Radījums, kurš tiek izmantots Covid-19 vakcīnas izstrādē (2)

Foto: Pixabay
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X

Ik pavasari Atlantijas okeāna Ziemeļamerikas piekrastes pludmalēs izrāpjas simtiem tūkstoši Amerikas zobenastu, lai dētu smiltīs olas. Jūras putniem un citiem piekrastes iemītniekiem sākas īstas dzīres. Tomēr milzīgais izdēto olu skaits nodrošina zobenastu izdzīvošanu. Iznīcības draudus sugai rada farmācijas kompānijas.

Amerikas zobenaste (Limulus polyphemus) ir posmkājis, kas pieder pie merostomātu klases. Simtiem miljonu gadu laikā tās izskats tikpat kā nav mainījies. Par spīti tam, ka pēc izskata tā nedaudz atgādina krabi, zobenaste pēc savas anatomijas ir tuvāka zirnekļiem un skorpioniem.

Foto: Pixabay

Taču tas, kas padara zobenasti tik ļoti nozīmīgu medicīnai, ir tās asinis.

1956. gadā pētnieks Freds Bangs ievēroja kādu apbrīnojamu zobenastes īpašību - kad dzīvnieka pienaini zilās asinis nonāk saskarē ar endotoksīniem, to sastāvā esošās šūnas amebocīti sāk veidot recekļainu masu. Tā ir zobenastes miljoniem gadu senās imūnsistēmas atbilde uz toksīnu klātbūtni, lai pasargātu no saindēšanās organismu ar visai primitīvu asinsrites sistēmu.

Bangs saprata, ka šos amebocītus ir iespējams izmantot farmokoloģijā, lai noteiktu, vai zāļu preparāta sastāvā nav bakteriāla piesārņojuma - baktērijās saistīto endotoksīnu, kas atbrīvojas tikai tad, ja baktēriju šūnas noārdās. Ja šie endotoksīni kopā ar zāļu preparātu nonāk cilvēka asinīs, iespējama saindēšanās un pat nāve.

Banga ideja pārtapa tā dēvētajā LAL (Limulus amebocīta lizāta) metodē, kas laboratorijas apstākļos ļauj konstatēt endotoksīnu klātbūtni medikamentos. 1977. gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde akceptēja amebocīta lizāta izmantošanu farmācijā.

Kopš tā laika farmācijas kompānijas ik gadu maijā Atlantijas pludmalēs savāc vairāk nekā pusmiljonu zobenastu un laboratorijās "noslauc" tām asinis. Pēc tam dzīvnieki gan tiek nogādāti atpakaļ okeānā, taču liela daļa vairs nav dzīvotāji, raksta "National Geographic".

Kombinācijā ar lielajiem zobenastu nozvejas apjomiem (tās tiek izmantotas kā zivju ēsma) pēdējo gadu desmitu laikā šo dzīvnieku skaits ir katastrofāli sarucis. "National Geographic" rīcībā esošie dati liecina, ka 1990. gadā Delavēras līcī, kas ir viena no galvenajām zobenastu vairošanās vietām, krastā iznāca aptuveni 1,24 miljoni dzīvnieku. 2002. gadā to skaits bija vairs tikai 333 500.

Foto: Pixabay

Tā kā zobenastu asins ievākšanas process ir visai darbietilpīgs, arī iegūtā lizāta cena ir iespaidīga - 60 000 ASV dolāru par vienu galonu (3,78 litriem). 2016. gadā tika radīts lizāta sintētiskais aizstājējs, kuru sākotnēji drīkstēja izmantot farmācijas vajadzībām kā Eiropā, tā ASV. Taču 2020. gadā ASV regulators aizliedza to izmantot, apgalvojot, ka tā drošība joprojām nav pierādīta.

Tā nu jebkuram pasaules farmācijas uzņēmumam, kas plāno savu preparātu tirdzniecību ASV, nāksies izmantot LAL metodi - tas nozīmē ievākt simtiem tūkstošu zobenastu asinis.

Situācijā, kad vairāki lielie uzņēmumi jau paziņojuši, ka sākta Covid-19 vakcīnas ražošana klīniskajiem izmēģinājumiem ar cilvēkiem, pieprasījums pēc zobenastu zili pienainajām asinīm varētu pieaugt. "National Geographic" uzrunātā "Charles River Laboratories" gan skaidro, ka piecu miljardu vakcīnas devu izgatavošanai nepieciešami aptuveni 600 000 testi, kuros tiek izmantots amebocīta lizāts - tas esot apjoms, ko iespējams iegūt no vienā dienā savāktām zobenastēm.

Foto: Pixabay
Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu