Latvijas diasporā tās plašākajā izpratnē ietilpst ap pusmiljons cilvēku

FOTO: Lita Krone/LETA

Ārzemēs dzīvo aptuveni pusmiljons esošo vai bijušo Latvijas valstspiederīgo un viņu pēcteču, kā arī Latvijā dzimušu cilvēku, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošais pētnieks Mihails Hazans.

Viņš atzina, ka Latvijai būtu jāzina, cik liela ir tās diaspora, kurās valstīs tā koncentrējusies un kāda ir tās struktūra. Tomēr atbildēt uz šiem jautājumiem neesot vienkārši, jo ļoti daudz kas atkarīgs no diasporas definīcijas, kas dažādām pētnieciskām vajadzībām var būt visai atšķirīga.

Ja diasporas definīciju izvēlas plašu, iekļaujot tajā gan esošos, gan bijušos Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, viņu bērnus, kā arī Latvijā dzimušos un emigrējušos cilvēkus neatkarīgi no pilsonības, tad var droši uzskatīt, ka visā pasaulē dzīvo ap pusmiljons šādu cilvēku, no kuriem aptuveni 400 000 dzīvo Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs, klāstīja Hazans.

Savukārt, ja minēto diasporas definīciju sašaurina, neiekļaujot tajā Latvijā dzimušos, kuriem varbūt Latvijas pilsonība nemaz nekad nav bijusi, tad šis skaits sarūk līdz 300 000 cilvēku, stāstīja pētnieks.

Uz jautājumu, vai Covid-19 krīzes laikā īstenoto repatriācijas pasākumu ietekmē diaspora būtiski nesamazinājās, LU profesors atbildēja noraidoši. "Tas samazinājums, ja ir noticis, nav procentuāli ļoti liels. Ar repatriācijas reisiem, kā mēs zinām, atgriezās vairāki tūkstoši, kas salīdzinājumā ar pusmiljonu vai pat 300 000 cilvēku nav ļoti daudz," skaidroja pētnieks, uzsverot, ka cilvēki ar repatriācijas reisiem tomēr pārsvarā atgriezās Latvijā īslaicīgi, nevis uz palikšanu.

Vaicāts, kā diasporas apjomu ietekmē Lielbritānijas izstāšanās no ES, Hazans atzīmēja, ka ne visi Latvijas valstspiederīgie, kuri "Brexit" dēļ emigrēja no Lielbritānijas, izvēlējās atgriezties tieši Latvijā. Viņš norādīja, ka, saskaņā ar pašas Lielbritānijas apkopotajiem oficiālajiem datiem, 2018.gada sākumā šajā valstī dzīvoja ap 120 000 Latvijas valstspiederīgo, taču jau gadu vēlāk - tikai ap 100 000. "Pēkšņi 20 000 kaut kur pazuda. Bet mēs nevaram pateikt, ka Latvijā atgriezās 20 000 [cilvēku] no Lielbritānijas. Tas būtu pamanīts," uzskata pētnieks.

Zīmīgi, ka, pēc šī gada pavasarī apkopotajiem datiem Lielbritānijā aizvien dzīvo ap 100 000 Latvijas valstspiederīgo, jo tieši šāds skaits cilvēku ir iesnieguši pieteikumus Lielbritānijas pastāvīgā iedzīvotāja statusam, klāstīja Hazans.

Kā ziņots, Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru šodien plkst.10.30 prezentēs jaunākos diasporas pētījumus "Diasporas apjoma novērtējums" un "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas".

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pasākuma dalībniekus uzrunās ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa - Lukaševica, bet pētījumus prezentēs LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošie pētnieki Hazans un Inta Mieriņa.

Ministrijā skaidroja, ka diasporas apjoms ir diasporas politikas pamatā, taču dažādu apstākļu dēļ tas nav viegli novērtējams. Gadu gaitā publiskajā telpā bieži izskan atšķirīgi diasporas apjoma novērtējumi ar vai bez atsaucēm uz dažādu institūciju un pētnieku grupu publikācijām, kurās tiek novērtēts nevis diasporas apjoms konkrētajā gadā, bet migrācijas rezultātā zaudēto Latvijas valstspiederīgo skaits jeb negatīvais migrācijas saldo, kas tiek maldīgi interpretēts kā diasporas apjoms.

Pētījums "Diasporas apjoma novērtējums" pārskata līdzšinējās diasporas un remigrācijas apjoma novērtējumu pieejas, to priekšrocības un trūkumus, kā arī izaicinājumus, kas saistīti ar precīzu migrācijas plūsmu un diasporas apjomu novērtējuma mūsdienās.

Pētījums sniedz aplēsi par pašreizējo diasporas apjomu, kā arī emigrāciju un remigrāciju. Pētījums ietver kopējo skaitlisko novērtējumu, kā arī emigrācijas un remigrācijas apjomu dažādu gadu, valstu un galveno demogrāfisko grupu griezumā, norādīja ministrijā.

Savukārt pētījums "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas" sniedz informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai, lai veicinātu diasporas pārstāvju līdzdalību diasporas organizācijās.

Ministrijā akcentēja, ka stipras diasporas kopienas ārvalstīs pamats ir tās saliedētība un pastāvīga kontaktu uzturēšana starp diasporas locekļiem, iesaistoties diasporas pasākumos un organizācijās.

Diasporas līdzdalība mūsdienās ir daudzveidīgāka un sadrumstalotāka nekā jebkad agrāk. Līdzās diasporas organizācijām ārvalstīs ir daudz citu grupu, apvienību un vienkārši aktīvu diasporas indivīdu ar radošām idejām, kas dažādos veidos iesaistās ar Latviju saistītās aktivitātēs.

Diasporas pārstāvju, organizāciju un grupu veiksmīgāka satīklošana veicina informācijas un zināšanu apmaiņu, stiprina Latvijas transnacionālo kopienu un piesaistes izjūtu Latvijai un palielina remigrācijas iespēju.

Pētījumu prezentācijai būs iespējams sekot līdzi arī tiešsaistē ĀM mājaslapā, ministrijas "Facebook" lapā, kā arī platformā "Cisco Webex Meetings".

Uz augšu