/nginx/o/2020/10/07/13397530t1hc9c3.jpg)
18.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa paziņojusi saīsināto spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Kopš traģēdijas pagājuši vairāk nekā seši gadi, deviņi no cietušajiem ir miruši, daļa no viņiem iedzīvojusies slimībās. Pēc saīsinātā sprieduma paziņošanas tiesneši sāka darbu pie pilnā sprieduma.
Portāls TVNET noskaidroja, ka lietas pilnais spriedums varētu būt pieejams šā gada 16.novembrī. Kad spriedums būs pieejams, to būs iespējams pārsūdzēt.
Saīsinātais tiesas spriedums rakstīts uz 850 lapām.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Gulbis un Kalinka tika attaisnoti, atzīstot par nevainīgiem. Tiesa attaisnojusi arī Kumpiņu, Draudiņu.
Arī Treija tika atzīta par nevainīgu. Tiesa par nevainīgu atzinusi Meļņikovu, Balodi. Par nevainīgu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina Šuvajevu, atceļot piemērotos drošības līdzekļus.
Sergetam tika piespriests sešus gadus ilgs cietumsods, sodā iekļaujot apcietinājumā pavadīto laiku. Gulbi tiesa lēma attaisnot.
Izdzirdot attaisnojošos spriedumus, liela daļa cietušo un klausītāju pameta tiesas sēžu zāli, tādā veidā paužot sašutumu par tiesas spriedumu. Starp viņiem arī biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja, partijas "Saskaņa" politiķe Regīna Ločmele-Luņova.
Ločmele-Luņova kopā ar vairākiem cietušajiem, protestējot pret spriedumu, bija paguvusi iziet no tiesas zāles. "Mēs gaidījām visu, bet ne jau to, ka notiesā tikai vienu cilvēku, bet visus pārējos attaisno. Šāds spriedums ir pilnīga valsts apsūdzības iznīcināšana. Tas ir farss," paziņoja Ločmele-Luņova.
Viņa stāstīja, ka otrdien uz sprieduma nolasīšanu bija ieradušies vairāki desmiti cietušo, daļa no kuriem, protestējot pret spriedumu, nesagaidot tiesas beigas, piecēlās un gāja ārā no zāles.
"Diemžēl paguvām iziet tikai deviņi cilvēki, bet pārējiem policija liedza iziet no tiesas zāles, kas esot necieņas izrādīšana pret tiesu, par ko, visticamāk, piemēros administratīvo sodu," pauda biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja.
Sergets, kuram tiesa Zolitūdes traģēdijas krimināllietā otrdien piesprieda sešus gadus ilgu brīvības atņemšanu, tiesas lēmumu žurnālistiem nekomentēja, taču apsūdzētās "Maxima Latvija" darbinieces Innas Šuvajevas aizstāve Jeļena Kvjatkovska viņas klienti attaisnojošo tiesas spriedumu nodēvēja par taisnīgu un drosmīgu.
Savukārt vairāki cietušie ir pauduši gatavību spriedumu pārsūdzēt.
Pēc pārtraukuma zālē gandrīz neviens no cietušajiem neatgriezās.
Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja Viļņa Šteinīša vecāki ir sašutuši par tiesas spriedumu krimināllietā, paužot, ka viņiem ir kauns par šādu valsti.
Rīgas reģiona pārvaldes 5. daļas komandieris kapteinis Šteinītis bija viens no trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējiem, kuri zaudēja dzīvību Zolitūdes traģēdijā. Otrdien uz sprieduma nolasīšanu krimināllietā bija ieradušies arī viņa vecāki Vilnis un Vija Šteinīši.
Tiesas sēdes pārtraukumā bojāgājušā glābēja vecāki atzina, ka šādu tiesas spriedumu nebija gaidījuši, un pauda neizpratni, kāpēc traģēdijā par vainīgu atzīta tikai viena persona - būvinženieris Ivars Sergets.
Arhitekts Andris Kalinka pēc savas attaisnošanas pirmajā instancē Zolitūdes traģēdijas krimināllietā uzsvēra, ka būvniecībā katram speciālistam jāatbild par savu jomu.
Lai arī lielākā daļa traģēdijā attaisnoto personu, savu advokātu pavadītas, komentārus žurnālistiem nesniedza, atsevišķi apsūdzētie tomēr skopi dažus vārdus pateica.
Vaicāts, vai attaisnojošs spriedums bija sagaidāms, Kalinka teica, ka viņam to ir grūti komentēt, jo "vienmēr mēs kaut ko gaidām un ceram".
Kalinkas nostāja tiesas procesā bijusi nemainīga, un viņš vainu apsūdzībā nav atzinis. "Princips būvniecībā ir tāds, ka nevar būt viens atbildīgais pilnīgi par visu. Katrs atbild par savu sadaļu. Tāds ir tas princips," piebilda Kalinka.
Tiesa arī atstāja uzlikto arestu Sergeta mantai, mašīnai, mopēdam, pēc kaitējuma atlīdzināšanas uzliktais arests tiks atcelts. No Sergeta kompensācijās piedzenami vairāk nekā pieci miljoni eiro.
Pārējiem apsūdzētajiem arests tika atcelts.
Tiesa bija arī pieņēmusi blakus lēmumu – informēt prokuratūru par jautājuma izlemšanu par procesa sākšanu pret “Vikom industry” bijušajām amatpersonām.
Ko sacījis Sergeta advokāts?
Vienīgā notiesātā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas norādījis, ka, ņemot vērā to, ka saīsinātais spriedums bija vairāk nekā 800 lappuses garš, tiesas noteiktais laiks pilna sprieduma sastādīšanai esot samērīgs.
Advokāts gan akcentēja, ka, viņa ieskatā, esošais normatīvais regulējums varētu radīt problēmas, jo pārsūdzība ir jāiesniedz 20 dienu laikā pēc pilnā sprieduma pieejamības datuma, kas varētu būt sarežģīti, ņemot vērā, ka pilnais spriedums būs krietni garāks nekā 800 lappuses, jo tajā tiesa būs iekļāvusi arī savu motivāciju.
Viņš norādīja, ka plānos tiesai lūgt ilgāku laiku, lai iepazītos ar spriedumu, taču neņēmās prognozēt, vai šāds lūgums tiks apmierināts.
Taujāts par tālāko lietas attīstību, advokāts prognozēja, ka lietu apelācijas instances tiesā sāks skatīt 2021.gadā un izskatīs relatīvi raiti. No savas puses Zvejsalnieks atzīmēja, ka plāno lūgt veikt dažas papildu ekspertīzes, taču pieļāva, ka tās varētu tikt veiktas mēneša vai divu laikā. Viņš gan piebilda, ka, iespējams, prokuratūra varētu lūgt veikt kādas apjomīgas darbības.
Vairāk nekā seši gadi kopš traģēdijas
Pērn novembrī apritēja seši gadi, kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus.
Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajiem piespriežamā soda veidu un mēru.
Kādus soda mērus apsūdzētajiem prasīja prokuratūra?
Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasīja piespriest Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.
Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza piespriest trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra pieprasīja arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākajai ekspertei Innai Šuvajevai.
Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.
Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.
Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai «Kubs» tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam «CM Consulting» - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam «Re&Re» - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet «Maxima Latvija» - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos «Re&Re» būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, «Maxima Latvija» - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.
2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdijas cēlonis bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, kā dēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
