Atjautīgi padomi, kā bērniem iemācīt ilgtspējīgus paradumus mājās

FOTO: Unsplash

Domājot par to, kā vasarā jēgpilni pavadīt laiku kopā ar bērniem, zinātāji piedāvā vairākas iespējas, lai bērni ne tikai būtu izklaidēti, bet arī palīdzētu visai ģimenei pievērsties ilgtspējīgam dzīvesveidam, tādējādi arī saudzējot dabu.

Sākot bērnam mācīt par ilgtspēju, nevajadzētu biedēt ar stāstiem par apokalipsi, jo tas var radīt sajūtu, ka planētai draudzīgs dzīvesveids ir biedējošs un vairo vainas izjūtu, lai gan rūpes par vidi ir pozitīvs spēks. Privātās pamatskolas “Domdaris” skolotāja Līva Puļķe uzskata, ka būtu jāizvēlas katram bērnam piemērotākā mācību metode un ka vienkāršība, patiesums un darbošanās kopā ir labākais veids, kā bērniem kaut ko iemācīt; pat tik sarežģītas lietas kā ilgtspēja.

“Ilgtspējīgus paradumus var apgūt arī jautri, jo īpaši kopā ar bērnu. Labākais veids, kā bērnam kaut ko iemācīt, ir rādīt labu piemēru, ļaut praktiski darboties, diskutēt un atbildēt uz jautājumiem.

Bērniem nepietiek ar teorētisku izklāstu, viņiem ļoti svarīgi ir praktiski piemēri, tāpēc ir jārāda, kā izpaužas rūpes par planētu, un ir jāredz tūlītējs rezultāts. Bērniem patīk arī veikt izmēģinājumus un pētīt,” stāsta Līva Puļķe.

FOTO: Publicitātes foto

1. Ierīkot dārziņu mājās

Apmēram trešdaļa pārtikas, ko saražo cilvēku lietošanai uzturā, tiek izmesta atkritumos. Zinot pārtikas produktu izcelsmi, var būt vieglāk novērtēt un taupīt pārtiku, turklāt, audzējot savu pārtiku, var samazināt CO2 emisijas un plastmasas atkritumus, kas rastos, izmetot iepakojumu. Mācot bērniem dārza darbus, var kopā labi pavadīt laiku. IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus norāda, ka dārziņa ierīkošanai pat nav nepieciešama ne terase, ne balkons.

“Dārziņu var ierīkot arī uz palodzes bērnistabā vai virtuvē. Var izmantot nelielus augu statīvus, kuros var salikt vairākus puķupodus. Mazā siltumnīcā, kas piemērota lietošanai telpās, var diedzēt sēklas, turklāt tā arī labi izskatās interjerā. Audzējot produktus mājās, bērni redz, kā tie rodas un cik daudz laika un pūļu prasa tomātu, redīsu vai garšaugu izaudzēšana. Tas var palīdzēt novērtēt pārtikas produktus,” norāda Rimkus.

2. Izvēlēties no pārstrādātiem atkritumiem izgatavotus priekšmetus

Līva Puļķe uzsver, ka, mācot bērniem jaunus ieradumus, ir svarīgi parādīt, kāds tam ir mērķis vai kāda tam ir jēga. Tas attiecas arī uz atkritumu šķirošanu. Darius Rimkus stāsta, ka viens no veidiem ir ikdienā lietot no pārstrādātiem materiāliem izgatavotus priekšmetus, piemēram, mugursomu vai vismaz no pārstrādāta poliestera izgatavotu iepirkumu maisiņu. Tā bērns skaidri redz atkritumu šķirošanas iznākumu un savu ieguvumu.

“Katru gadu pasaulē izlieto vairāk nekā 100 miljardu plastmasas ūdens pudeļu. Vairumu šo pudeļu izmet atkritumos, un tās nonāk okeānā vai atkritumu izgāztuvē.

Jāmēģina bērnam paskaidrot, ka viena pudele dabā sadalās apmēram 700 gadu laikā. Ikviens var šķirot atkritumu, dodot lietām otru dzīvi citā veidolā, un, ja iespējams, izvēloties priekšmetus, ko var lietot atkārtoti, piemēram, ūdens pudeles. Lai bērniem būtu vieglāk šķirot atkritumus, katru atkritumu tvertni var marķēt ar atšķirīgas krāsas uzlīmi,” ierosina Rimkus.

Līva Puļķe arī aicina likt lietā atkārtoti lietojamās ūdens pudeles, krūzītes, bambusa salmiņus vai plastmasas maisiņus, jo tas var būt pat jautri – tos var personalizēt, piemēram, ļaujot bērniem tos apzīmēt. Bērni ne tikai būs lepni par to, ka dara labu planētai, bet būs priecīgi, ka skolā nevienam citam tādas pudeles vai krūzītes nebūs.

FOTO: Publicitātes foto

3. Spēlēt enerģijas taupības spēli

Līva Puļķe uzskata, ka enerģijas taupīšana ir viens no sarežģītākajiem ilgtspējas aspektiem, par ko stāstīt bērniem, jo mūsu valstī tīra ūdens netrūkst. Taču apmēram 1,1 miljardam planētas iedzīvotāju tīrs ūdens nav pieejams un 2,7 miljardi cilvēku cieš no ūdens trūkuma vismaz vienu mēnesi gadā.

Viņa zina stāstīt, ka bērni vislabāk iemācās to, kas mācīts rotaļīgi vai, ja viņiem ir iespēja veikt izmēģinājumus un pētīt. Viņa iesaka bērniem mācīt taupīt ūdeni spēlējoties, piemēram, skaitot, cik glāzes ūdens tiek iztērēts, ja atstāj ūdens krānu vaļā, tīrot zobus, un cik ūdens var ietaupīt, ielejot glāzē tikai tik daudz ūdens, cik vienā reizē izdzer, nevis pilnu glāzi.

“Iesaisti bērnu, prasot viņam idejas, kā izmantot ietaupīto glāzi ūdens. Varbūt ar to var aplaistīt mājās ierīkoto dārziņu, telpaugus vai citādi izlietot,”

ierosina Līva Puļķe.

Interjera dizainers Dariuss Rimkus iesaka vēl vienu jautru elektrības taupīšanas veidu – izmantot saules enerģiju. “Bērnus, visticamāk, neinteresēs fakts, ka, mājās lietojot LED spuldzes, var ietaupīt līdz pat 85 % elektroenerģijas un ka tās kalpo 10 reižu ilgāk par kvēlspuldzēm, taču viņiem varētu patikt LED āra apgaismojums, kas darbojas ar saules baterijām. Ar tām var spēlēties, ierīkojot mājīgu vietiņu, un bērniem varētu būt interesanti redzēt, kā tiek izmantota saules enerģija,” stāsta interjera dizainers.

4. Izvēlies veģetāru ēdienu

Ikviens var samazināt oglekļa dioksīda emisijas pat par 73 %, uzturā lietojot mazāk gaļas un piena produktu. Vismaz dažreiz ierastās maltītes vietā izvēloties no augiem gatavotu ēdienu, tiek sperts mazs solis pretī lielam mērķim. Ražojot pārtikas produktus no augiem, tiek mazāk kaitēts dabai un tiek izmantots mazāk resursu.

“Standarta hotdoga vai gaļas bumbiņu vietā izvēloties veģetāro hotdogu vai dārzeņu bumbiņas, var ne tikai saudzēt planētu, bet šie ēdieni arī varētu būt saistošāki bērniem.

Kurš gan nevēlas hotdogu? Var ieviest jaunu ģimenes tradīciju, piemēram, ieturot maltīti mājās, vienreiz nedēļā nelietot gaļas produktus. Tas nevienam nekaitēs un palīdzēs ģimenē ieviest ilgtspējīgus un veselīgus ēšanas paradumus,” ierosina D. Rimkus.

Uz augšu