Krievijas teritoriju ieņemšanu, Krievija iekšpolitiski tiecas radīt cietokšņa ilūziju, proti, ka Krievija kā cietoksnis atrodas agresoru vai pat ienaidnieku ielenkumā.

Kā norādīts Austrumeiropas politikas pētījumu centra rakstu krājumā "Cietoksnis" Krievija: politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Krievijā pēc Krimas aneksijas un tās ietekme uz Baltijas valstīm, Krievijas politiskā elite izmanto aplenktā cietokšņa ideju, lai slāpētu diskusijas un plurālisma izplatīšanos, jo

«kara» apstākļos tas nav adekvāti. Tā vietā visiem ir jāseko spēcīgajam nācijas vadonim, savukārt oponēšana vadonim uzskatāma par valsts nodevību.

Turklāt mediji šādā vidē tiek izmantoti, lai izplatītu nepatiesu informāciju, tādā veidā liedzot veidoties vienotai izpratnei par stāvokli valstī, kā arī vienotai opozīcijai pret Krievijas agresiju [23]. Ilgākā termiņā šādas pieejas mērķis ir vājināt Rietumu vienotību, kas pavērtu durvis Krievijas ietekmes nostiprināšanai, iegūstot pašai savu interešu sfēru. Tas Krievijai atraisītu rokas diktēt spēles noteikumus reģionā, nerēķinoties ar tādiem apsvērumiem kā vērtības vai principi.

Ir vērts uzsvērt, ka būtisks sprungulis Krievijas riteņos ir pašas Krievijas rīcība –

Krimas aneksija un karš Ukrainā ir nostiprinājis pārliecību, ka Krievija ir agresīvi noskaņota un ir nepieciešama pretošanās tās agresīvajai politikai.

[1] Reid Standish, “The Ominous, Massive Military Exercises in Eastern Europe” https://www.theatlantic.com/international/archive/2017/09/zapad-russia-baltics-lithuania-estonia-finland-trumpnato-eu/540126/

[2] Juri Rescheto, “Zapad games 'peaceful' and 'defensive,' Russia assures West”, https://www.dw.com/en/zapad-games-peaceful-and-defensive-russia-assures-west/a-40493409

[3] Galina Petrowskaja, Darko Janjevic, “Zapad 2017 drill – what does Russia want?”, https://www.dw.com/en/zapad-2017-drill-what-does-russia-want/a-40428943

[4] Reid Standish, “The Ominous, Massive Military Exercises in Eastern Europe”, https://www.theatlantic.com/international/archive/2017/09/zapad-russia-baltics-lithuania-estonia-finland-trumpnato-eu/540126/

[5] Russia Today, “‘Trojan horse’: Top US commander in Europe says Russia might use Belarus drills to move weapons”, https://www.rt.com/news/397104-trojan-horse-zapad-2017/

[6] Pavel Felgenhauer, “Russian Military Chief Accuses Georgia of Preparing Aggression”, https://jamestown.org/program/russian-military-chief-accuses-georgia-of-preparing-aggression/

[7] Michael Kofman et al, “Lessons from Russia’s Operations in Crimea and Eastern Ukraine”, https://www.rand.org/content/dam/rand/pubs/research_reports/RR1400/RR1498/RAND_RR1498.pdf

[8] Warsaw Institute, “Zapad 2017 Lessons Learned”, https://warsawinstitute.org/zapad-2017-lessons-learned/

[9] US Army Assymetric Warfare Group, Ambiguous Threats and External Influences in the Baltic States, November 2015, pieejams https://www.stratcomcoe.org/ambiguous-threats-and-external-influences-baltic-states

[10] NATO, “Exercises”, https://www.nato.int/cps/en/natohq/49285.htm

[11] Kommersant, “Генштаб обеспокоен учениями НАТО на границе с Россией”, https://www.kommersant.ru/doc/4269524

[12] Kommersant, “МИД об учениях НАТО: альянс собирает у границы РФ «ударный кулак»”, https://www.kommersant.ru/doc/4282951

[13] Baltnews, “Приграничная провокация: как в России оценили предстоящие учения НАТО”, https://lv.baltnews.com/nato/20200310/1023740683/Prigranichnaya-provokatsiya-kak-v-Rossii-otsenili-predstoyaschie-ucheniya-NATO.html

[14] Rambler News, “«Ъ»: НАТО отвергла предложение России отказаться от учений в пандемию”, https://news.rambler.ru/troops/44240172-nato-otvergla-predlozhenie-rossii-otkazatsya-ot-ucheniy-v-pandemiyu/?updated

[15] Baltnews, “Приграничная провокация: как в России оценили предстоящие учения НАТО”, https://lv.baltnews.com/nato/20200310/1023740683/Prigranichnaya-provokatsiya-kak-v-Rossii-otsenili-predstoyaschie-ucheniya-NATO.html

[16] Baltnews, “Приграничная провокация: как в России оценили предстоящие учения НАТО”, https://lv.baltnews.com/nato/20200310/1023740683/Prigranichnaya-provokatsiya-kak-v-Rossii-otsenili-predstoyaschie-ucheniya-NATO.html

[17] Moskovskiy Komsomolets, “НАТО объявил о начале масштабных европейских учений: их назвали антироссийскими”, https://www.mk.ru/politics/2020/05/14/nato-obyavil-o-nachale-masshtabnykh-evropeyskikh-ucheniy-ikh-nazvali-antirossiyskimi.html

[18] EurAsia Daily, “Во время парада Победы возможны провокации со стороны НАТО — МИД России”, https://eadaily.com/ru/news/2020/06/06/vo-vremya-parada-pobedy-vozmozhny-provokacii-so-storony-nato-mid-rossii

[19] TASS, “Шойгу заявил, что наибольшая угроза для безопасности РФ находится на западном направлении”, https://tass.ru/armiya-i-opk/8520993

[20] Baltnews, “Приграничная провокация: как в России оценили предстоящие учения НАТО”, https://lv.baltnews.com/nato/20200310/1023740683/Prigranichnaya-provokatsiya-kak-v-Rossii-otsenili-predstoyaschie-ucheniya-NATO.html

[21] News Guard, “Contra Magazin”, https://www.newsguardtech.com/wp-content/uploads/2020/04/ENG-Contra-Magazin.com-UPDATE.pdf

[22] TASS, “Лавров заявил, что ЕС не нужно "отрываться от родного материка" и приглашать военных извне”, https://tass.ru/politika/8583509

[23] Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, “Cietoksnis Krievija: politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Krievijā pēc Krimas aneksijas un tās ietekme uz Baltijas valstīm”, Rīga, 2016, 89.lpp, pieejams: http://appc.lv/blog/cietoksnis-krievija-politiska-ekonomiska-un-drosibas-situacija-krievija-pec-krimas-aneksijas-un-tas-ietekme-uz-baltijas-valstim