Nometne, kuras nav: kā tūkstotis migrantu no Uzbekistānas iestrēga uz lauka Krievijā (8)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP / Scanpix

Krievijā, pie robežas ar Kazahstānu, iestrēdzis tūkstotis migrantu no Uzbekistānas. Covid-19 pandēmijas rezultātā viņi Krievijā zaudēja darbu un vēlējās atgriezties mājās, šķērsojot Kazahstānu, tomēr Kazahstāna epidēmijas apkarošanas nolūkā pastiprinājusi pārvietošanās ierobežojumus. Tā rezultātā cilvēki spiesti uzturēties klajā laukā - stiprā karstumā, ar ierobežotiem ēdiena, ūdens un naudas krājumiem, vēsta Krievijas medijs “Meduza”. 

Migrantu pagaidu nometne izveidota uz Samāras un Orenburgas robežas, pie Maštakovas ciema, kas atrodas netālu no Krievijas un Kazahstānas robežas. Tālāk Uzbekistānas pilsoņus nelaida, jo Orenburgas apgabalā ir sarežģīta situācija ar Covid-19 epidēmiju. 

“Meduza” korespondentei tuvojoties nometnei, automašīnu ielenc migrantu bariņš, cerībā, ka viņiem kāds atvedis ūdeni un ēdienu. Migranti regulāri dežurē ceļa malā, cerībā, ka kāds šoferis apžēlosies un viņiem kaut ko iedos. Saprotot, ka “Meduza” korespondentes automašīnā nekā nav, cilvēki par automašīnu ātri vien zaudē interesi.

“Mēs vienkārši gribam mājās” 

Nometnē uzturas aptuveni tūkstotis cilvēku, tostarp arī bērni un stāvoklī esoša sieviete. Daļa mēģināja šķērsot robežu ar saviem transporta līdzekļiem - viņiem ir vienkāršāk, jo vismaz ir, kur gulēt. Savukārt citi no saules svelmes mēģina patverties, ceļot nojumes no zariem. 

“Es šeit esmu jau nedēļu, bet citi – 20 dienas vai mēnesi. Kā es šeit nokļuvu? Tāpat kā visi pārējie. Koronavīruss, karantīna. Es strādāju Maskavā, bet vīrusa dēļ mani atlaida. Es gribēju mājās, uz Uzbekistānu. Atbraucu šurp. Maskavā man nebija vairs nekā - nedz darba, nedz algas,” stāsta nometnē esošais Ulugbeks. 

Savu uzvārdu Ulugbeks un citi nometnes iemītnieki nosaukt atsakās, jo baidās no iespējamajām sekām. 

Netālu no nometnes dežurē Krievijas robežsardzes, Iekšlietu ministrijas un Nacionālās gvardes darbinieki. 

“Mūs nekur nelaiž. Mēs esam kļuvuši par ķīlniekiem. Mums nav, kur atgriezties, bet uz mājām nevar. Mums blakus ir cilvēki ar automātiem un stekiem. Kāpēc? Mēs vienkārši gribam mājās. Darba nav, naudas nav, mājokļa nav. Mājās ir mūsu ģimenes,” stāsta Ulugbeks.

Visi netīri, drēbes netīras 

Šajā brīdī uz nometni tiek atvests ūdens. Ieraudzījuši autocisternu, migranti steigā tver pēc tukšajiem traukiem un steidz pēc ūdens. Ūdeni nometnes iemītniekiem bez maksas piegādā vietējā pašvaldība - tas tiek darīts divas reizes dienā. Reizēm ūdeni ved arī vietējie iedzīvotāji, tomēr viņi par to prasa naudu. 

“Ūdens nav, visi netīri, drēbes netīras,” stāsta Zuļa. 

Arī viņa ir ieradusies no Maskavas. Tur Zuļa strādāja restorānā, bet epidēmijas dēļ tas tika aizvērts. Palikusi bez naudas un darba, sieviete nolēma braukt mājās. Pie robežas viņa ir jau desmit dienu. 

“Es šeit esmu viena, bez ģimenes. Vakaros pavisam smagi, sēdi un raudi no bezspēcības. Vīri vakaros ir piedzērušies - reizēm nevar zināt, kas notiks. Bailīgi. Mēs šeit vienkārši sēžam un gaidām, kad Kazahstāna atvērs robežas, tomēr nekādas skaidrības nav,” stāsta Zuļa. 

Ar ēdienu arī ir sarežģīta situācija. Nedaudz palīdzot pašvaldība, kuras teritorijā atrodas migranti. Tomēr galvenokārt ar pārtiku palīdzot kravas automašīnu vadītāji, kas brauc garām nometnei. 

Tie, kam ir nauda, brauc uz tuvāko apdzīvoto vietu pēc ēdiena. Pārtiku pieved un pārdod arī vietējie iedzīvotāji. 

Ēdienu nometnes iemītnieki gatavo uz uguns. Savukārt aiz nometnes jau sāk veidoties neliela izgāztuve. Tualetes šeit nav. Savas dabiskās vajadzības nometnes iemītnieki nokārto bedrē, kas izrakta patālāk no nometnes.

“Dzīvojam kā bezpajumtnieki” 

Nometnē esošie migranti mitinās teju “viens otram uz galvas”. Sociālā distancēšanās šeit faktiski nav iespējama, bet sejas maskās staigā vien daži cilvēki. 

59 gadus vecais Rašids nometnē ir kopš 20.jūnija. Viņš iepriekš strādāja Maskavā par sētnieku. 

“Dzīvojam kā bezpajumtnieki, pat sliktāk. Gribam mājās. Tur darba nav, tāpēc atbraucām uz Krieviju. Tomēr tagad nevaram nokļūt atpakaļ. Mana sieva Uzbekistānā guļ komā, viņai bija divas sirdslēkmes. Kādam jābūt viņai blakus, tāpēc es arī uz mājām posos. Un man arī laiks pensijā,” stāsta Rašids. 

Šī ir jau trešā reize, kad migranti no Uzbekistānas sapulcējas pie Krievijas un Kazahstānas robežas. Iepriekšējās reizes viņi visi ar īpašu transportu, kas ieradās no Uzbekistānas, tika nogādāti mājās. Šajā reizē tas pagaidām nav izdevies. 

Laikā, kamēr nometnē bija “Meduza” korespondente, tajā ieradās arī pārstāvji no Uzbekistānas vēstniecības Krievijā. 

Pēc šīs vizītes stāvoklī esošajai sievietei un sievietēm ar bērniem tika sarūpētas vietas viesnīcā, kas atrodas netālu esošajā ciemā. 

Cik ilgi turpināsies pašreizējā situācija, nav zināms. 

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu