Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pandēmijas dēļ negaidīti pārcelās uz vasaras beigām, līdz ar to administrācija pāris mēnešu vietā ieguva iespēju nostrādāt pusgadu. Pagaidu varai jābūt apolitiskai, tomēr daži lēmumi liecina, ka saimniekošana notiek dažu politisko spēku interesēs, kas pretendē uz varu galvaspilsētā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "de facto".
“Latvijas Attīstībai“ iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA), un viņu līderis Mārtiņš Bondars īsi pirms iecirkņu slēgšanas jau dejoja uzvaras deju un visus apsveica ar Nila Ušakova gāšanu. Bet viņš nedaudz pasteidzās - “Saskaņa” pēdējā brīdī mobilizēja savu elektorātu un kopā ar saviem partneriem no “Gods kalpot Rīgai” (GKR) varu galvaspilsētā saglabāja arī trešo termiņu pēc kārtas.
Taču Ušakova un Andra Amerika (GKR) uzvaras eiforija ilga vien gadu - pašvaldības uzraugošais ministrs no “Attīstībai/Par!” Juris Pūce vispirms atstādināja mēru Nilu Ušakovu un vēlāk krita arī pati dome. Pagaidu varu Rīgas domē pārņēma administrācija trīs cilvēku sastāvā, kuras vadītājs bija Pūces ministrijas izraudzīts.
Administratori vispirms pieņēma šā gada budžetu, kas daudz neatšķīrās no Oļega Burova mantojumā atstātajām sagatavēm. Plānotais deficīts – vairāk nekā 103 miljoni eiro.
Viens no nākamajiem pagaidu varas pirmajiem darbiem bija atbrīvošanās no izpilddirektora Jura Radzeviča,
kura pārziņā no gada sākuma bija nonākuši pašvaldības bagātie un ne tik bagātie uzņēmumi, kas ilgus gadus tikuši izmantoti par Nila Ušakova un Andra Amerika tandēmam pietuvināto cilvēku vieglas peļņas vietu.
Radzeviča vietā bez konkursa pagaidu administrācija iecēla Ivetu Zalpēteri, kas savulaik kandidējusi vēlēšanās no Pūces pārstāvētās partijas un patlaban darbību partijā apturējusi. Zalpēteres iepriekšējā darba vietā, Privatizācijas aģentūrā, darbinieki bija uzlikuši viņai ar “Latvijas Attīstībai” saistītā Edgara Jaunupa patrona zīmogu, taču Zalpētere apgalvo, ka ar Jaunupu nav konsultējusies.
Viņa sola, ka augusta beigās tiks celta prasība pret bijušo “Rīgas satiksmes” valdi par zaudējumu piedziņu koruptīvajā darījumā par transportlīdzekļu iegādi, tāpat apgalvo, ka gada beigās, kad beidzas līgums ar Rīgas karti, rīdzinieki nepaliks bez elektronisko norēķinu pakalpojumiem, bet “Rīgas satiksme” daļas “Rīgas kartē” atpirks no Francijas kompānijas par bilances vērtību.
Izpilddirektores pienākumu izpildītājai īsā laikā izdevies atbrīvoties no kapitālsabiedrībās ieceltajiem "saskaņiešiem", piemēram, "Rīgas siltumā".
Viņa arī panāca, ka pašvaldībai neizdevīgo uz 30 gadiem slēgto nomas līgumu ar Ušakova padomnieka Ērika Teilāna interesēm saistīto uzņēmumu “Promenex” rūpniecības preču tirgū aprīlī lauza bez finansiāliem zaudējumiem Centrāltirgum.
Īsā laikā "nomestas" arī vairākas būtiskas figūras tādās pašvaldības struktūrās kā "Rīgas enerģētikas aģentūra", Informācijas tehnoloģiju centrs, atbrīvots arī būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs, kam bija nesaskaņas ar eksmēru Oļegu Burovu.
Tomēr pagaidu vara Rīgā ar krietni mazāku entuziasmu šajā pusgadā centusies vērtēt sfēras, par kurām atbildīga "Gods kalpot Rīgai".
lai gan Amerika un Oļega Burova pārstāvētā partija ir līdzatbildīga par nesaimnieciskumu galvaspilsētā. Pirmkārt, jau vieta Rīgas Starptautiskās autoostas padomē atradās Oļegam Burovam, lielā mērā pateicoties tam, ka pret to neiebilda lielākais akcionārs - "Rīgas satiksmes" meitas uzņēmums, kas uz sapulci bija aizsūtījis vien savu advokātu.
Arī kapitālsabiedrības “Rīgas meži” valdē darbu pilnā sastāvā turpina Amerika laikā ieceltie cilvēki, kuri ir arī šo vēlēšanu kandidāti.
Zalpētere pauda viedokli, ka politiķiem nebūtu vietas kapitālsabiedrībās, kaut arī "Rīgas mežu" valdē joprojām strādā Edgars Vaikulis, kurš kandidē uz deputāta krēslu no GKR saraksta.
Apejot jebkādu saskaņošanu ar pagaidu administrāciju, šonedēļ Amerika partijas līdzgaitnieka Anatolija Aļeksejenko (GKR) vadītais Mājokļu un vides departaments slēdzis līgumu ar 'Rīgas mežiem" par koku stādīšanu Krasta ielā.
Līguma summa sasniedz ceturtdaļmiljonu, un "Rīgas meži" pie koku stādīšanas tikuši bez konkursa.
Lai gan iepirkums par dižstādu un krūmu iegādi vēl nemaz nav noslēdzies, steiga, ar kādu izraudzīts darbu veicējs, ir aizdomīga. Aļeksejenko apgalvo,ka nauda “Rīgas mežiem” tiks maksāta pēc darbu veikšanas, tas ir, līdz novembra beigām.
Balševics apgalvo, ka viņa rīcībā neesot bijusi informācija, ka nedēļu pirms vēlēšanām noslēgts šāds apjomīgs līgums. "Mēs kā pagaidu administrācija noteikti uzdosim noskaidrot šā līguma noslēgšanas apstākļus. Un pamatojumu, kāpēc tas ir izdarīts," sacīja pagaidu administrācijas vadītājs.
Aizdomas par sadārdzinātiem iepirkumiem ir arī Satiksmes departamentā. Piemēram, Vanšu tilta kāpņu atjaunošana tam izmaksāja teju pusmiljonu (462 248 eiro). Opozīcijas deputāts Valters Bergs (JKP) pieprasīja atklāt izmaksas, taču
departaments tāmi slēpa un nerādīja arī tad, kad to prasīja ar tiesas spriedumu.
Pgaidu administrācija to sauc par labu tiesu praksi, bet nekomentē, kāpēc pieļāva, ka Satiksmes departaments turpina tiesāties ar deputātu un informāciju nesniedz.
Pēc tam, kad triju departamentu direktoru amatos tika iecelti jauni kandidāti, četru partiju sarakstu līderi, kas iepriekš domē strādājušas opozīcijā, aicinājuši pagaidu administrāciju nepieņemt politiskus lēmumus, par kuriem būtu jālemj jaunajai demokrātiskās vēlēšanas ievēlētajai domei.
Aicinājumu parakstījusi arī “Attīstībai/Par!”, kuras Rīgas mēra kandidāts Mārtiņš Staķis apgalvo: "Neviens no esošās administrācijas nebūs manā komandā, tajā skaitā Zalpēteres kundze. Izpilddirektors tiks meklēts atklātā, godīgā konkursā."
Tomēr daudzi no izsludinātajiem konkursiem noslēdzas šajās dienās, tajā skaitā, piemēram, uz Informācijas tehnoloģiju centra direktora amatu.
Līdz 1.jūnijam uzņēmumos "Rīgas namu pārvaldnieks", un "Rīgas ūdens" bija jāieceļ padomes, kas uzraudzītu valdes darbu. Lai gan kandidātu pieteikšanās beidzās jau pirms diviem mēnešiem, uzvārdi joprojām nav zināmi. Iveta Zalpētere sola, ka līdz vēlēšanām tie tiks nosaukti.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks sestdien, 29.augustā.
Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trešdien, ceturtdien un piektdien, iepriekšējās balsošanas laikā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti dažādos laikos: trešdien, 26. augustā, no plkst.16 līdz 21, ceturtdien, 27. augustā, no plkst.9 līdz 16, bet piektdien, 28. augustā, no plkst.12 līdz 20.
