Kā apturēt vēža pandēmiju? (1)

Ik gadu tiek atklāti aptuveni 12 000 vēža pacientu, no kuriem teju 4500 ir darbaspējas vecumā. Kopumā visi šie pacienti, pēc Eglīša aplēsēm, caur nodokļu nomaksu un ienākumiem, kā arī citām pozīcijām, budžetā varētu pienest vairāk nekā 40 miljonus eiro gadā. "Protams šie skaitļi nav absolūti, te būtu jārēķina arī pabalsti un nestrādāšanas dēļ neiegūtie ienākumi," piebilda onkologs.

Tāpat onkologs atzīmēja, ka kopumā ik gadu ir aptuveni 6000 pacientu, kuri mirst no vēža. "Tas ir liels skaits, un mēs vēlētos, lai tas nākotnē būtu mazāks," uzsvēra Eglītis.

Vienlaikus pasaulē arī prognozē onkoloģijas pacientu pieaugumu primāri divu iemeslu rezultātā - populācijas pieauguma un sabiedrības novecošanas dēļ, skaidroja onkologs, piebilstot, ka Latvijas gadījumā aktuāls būtu vien otrais faktors.

Viņa ieskatā primāri būtu jādomā par agrīnākas diagnostikas veicināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu vēža diagnostiku. Tikpat būtiski onkologa ieskatā ir nodrošināt sabiedrības izglītošanu, ko varētu uzsākt jau vidusskolas līmenī, organizējot veselības mācības kā mācību priekšmetu. Tāpat uzsvaru, pēc Eglīša domām, varētu likt arī uz veselības kabinetu vai veselības aprūpes veicināšanu pamata līmenī, tostarp stiprinot ģimenes ārstu lomu.

Diskusijā onkologs arī izcēla faktu, ka vēža reģistrs teju oficiāli nestrādā kopš 2017.gada. Dati par pagājušajiem diviem gadiem joprojām neesot pilnībā ievadīti sistēmā, kamēr arī neesot zināms, kad šie dati būs pieejami. Rezultātā tiek veiktas nevajadzīgas pārbaudes un nelietderīgi tiek izlietoti ievērojami līdzekļu apmēri, skaidroja Eglītis, piebilstot, ka reģistra neesamība arī nozīmē, ka ir jāveic papildu darbs, uzskaitot datus papīra formātā.

Viņa ieskatā šis jautājums ir saistīts arī ar e-veselību un Nacionālo veselības dienestu (NVD). "Ar atskaiti [NVD] nodarbojas pusotra slodze, kamēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā statistikai vien ir atvēlēti vairāki desmiti slodžu," atklāja onkologs.

Diskusija izcēlās arī par faktu, ka šogad, kā arī iepriekš norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), nozarei piešķirtais finansējum teju tikai paredzēts mediķu atalgojumu paaugstinājumam, kamēr pacientu vajadzībām nekādi būtiski resursi netiks atvēlēti.

Vaicāts par iespējamām izmaiņām, lai nodrošinātu kādus resursus onkoloģijas nozarei, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) bija skeptisks un norādīja, ka, līdzīgi kā katru gadu, "vajadzības ir vairāk nekā resursu".

Arī Saeimas deputāte un onkoloģijas nozares deputātu atbalsta grupas vadītāja Evita Zālīte-Grossa norādīja, ka izmaiņas onkoloģijā notiek relatīvi lēnu. Tomēr politiķe rosināja, ka viens no veidiem, kā apiet nepietiekošā finansējuma jautājumu, būtu izveidot tā saucamo savienoto trauku principu, kad akcīzes nodokļu ieņēmumi no atkarību izraisošiem un veselībai kaitīgiem produktiem tiek novirzīti onkoloģijas nozarei.

Savukārt "Onkoalianses" dibinātāja Olga Valciņa diskusijā uzsvēra, ka sabiedrībā valda dažāda veida stigmas pret pacientiem un vēža pārbaužu veikšanu. Tāpat viņa akcentēja faktu, ka Latvijā, uz citu valstu fona, onkoloģijas pacientiem ir sliktāka aprūpe, kas savukārt kopumā liecina, ka, lai gan pasaulē ir pieejamas efektīvas un izmaksu ziņā taupīgas terapijas, Latvijas onkoloģijas pacienti tās nesaņem vai saņem mazākā, ierobežotākā vai mazāk pilnīgā veidā nekā citviet pasaulē un tostarp arī Baltijā.

"Ja mēs runājam par nevienlīdzību, mums ir atklāti jāsaka, ka mēs esam nevienlīdzīgākā situācijā nekā Lietuvā vai Igaunijā," sacīja Valciņa.

Vadoties pēc Eglīša paustā, Latvijā ir vairāk nekā 80 000 onkoloģijas pacientu un to skaits turpina augt. Ik gadu šī diagnoze tiek konstatēta aptuveni 12 000 pacientu.