Trampa prezidentūras pirmā gada aizkulises
TVNET lasa

FOTO: AFP/SCANPIX

Paslepena dokumentu novākšana no Donalda Trampa galda, rēķinoties ar viņa izklaidīgumu, iekšējie "plēsēju" cīniņi, nesekmīgi mēģinājumi izskaidrot globālas problēmas un daudzi atlūgumi – tā Votergeitas skandāla veterāna, pieredzējušā žurnālista Boba Vudvorda 2018.gada grāmatā "Fear" attēlots Trampa prezidentūras pirmais gads.

FOTO: publicitātes

Grāmata:

Bob Woodward (2018). Fear: Trump in the White House. Simon & Schuster.

Grāmatu iespējams iegādāties lielākajos interneta veikalos.

Lūk, kas par grāmatu pēc tās iznākšanas bija sakāms pašam Trampam:

Trampa pirmais termiņš ASV prezidenta amatā vēl nav galā, taču par to jau iznākusi pamatīga kaudzīte grāmatu. Amerikāņu žurnālisti Bobs Vudvords un Maikls Volfs katrs sarakstījuši pa diviem sējumiem, un savu versiju par aizvadītajiem četriem gadiem snieguši arī vairāki Trampa bijušie darbinieki. To skaitā ir Trampa bijušais personīgais advokāts Maikls Koens, kurš, atrodoties mājas arestā, sarakstīja memuārus ar nosaukumu "Disloyal" ("Nelojāls"), un bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons. 

Vudvorda grāmatas pārējo vidū izceļas tāpēc, ka parāda Trampa Baltā nama disfunkcionālo lēmumu pieņemšanas procesu no dažādu avotu skatupunkta. Viņa  pirmā grāmata par Trampu balstīta uz intervijām ar cilvēkiem, kuri bija tieši iesaistīti aprakstītajos notikumos (bet ne ar pašu Trampu, kurš atteicās sniegt intervijas).

Teju katra nozīmīga jautājuma pieņemšana atainota kā cīņa starp divām karojošām nometnēm, stūrgalvīgu prezidentu un aizmuguriskus līdzekļus lietojošajiem, Trampa vārdiem, "demokrātiem no Ņujorkas" – Ivanku Trampu un Džaredu Kušneru. Vienlaikus administrācija nevar iztikt bez republikāņu partijas atbalsta, ko iedragāja Trampa vulgārie komentāri raidījuma "Access Hollywood" filmēšanas laikā īsi pirms 2016.gada vēlēšanām, kā arī 2017.gada izteikumi par uzbrukumu Šarlotsvilas protestu laikā, ar kuriem viņš nāca klajā pretēji gandrīz visu padoto ieteikumiem.

Stīvs Banons

FOTO: JONATHAN BACHMAN/REUTERS/Scanpix

Komentējot antiglobālista Stīva Banona, politiskās konsultantes Keliannas Konvejas un citu spilgtu personāžu uzņemšanu Trampa tuvāko palīgu amatos, bijušais Baltā nama administrācijas vadītājs Reinss Prībuss sacīja – sapulču telpās notiekošo diskusiju mērķis bija nevis pārliecināt, bet gan gūt personīgās uzvaras, kā rezultātā tādi jautājumi kā veselības aprūpe un nodokļu reforma uz priekšu kustējās gausi, bet ārpolitiskās pozīcijas bija pretrunīgas. "Saliekot vienkopus dabiskos plēsējus, nekas nekustas uz priekšu," teica Prībuss.

"Kad zoodārzā kopā saliek čūsku un žurku, piekūnu un trusi, haizivi un roni, bet pa vidu neieliek sienas, viss izvēršas nejauki un asiņaini."

6

Viens no sīvāko diskusiju tematiem bija administrācijas ekonomiskā politika. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja ASV atjaunot darbavietas ražošanas sektorā. Tas diktēja viņa nepatiku pret lēto preču un izejmateriālu ieplūšanu no tādām valstīm kā Ķīna – tās kļūst par "pasaules rūpnīcu" un attīsta savu ekonomiku, kamēr ASV bijušie rūpniecības centri ir iznīkuši un vienkāršajam strādniekam kļūst arvien grūtāk atrast darbu, kas nodrošina pienācīgu iztiku.

Pīters Navarro

FOTO: JOSHUA ROBERTS/Reuters/Scanpix

Tramps atrada Pīteru Navarro – vienu no pavisam nedaudzajiem mūsdienu ekonomistiem, kurš uzskata, ka ārējās tirdzniecības deficītam (situācija, kad viena valsts no otras importē vairāk preču, nekā eksportē uz to) ir postoša ietekme uz ASV ekonomiku. Navarro viedoklis ekonomistu aprindās negūst atbalstu un tiek uzskatīts par novecojušu. Augsto darbaspēka izmaksu dēļ ASV nebūtu veiksmīga kā uz ražošanu balstīta ekonomika, jo preces būtu dārgas un nespētu konkurēt ar citu valstu ražojumu cenām. Savukārt importa preču aplikšana ar augstiem tarifiem amerikāņiem nebūtu vēlama, jo tad viņi varēs atļauties mazāk nekā šobrīd.

Neizbēgamajos strīdos par ekonomiku neremdināms Navarro pretinieks bija Nacionālās ekonomikas padomes direktors Gerijs Kons, kādreizējais investīciju bankas "Goldman Sachs" augsta līmeņa vadītājs.

Gerijs Kons un Donalds Tramps

FOTO: SAUL LOEB/AFP/Scanpix

Kona piedāvājums bija republikānisks – vajag uzņēmējdarbību stimulējošu nodokļu reformu un regulatorisko ierobežojumu mazināšanu, pavisam noteikti jāsaglabā brīvā tirdzniecība un atvērtas robežas. Navarro pārstāvēja izolacionistu frakciju, bet Kons – globālistu frakciju, kuru nesavienojamās idejas bija jāmēģina noformulēt vienotā ekonomiskajā politikā. Navarro ir viens no nedaudzajiem šajā recenzijā pieminētajiem cilvēkiem (līdzās Ivankai Trampai un Džaredam Kušneram), kuri joprojām turpina strādāt Baltajā namā.

Ārpolitikas jautājumos ASV aizsardzības sekretārs Džeimss Matiss un valsts sekretārs Rekss Tilersons izveidoja aliansi pret Trampam pielaidīgāko nacionālās drošības padomnieku H.R. Makmāsteru.

Rekss Tilersons un Džeimss Matiss

FOTO: MARK WILSON/AFP/SCANPIX

Nobažījušies par Trampa nespēju saprast ārvalstu sabiedroto un diplomātijas nozīmīgumu, viņi brīžiem īstenoja paši savu, neatkarīgu politiku.

6

Viņu satraukumam bija pamats – reiz Tramps, Banona mudināts, izplūda dusmīgā tirādē, ka neviena Eiropas Savienības valsts neesot īsts sabiedrotais, jo neatbalstīs ASV izstāšanos no Irānas kodollīguma bez fiksētiem tā pārkāpumiem, savukārt citā gadījumā Tramps paziņoja: "Jūs varat saglabāt savu NATO (..), bet jums jāiekasē rentes."

Līdzīgi kā attiecībā uz ekonomiku, arī par drošības jautājumiem Trampam ir tendence domāt kā par vienkāršotu "nauda iekšā – nauda ārā" bilanci. Padzirdējis baumas, ka Ķīna ar Afganistānas valdības atļauju izmanto turienes bagātīgos minerālu resursus, Tramps gribēja, lai arī ASV tiek šādi maksāts par karavīru izvietošanu Afganistānā. Viņš ignorēja patiesību, kas bija daudz sarežģītāka – ASV militārā klātbūtne nebeidzamajā karā bija neērta un nevēlama visiem viņa priekšgājējiem amatā, taču ASV karavīri palika Afganistānā, lai nepieļautu tās kļūšanu par vēl vienas teroristu paaudzes šūpuli.

Līdzīgu iemeslu dēļ Tramps nespēja aptvert, kādēļ Dienvidkorejā ir izvietoti ASV karavīri, kāpēc ASV tur uzstādījušas pretraķešu aizsardzības sistēmu un kāpēc Savienotajām Valstīm tur jāiegulda līdzekļi. Tilersons mēģināja izskaidrot, ka partnerība ar Dienvidkoreju ir ļoti svarīga ASV drošības interesēm, jo no turienes dažu sekunžu laikā var uztvert no Ziemeļkorejas nākošās raķetes, kā arī iespējams iegūt vērtīgu izlūkošanas informāciju par Dienvidkorejas neparedzamo kaimiņvalsti.

Vudvorda grāmata bija pirmā, kura ieskicēja, kā 2017.gadā ASV gandrīz nonāca uz kodolkara sliekšņa.

6

Laikā, kad Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumu un Trampa un Kima Čenuna vārdu apmaiņas dēļ ASV un Ziemeļkorejas attiecībās bija milzīgs saspīlējums, Baltajā namā tika izskatīti dažādi turpmākās rīcības varianti. To vidū bija divi plāni, kas paredzēja Ziemeļkorejas režīma nomaiņu vai likvidēšanu. 2017.gada oktobrī Misūri štatā, kur ir līdzīgs reljefs kā Ziemeļkorejā, tika veiktas ASV Gaisa spēku uzlidojumu simulācijas. Gatavošanās bija nopietna, taču plāni tā arī netika likti lietā.

Kims Čenuns un Donalds Tramps

FOTO: EPA/Scanpix

Vēl viena ļoti nozīmīga epizode, kas atstāja lielu iespaidu uz Trampa administrācijas funkcionēšanu, bija īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās un iespējamajiem Trampa mēģinājumiem likt šķēršļus likuma varai. Ziņas par izmeklēšanu Tramps uztvēra ar tādu niknumu, ka dažkārt pat vairākas dienas nebija spējīgs strādāt. "Stundām ilgās dusmu lēkmes Porteram atgādina to, ko viņš bija lasījis par Niksona pēdējām dienām amatā – lūgšanos, paklāja dauzīšanu, sarunāšanos ar iepriekšējo prezidentu ģīmetnēm pie sienas. Trampa uzvedība nu izskatījās paranoiska," raksta Vudvords. 

Neskatoties uz Trampa pret medijiem vērsto retoriku par "viltus ziņām", realitātē neglaimojoši raksti ietekmīgākajos ASV medijos tika uzņemti ar lielu nopietnību un bažām.

6

Trampa Baltajā namā lēmumi bieži tiek pieņemti impulsīvi vai arī netiek pieņemti tāpēc, ka kāds no administrācijas darbiniekiem ir slepus noņēmis no Trampa galda parakstāmu dokumentu vai saplānojis dienu tā, lai Tramps neredzētu vakara politiskos raidījumus, raksta Vudvords. Trampa administrācijas sekretārs Robs Porters, viens no Vudvorda galvenajiem avotiem, stāsta, ka dažkārt Trampam iešāvusies prātā kāda ideja un viņš teicis: "Es gribu kaut ko parakstīt." 

"Un Porteram bija jāizskaidro: lai arī Trampam ir plašas pilnvaras izdot, piemēram, izpildrīkojumus, prezidentu bieži ierobežo likumi. Trampam nebija nekādas izpratnes par to, kā funkcionē valdība. Dažkārt viņš vienkārši sāka pats rakstīt vai arī diktēt rīkojumu melnrakstus. Pamata taktika, ko Porters bija aizņēmies no Prībusa, bija kavēt un atlikt, pieminēt juridiskos šķēršļus un pa laikam noņemt melnrakstus no prezidenta galda," lēmumu pieņemšanu Trampa administrācijā apraksta Vudvords.

Donalds Tramps, Robs Porters un Reinss Prībuss

FOTO: JONATHAN ERNST/Reuters/Scanpix

Padotie Trampa prezidentūras sākumā mēģināja panākt, lai Tramps beidz tvītot, jo tas sagādāja arvien jaunas problēmas, bet velti – Tramps tviteri dēvē par savu "megafonu", bet pats sevi par "Ernestu Hemingveju 140 zīmēs".

Trampa prezidentūras attēlojums Vudvorda grāmatā nav glaimojošs; tieši otrādi – tas liek nopietni satraukties par to, kādās rokās atrodas pasaulē svarīgākais politiskais amats un cik liela ir iespēja, ka nejaušības vai mirkļa emociju uzplūdā varētu tikts pieņemts lēmums ar postošām sekām, ja nebūs neviena, kas to apturēs. Dažas atklāsmes ir šokējošas, piemēram, ka ASV nonāca soļa attālumā no kodolkara ar Ziemeļkoreju vai Kima noslepkavošanas. Daudzas jau bija nojaušamas – piemēram, ka Tramps par jebkuru jautājumu domā kā par vienkāršu transakciju, neiedziļinoties situācijas sarežģītībā.

Vudvorda grāmata kopumā nav pretrunā ar to, kas par Trampa prezidentūru rakstīts presē, tomēr vairāki no grāmatas varoņiem nolieguši tajā rakstīto. Matiss to nodēvēja par "daiļliteratūru", bijušais Baltā nama administrācijas vadītājs Džons Kellijs noliedzis viņam piedēvētos izteikumus, un arī Porters norādījis, ka Vudvorda grāmata ir "selektīvs un bieži vien maldinošs portrets". Viņš nenoliedz faktus, bet drīzāk to interpretāciju, piemēram, saistībā ar dokumentu "pazušanu" no Trampa galda norādot, ka astoņus prezidentus aprakstījušais Vudvords nesaprotot, kā Baltajā namā notiek dokumentu pārskatīšanas process. Vudvords savās grāmatās cenšas veidot saistošu vēstījumu, konkrētus avotus nenorādot, kas viegli ļauj apsūdzēt viņu izdomājumos.

Lai arī Tramps atteicās sniegt intervijas grāmatai "Fear" un pēc iznākšanas to ļoti asi kritizēja, vēlāk viņš tomēr piekrita runāt ar Vudvordu, kad viņš sāka darbu pie nākamās grāmatas par Trampa prezidentūru – pagājušajā mēnesī dienas gaismu ieraudzījušās "Rage".

Tās iznākšanu ieskandināja liels skandāls, jo Tramps Vudvordam jau 2020.gada februārī un martā ierakstītos audioierakstos atzina, ka apzinās Covid-19 nopietnību, taču nevēlas to atzīt publiski.

ASV reakcija uz pandēmiju bija haotiska un nepietiekama; Tramps mudināja iedzīvotājus ievērot ierobežojumus un drošības pasākumus, rīkoja lielus atbalstītāju mītiņus iekštelpās un izplatīja dezinformāciju par pandēmiju. Rezultātā ASV reģistrēti vairāk nekā septiņi miljoni inficēto un vairāk nekā 215 000 mirušo, kā arī aprīlī bezdarba līmenis ASV sasniedza 14,7%. "Fear" bija stāsts par Trampa administrācijas sadrumstalotību un nespēju vienoties par politiskajiem lēmumiem, un "Rage" ir tā turpinājums, bet šoreiz ar sekām, kas tieši vai netieši skar ikvienu amerikāni.

TVNET lasa ir grāmatu apskatu rubrika, kurā portāla redaktori apspriež aktuālās idejas par politikas, ekonomikas un sociālajām tēmām.

Uz augšu
Back