Fotostāsts: Mjanmas marmora ciems un augstā cena, ko maksā tā iedzīvotāji

FOTO: Reuters/ScanPix

Ciemu Mjanmas ziemeļos klāj smalki, balti marmora putekļi. Vērtīgais materiāls daudziem iedzīvotājiem nodrošina iztiku, taču par to nākas maksāt cenu, ko nevar izteikt naudā, vēsta aģentūra "Reuters".

"Mēs esam svētīti, jo varam kalt Budu," saka tēlnieks Čins Vins, noliecoties pār skulptūru, ar kuru strādā. Viņa darbnīca atrodas starp septiņiem baltiem kalniem, pateicoties kuriem Sagjina ieguvusi savu nosaukumu - birmiešu valodā šis vārds nozīmē "marmors".

Marmors ir nodrošinājis pieticīgu iztiku daudzām amatnieku paaudzēm. Vietējie mākslinieki darina iespaidīgas Budas skulptūras, kuras nonāk tuvējās pilsētas Mandalajas tirgos vai tiek eksportētas uz kaimiņvalstīm Ķīnu un Taizemi. Daudzi no vairākiem tūkstošiem ciema iedzīvotāju strādā marmora raktuvēs.

FOTO: ANN WANG / REUTERS

Birmas marmors, kura nokrāsas variē no tīri baltās līdz zilgani pelēcīgai, ir slavens ar savu cietību un struktūru.

45 tonnas smags marmora bluķis maksā līdz pat 35 000 eiro. Taču Sagjinā marmora putekļus izmanto visam - sākot ar zobu tīrīšanu un beidzot ar veļas mazgāšanu.

"Mēs uzaugām, elpojot putekļus," stāsta 35 gadus vecais Čins Vins, kurš marmora skulptūras kaļ kopš 11 gadu vecuma. "Mēs tos izmantojam zobu pastas, ziepju, lūpu krāsas vietā."

"Esmu dzimusi šajā ciemā, un tāda ir mūsu dzīve daudzu paaudžu garumā: vīrieši kaļ marmoru, bet sievietes strādā raktuvēs vai pulē marmora skulptūras," stāsta 25 gadus vecā Mja Laja. Viņa jau vairākus gadus strādā raktuvēs, no paša rīta līdz pat saules rietam nēsājot uz galvas marmora klučus. Viņa nopelna apmēram trīs eiro dienā.

"Ja vien es varētu, es aizbrauktu no ciema un atrastu darbu pilsētā," viņa saka. Sieviete atzīst, ka grib savai meitai nodrošināt labāku dzīvi.

FOTO: ANN WANG / REUTERS

Daļa Sagjinas iedzīvotāju baidās, ka baltie putekļi, kurā ciems mūžīgi ir ietīts, nodara kaitējumu viņu veselībai.

Marmora putekļu ieelpošana tiek saistīta ar silikozi - nopietnu plaušu slimību, kas var beigties letāli.

Pavisam nedaudzi strādā maskās vai aizsargtērpā. Marmora industrijā strādājošie bieži klepo, taču saka, ka tam par iemeslu varētu būt arī smēķēšana.

Marmora darbnīcas īpašnieks Kji Kaings norāda, ka vairums ciema iedzīvotāju esot pārāk nabadzīgi, lai raizētos par savu veselību.

"Es domāju, ka marmora putekļi nav droši, taču šeit vairums cilvēku domā par izdzīvošanu, ne tik daudz par veselību," viņš saka.

Pašlaik lielākās bažas ir saistītas ar jauno koronavīrusu, kas pagājušogad aizsākās Ķīnā un pēc tam izplatījās visā pasaulē, inficējot vairāk nekā 12 miljonus cilvēku. Mjanmā reģistrēti tikai apmēram 300 inficēšanās un seši nāves gadījumi, taču ievērojami cietusi tirdzniecība ar Ķīnu, kura iepērk vairumu Sagjinā tapušo marmora skulptūru.

Ķīnas-Mjanmas robežas slēgšanas dēļ Kji Kaings nevar pārdot saražoto. "Gatavie produkti sēž dīkā," viņš norāda. "Es nevaru tos nekur aizvest. Arī pircēji vairs nenāk."

Neraugoties uz to, viņš domā, ka dzīve Sagjinā paliks tāda pati. "Kamēr mēs būsim dzīvi, te būs marmors. Lai kur arī raktu, visur ir marmors," nosaka Kji Kaings.

Uz augšu