Reaģējot uz karadarbības sākumu pie Kalnu Karabahas faktiskās robežas, Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans svētdien paziņojis, ka Azerbaidžāna pieteikusi karu armēņu tautai.
Uzrunā nācijai Pašinjans brīdinājis, ka karadarbība var sākties arī uz Armēnijas-Azerbaidžānas robežas.
Tikmēr Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņojis, ka Baku vēlas beidzot atrisināt kalnu Karabahas problēmu.
"Kalnu Karabahas problēma ir mūsu nācijas uzdevums (..). Tās atrisināšana ir mūsu vēsturiskā misija," Alijeva teikto citē aģentūra "turan.az".
Prezidents norādījis, ka tautai vajadzētu būt apmierinātai ar "Azerbaidžānas teritoriālās nedalāmības atjaunošanu".
Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Abas puses arī ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
Azerbaidžāna paziņojusi, ka smagās kaujās Kalnu Karabahā ir ieņēmusi sešus armēņu kontrolētos ciematus pie saskares līnijas, ko Armēnijas armija ir noliegusi.
Armēnija svētdien ir izsludinājusi karastāvokli un vispārējo mobilizāciju.
Iepriekš karastāvokli un vispārējo mobilizāciju izsludinājis starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas prezidents Araiks Arutjunjans.
Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija ziņo, ka kaujās notriekti četri Azerbaidžānas helikopteri un 15 bezpilota lidaparāti, kā arī sašauti desmit tanki.
Tikmēr Azerbaidžāna visas valsts teritorijā ierobežojusi piekļuvi internetam.
Savukārt Armēnijā līdz karastāvokļa beigām atcelti visi futbola mači.
Azerbaidžānai pilnīgu atbalstu paudusi Turcija.
Savukārt Pašinjans aicinājis starptautisko sabiedrību nepieļaut Ankaras iesaistīšanos konfliktā.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.