Latvijā jauniešu skaits ar augstāko izglītību pieaug straujāk nekā vidēji OECD (15)

Ziņojumā norādīts, ka 2019.gadā Latvijā vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem 44% pieaugušo bija ieguvuši augstāko izglītību, savukārt OECD valstīs tie bija vidēji 45%.

No dzimumu perspektīvas raugoties, visās OECD valstīs ir vērojams, ka

gados jaunas sievietes biežāk iegūst augstāko izglītību nekā gados jauni vīrieši,

pausts ziņojumā. Latvijā augstākā izglītība bija 55% 25 līdz 34 gadus vecu sieviešu un 34% šīs vecuma grupas vīriešu, bet vidēji OECD valstīs šis sadalījums ir 51% gados jaunu sieviešu un 39% šī vecuma vīriešu.

OECD pārskatā šogad īpaša uzmanība pievērsta profesionālajai izglītībai, un tajā minēts, ka īsā cikla augstākās izglītības (koledžas) programmas galvenokārt ir veidotas kā profesionālās izglītības programmas, un aiz bakalaura programmām ir otrs ierastākais ceļš uz augstāko izglītību OECD valstīs.

Ja šobrīd novērojamās tendences nemainīsies, Latvijā 14% pieaugušo pirms 25 gadu vecuma iestāsies koledžas studiju programmās, salīdzinot ar vidēji 10% OECD valstīs. No šādās programmās studējošajiem Latvijā 60% ir sievietes, bet vidēji OECD valstīs - 52% ir sieviešu.

OECD savā pārskatā pievērsušies ar jauniešu iespējām iekļūt darba tirgū, un tiek minēts, ka

jaunieši saskaras ar ierobežotām iespējām no skolas sola iekļūt darba tirgū,

bet augstākās izglītības iegūšana palielina iespējas iegūt darbu un tiek saistīta ar augstāku ienākumu līmeni.

Vidēji OECD valstīs 2019.gadā nodarbinātības līmenis 25 līdz 34 gadus vecu personu vidū bez vidējās izglītības bija 61%, ar iegūtu vidējo vai vidējo profesionālo izglītību 78%, un 85% to vidū, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību. Latvijā attiecīgais sadalījums bija 65% bez vidējās izglītības, 79% ar iegūtu vidējo izglītību un 89% ar iegūtu augstāko izglītību.

Pārskata veidotāji uzsver, ka

lielākajā daļā OECD valstu un partnervalstu augstākās izglītības diploms sniedz ievērojamas priekšrocības atalgojuma ziņā.

Latvijā 2018.gadā personas 25 līdz 64 gadu vecuma grupā ar augstāko izglītību, pilna laika darbā nostrādājot visu gadu, nopelnīja par 46% vairāk nekā tie pilna laika darbinieki, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, kamēr OECD valstīs šis rādītājs vidēji sasniedz 54%.

Līdzās ieguvumiem ekonomiskajā un nodarbinātības ziņā augstākās izglītības iegūšana saistīta arī ar sociālajiem ieguvumiem. Piemēram,

tie, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, biežāk uzskata, ka spēj ietekmēt savas valsts valdības lēmumus.

2016.gadā vidēji OECD valstīs, kas piedalījās Starptautiskajā Sociālā pētījuma programmā, 41% pieaugušo ar augstāko izglītību piekrita šim apgalvojumam, kamēr šāds vērtējums bija tikai 28% pieaugušo bez vidējās izglītības. Latvijā tam piekrīt 21% pieaugušo ar augstāko izglītību un tikai 10% to, kuru izglītība ir zem vidējās.

Tāpat tiek minēts, ka pēdējos 20 gados ievērojami pieaugusi starptautiskā studentu mobilitāte. Pārskatā teikts, ka 2018.gadā visā pasaulē, lai iegūtu augstāko izglītību, robežu bija šķērsojuši 5,6 miljoni studentu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks skaits nekā 2005.gadā. Arī Latvijā palielinājusies ārzemju vai starptautisko skolēnu daļa no 5% 2014.gadā līdz 9% 2018.gadā.

Tikmēr 7% Latvijas studentu tika uzņemti citu valstu augstskolās, taču salīdzinājumam - OECD valstīs kopumā tādi ir 2% studentu.

Tiek lēsts, ka kopumā OECD valstīs kā pievilcīgākie galamērķi studijām ir angliski runājošās valstis, tostarp Austrālija, Kanāda, Apvienotā Karaliste un ASV, uz kurieni dodas vairāk nekā 40% OECD valstu un partnervalstu starptautiski mobilo studentu. Turpretī to studentu vidū, kuri pamet Latviju ar mērķi mācīties, populārākais galamērķis ir Apvienotā Karaliste.

Savukārt studenti, kuri ierodas Latvijā, lielākoties esot no Eiropas valstīm.