Lai dažādu pabalstu pārskatīšana nenotiktu tikai Satversmes tiesas spriedumu dēļ, Labklājības ministrijai (LM) būtu proaktīvāk jāraugās uz dažādu atbalsta mehānismu pārskatīšanu, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda tās priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Tāpat viņš aicināja ministriju radošāk pieiet jaunu pakalpojumu veidošanai. Līdzīgu nostāju sēdē pauda arī deputāts Andrejs Klementjevs (S), kurš norādīja, ka dažādu pabalstu pieaugums nebūtu noticis bez Satversmes tiesas spriedumiem. Abi deputāti arī pauda nožēlu, ka uz sēdi neieradās labklājības ministre, jo, kā norādīja Klementjevs, "tā ir persona ar politisku atbildību", kuras redzējumu par nākamo gadu komisijai būtu svarīgi dzirdēt.
Savukārt LM parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV) norādīja, ka nav gluži tā, ka ministrija paļaujas tikai uz Satversmes tiesas spriedumiem, jo jau iepriekš LM ar līdzīgām iecerēm ir gājusi pie Finanšu ministrijas, lai gan atbalstu nereti neizdevās iegūt.
LM valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa sēdē prezentēja ministrijas budžeta jomu finansējumu. Pēc viņas paustā, nākamgad paredzēts pieaugums valsts sociālo pabalstu pozīcijā par kopumā 14,06 miljoniem eiro, sasniedzot kopumā 313,74 miljonu eiro apmēru. Tāpat 12,6 miljonu eiro pieaugums plānots sociālo pakalpojumu jomā, kas nozīmē, ka šai pozīcijai nākamgad tiks atvēlēts finansējums 104,07 miljonu eiro apmērā.
Vislielākais finansējuma pieaugums paredzēts sociālajai apdrošināšanai, kur papildu plānots novirzīt 195,28 miljonus eiro.
Kopumā LM budžeta jomu finansējums varētu pieaugt par 225,8 miljoniem eiro.
Vienlaikus nākamgad, atšķirībā no līdzšinējiem un turpmākajiem gadiem, paredzēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā izdevumi pārsniegs ieņēmumus.
Paredzēts, ka lielākā daļa jeb 67,11% no kopējā sociālā budžeta apmēra nākamgad tiks izmantoti pensijām, kas ir par 2,89% mazāk nekā šogad. Tikmēr 23,34% līdzekļu, kas ir par 1,34% vairāk nekā šogad, tiks izmantoti invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstiem. Savukārt 6,69%, kas ir par 1,69% vairāk nekā šogad, tiks novirzīti nodarbinātības speciālajam budžetam.
Tāpat Kārkliņa informēja komisiju, ka Valsts darba inspekcija saskaras ar ievērojamu cilvēkresursu trūkumu. Pēc valsts sekretāra vietnieces paustā, inspekcijā ir vidēji līdz 20 vakancēm mēnesī. Līdz ar to paredzēts pārskatīt atalgojuma apmēru šajā iestādē.
TVNET jau ziņoja, ka, izpildot Satversmes tiesas spriedumu, LM pārskatījusi minimālo ienākumu sliekšņus, kas vienlaikus paredzēs arī izmaiņas vairākos pabalstos. Plānots, ka no nākamā gada minimālo ienākumu sliekšņi tiks sasaistīti ar ienākumu mediānu un tie nevarēs būt zemāki par 20% no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas, to paredz valdībā atbalstītie LM sagatavotie grozījumi vairākos likumos.
Ienākumu mediāna pēc Latvijas skalas 2018.gadā bija 544,41 eiro, līdz ar to no 2021.gada 1.janvāra 20% no minētās vērtības būtu 109 eiro.
Par minimālo ienākumu sliekšņiem tiek uzskatīti - trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, garantētā minimālā ienākuma slieksnis, maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un valsts minimālās pensijas, tostarp vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas.
