Izglītības un zinātnes ministrija cer, ka rudenī mācību process varēs atsākties normālā režīmā, taču, pieļaujot dažādus scenārijus, tiek gatavotas izmaiņas Izglītības likumā. Tās noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām. Tāpat paredzēts ar likumu noteikt, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.
Ministrija pagaidām šo plānu nav publiskojusi medijiem, taču ir ar to iepazīstinājusi pašvaldību pārstāvjus. Pēc tikšanās par ideju normalizēt attālināto mācīšanos un lielākas atbildības daļas pārlikšanu uz vecākiem sašutumu Facebook pauda Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova (Saskaņa). Viņa arī Re:Check atkārtoja savu Facebook pausto, ka uzskata to par nepareizu rīcību – attālinātas mācības varot noteikt kā krīzes vai ārkārtējas situācijas risinājumu, taču normālā situācijā ir jāsaglabā bērnu tiesības iegūt izglītība klātienē un tiešā kontaktā ar skolotāju, kam ir būtiska nozīme pedagoģiskajā procesā. Krivcova arī uzsver, ka Latvijā saskaņā ar Satversmes 12.pantu ir bezmaksas izglītība, tāpēc noteikt vecākiem par pienākumu nodrošināt bērnam ierīci ar interneta pieslēgumu būtu pretlikumīgi un tas jādara pašvaldībai vai valstij.
Kāda lasītāja Re:Check jautāja, vai Krivcovas paustais atbilst patiesībai. Izmaiņu gatavošanu likumā Re:Check apstiprināja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa sacīja, ka līdz jūlija beigām plānots sagatavot iespējamos scenārijus mācību norisei jaunajā mācību gadā – tas tiek darīts, ņemot vērā Covid-19 ietekmē notikušo attālināto mācību rezultātus un secinājumus. Pašvaldībām Šuplinskas demonstrētās prezentācijas nosaukums ir “Moderna, mūsdienīga izglītība Covid-19 paātrinājumā” – tajā ietverti gan plānotie likuma grozījumi, gan citi darāmie darbi, piemēram, pedagogu profesionālā pilnveide, uzlabojumi virtuālajās mācību platformās un vienotas autentifikācijas ieviešana.
Klātienes terminu patiesi iecerēts papildināt ar iespēju piedalīties mācībās “attālināti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību. Ministre Re:Check pauda pārliecību, ka virtuālajā realitātē tiešsaistes nodarbībās var imitēt klases darbību un tādas jau sen paredzētas mācību formas kā rotaļas un praktiskās nodarbības. “Attālinātais mācību process savā būtībā ir klātienes imitācija. (..) Ja to izmanto lietderīgi un tā, kā domāts, tad efekts ļoti maz atšķiras no tā, kāds ir tiešajai klātienes formai klasē.” Šuplinska uzsver, ka nav arī runas par simtprocentīgu attālinātu mācīšanos. Tikšot sagatavotas vadlīnijas, cik lielā mērā to katrā vecumposmā var īstenot, tāpat varot būt situācijas, ka daļa skolēnu, kam tas vajadzīgs, apmeklē skolu klātienē, bet daļa tajā pašā laikā mācās attālināti.
Ministre norāda, ka attālināto mācību izvērtējums parādījis: “Tādas prasmes kā pašvadīta mācīšanās, problēmu risināšanas prasme, radošuma, loģiskās domāšanas, digitālās pratības prasmes nez kāpēc skolās veidojas ļoti lēni.” Lielāks tehnoloģiju izmantojums esot daļa no mūsdienīga mācību procesa, tāpēc to plānots nevis noteikt kā pagaidu risinājumu krīzes situācijām, bet paredzēt kā vienu no iespējamajām formām Izglītības likumā.
Viedierīce un internets jānodrošina vecākiem
Otrs paredzētais jauninājums – iekļaut datoru vai telefonu ar interneta pieslēgumu pie individuālajiem mācību līdzekļiem, kas jānodrošina ģimenei.
Patlaban par līdzekļiem, kas jāgādā individuāli, tiek uzskatīts apģērbs un apavi, kā arī mācību līdzekļi, kas ir vajadzīgi vairāku priekšmetu apguvei. Tā kā skolas to joprojām mēdz interpretēt atšķirīgi, Izglītības kvalitātes valsts dienests vēl nesen skaidrojis, kas jāgādā pašai ģimenei. Šis jautājums arī iepriekš radījis neskaidrības, tā kā Satversme paredz bezmaksas izglītību. Piemēram, 2013.gadā pēc Tiesībsarga iejaukšanās tika precizēts Izglītības likums. Kopš tā laika ģimenēm vairs nav pašām jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas – tās jānodrošina skolai.
“Viedierīce šobrīd ir lielā mērā skolēna un studenta darbavieta,” saka Šuplinska, arī šajā kontekstā norādot uz mūsdienīgu 21.gadsimta izglītību. Prezentācijā pašvaldībām iekļautie aptaujas rezultāti rāda, ka 52 procentiem skolēnu bijušas pieejamas visas vajadzīgās tehnoloģijas. 23% pauduši, ka viņiem vēl nepieciešams dators, tikpat daudzi – ka vēl vajadzīgs stabils interneta pieslēgums. Uz jautājumu, vai visi varēs ierīces iegādāties, ministre norāda, ka likuma izmaiņu piedāvājums “nenozīmē, ka simtprocentīgi, ka būs kaut kādas sankcijas”. Tiekot arī plānota tehnoloģiju iegāde no struktūrfondu līdzekļiem, tāpat esot pieejama sociālā atbalsta sistēma.
Trešais paredzētais jauninājums ir līgums, kas skolēnu likumīgajiem pārstāvjiem turpmāk būtu jāslēdz ar skolu par izglītības ieguvi. Šuplinska norāda, ka šāda iecere vērtēta jau labu laiku un līgums nepieciešams arī tāpēc, lai palielinātu vecāku līdzatbildību un iesaisti bērnu izglītošanā un ikdienā kopumā. Plānotie grozījumi drīzumā tikšot virzīti skatīšanai valdībā.
