Tiesneses nāve un iespējamā ASV vēlēšanu krīze (24)

Kas ir noticis?

Sestdien, 19. septembrī aizsaulē aizgāja ASV Augstākās tiesas tiesnese Rūta Beidere Ginzberga. Spilgta sieviešu un minoritāšu tiesību aizstāve, Ginzberga bija otrā sieviete, kas ir tikusi iecelta šajā nozīmīgajā amatā. Tiesneses nāve daudziem jau ir izraisījusi pamatotas bažas, ka Augstākā tiesa tagad varētu kļūt daudz konservatīvāka, liberālajām vērtībām nedraudzīgāka un viņas vietā varētu nākt daudz neprasmīgāks tiesnesis. It īpaši tāpēc, ka, neskatoties uz prezidenta amata kandidāta Džo Baidena aicinājumu Ginzbergas aizstājēju izraudzīties pēc novembra vēlēšanām, Tramps to grasās izdarīt jau šonedēļ. Ņemot vērā, ka Senātā – institūcijā, kura ir atbildīga par tiesnešu apstiprināšanu, pastāv republikāņu vairākums, Baltā nama saimniekam nevajadzētu saskarties ar jūtamu pretestību.

Jāņem vērā, ka Augstākā tiesa potenciāli var spēlēt ļoti būtisku lomu gaidāmajos mēnešos ASV politikā.

Šeit jāatgādina, ka prezidents Tramps ir vairākkārt paudis, ka vēlēšanu rezultātus neatzīs.

Tas potenciāli var radīt situāciju, kurā uzvar Džo Baidens, bet Tramps gluži vienkārši atsakās pamest Balto namu. Tādā gadījumā visticamāk, ka Augstākajai tiesai nāktos spēlēt neatkarīga arbitra lomu un noteikt vēlēšanu galīgo uzvarētāju (līdzīgi kā tas notika 2000. gada cīņā starp Džordžu Bušu un Alu Goru). Savukārt šāda scenārija gadījumā liela nozīme ir individuālo tiesnešu prasmēm un kompetencei, tiem nepieciešams atrast konsensu un beigu beigās nonākt pie lēmuma.

Līdz ar to rodas jautājumi – vai Ginzbergas nāve varētu vājināt Augstākās tiesas spēku ASV politikā? Ja nu gadījumā tiesas spēks vājinās – cik reāla ir iespējamība ASV nonākt konstitucionālās krīzes stāvoklī, kuru sliktākā scenārija gadījumā pavadītu arī vardarbība? To vaicājām ASV politikas ekspertiem.

Vai Augstākās tiesas spēks tiks vājināts?

Vēlēšanu eksperts un Hemlainas universitātes (ASV) profesors Deivids Šulcs norāda, ka tagad patiesi būs grūtāk ierosināt tiesas procesus pret Trampa administrācijas rīcību. Īpaši tas attiecas uz demokrātiem, jo tā vien izskatās, ka Ginsbergas aizstāšana ļaus izdarīt prezidentam to, ko viņš ir vēlējies jau ļoti ilgu laiku – iegūt republikāņu kontroli pār Augstāko tiesu. Pat ja Tramps vēlēšanās beigu beigās zaudē, republikāņu pozīcijas ASV politikā ir nostiprinātas.

Baltijas Drošības fonda prezidents Olevs Nikers gan piemetina, ka Ginzbergas aizstājējs būs jāizvēlas ļoti rūpīgi. Vairāki Trampa iepriekš nominētie kandidāti ir iepriekš balsojuši pretēji republikāņu konservatīvajai pozīcijai. Tas, savukārt, var apdraudēt centienus šo institūciju kontrolēt.

Viņš arī piekrīt tam, ka Augstākās tiesas politiskais svars patiesi ir samazinājies un tas noteikti nebūs neatkarīgs šķīrējspēks pēcvēlēšanu konfliktu gadījumos.

Viņš atgādina, ka individuālajiem tiesnešiem ir patiesi liela nozīme arī tāpēc, ka pēc 2000. gada vēlēšanām, kad Augstākā tiesa beigu beigās nosvērās par labu Džordžam Bušam, tika lemts šo lēmumu neuzskatīt par precedentu. Tas, savukārt, nozīmē, ka tiesnešiem tagad nav būtiska juridiska pamata, uz kā šādās situācijās balstīties mūsdienās.

Politologam Mārtiņam Hiršam gan ir mērenāks viedoklis. Viņaprāt, nevajadzētu pārspīlēt, jo Augstākajā tiesā gandrīz vienmēr ir bijušas novērojamas transformācijas (tai skaitā tiesnešu skaitā un partejiskajā piederībā) un tiesvedības sistēma pavisam noteikti nav sabrukusi. Demokrātiem arī jau ir gatavs atbildes solis republikāņu mēģinājumam pārņemt tiesu – viņi vienkārši uzvaras gadījumā palielinās tiesnešu skaitu, kas automātiski nozīmēs to, ka tagad iegūtais pārsvars tiks zaudēts, norāda Hiršs.

Vai ASV varētu nonākt vardarbīgā konstitucionālās krīzes stāvoklī?

Hirša prāt atsevišķi protesti un saspīlējuma pieaugums varētu būt, taču kopumā šāds scenārijs nav ļoti ticams. Viņš norāda, ka pat notiekošie «Black Lives Matter» protesti nav visas ASV mērogā. Protams, pastāv iespēja, ka republikāņi varētu mēģināt varu pēc vēlēšanām neatdot.

It īpaši tāpēc, ka Trampam un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem tad nāktos stāties tiesas priekšā par pārkāpumiem prezidentūras laikā.

Līdzīgs viedoklis ir arī Šulcam. «Noteikti būs cilvēki, kuri būs neapmierināti ar vēlēšanu rezultātiem, taču es nepavisam nedomāju, ka būs novērojams kas masveidīgs. Es pat nedomāju, ka mēs varētu redzēt kaut ko pat nedaudz pietuvinātu pagaidām notiekošajam Baltkrievijā, jo tur cilvēki apstrīd ne tikai vēlēšanas, bet gan visa režīma leģitimitāti kopumā,» saka Šulcs. Eksperts gan piekrīt tam, ka pagaidām ASV demokrātija saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem un tā vairs nav piemērs citām pasaules valstīm. Par laimi, demokrātiskās institūcijas ir stipras un vairums ASV iedzīvotāju šai pārvaldes iekārtai vēl arvien ir ļoti uzticīgi.

Visskeptiskāk noskaņotais ir Nikers. Viņaprāt, konstitucionāla krīze ir iespējama un līdz tai varētu novest diezgan ticamā Trampa atteikšanās atzīt vēlēšanu rezultātus. Tomēr viņš nedomā, ka varētu sākties plaša vardarbība un arī pilsoņu karš (par kura iespējamību ir diezgan daudz runāts medijos).