Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā it kā zaudētā Latvijas rūpniecība gadiem bijusi regulāra tēma Krievijas varas iestāžu un to atbalstītāju medijos. Jaunus ceļus auditorijas sasniegšanai bruģējuši notikumi Baltkrievijā, turklāt ar žēlabām par sagrautajām rūpnīcām čakli dalās arī vietējie sociālo mediju lietotāji un pat pa kādam politiķim.
Augustā, kad Baltkrievijā sākās masu protesti pret rezultātu viltošanu prezidenta vēlēšanās, Latvijas piemēru sociālajos medijos sāka izmantot diktatora Aleksandra Lukašenko aizstāvībai. “Jūs kļūsiet par nabadzīgu valsti, ja iestāsieties apdauzītajā Eiropas Savienībā. Neticat? Atbrauciet uz Latviju, apskatieties!,” tā baltkrievus Facebook ievietotā video biedēja kāds it kā Latvijā dzīvojošs vīrietis. Tajā viņš apgalvoja, ka pēc iestāšanās ES Baltkrievijā tiks likvidētas zemnieku saimniecības, nebūs vairs savas piena ražošanas, arī gaļa un labība būs jāiepērk no citām valstīm – tieši tā notiekot Latvijā. Ar video dalījās vairāk nekā 20 000 cilvēku.
Vienlaikus cits pēc cita sociālajos medijos sāka parādīties ieraksti un savulaik Krievijas portālos jau publicēti foto ar graustiem – kādreizējām Latvijas PSR rūpnīcu ēkām. Tos pavadīja uzsaukumi baltkrieviem pamācīties no Latvijas. Ar vienu no šiem ierakstiem sociālajā medijā Twitter dalījās arī Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kas ievēlēts no Saskaņas, bet nu vairs nav partijā. Publicēdams pussagruvušu rūpnīcu attēlus, deputāts vaicāja: “Ko mēs varam iemācīt baltkrieviem?” Dombrovskis gan nepiebilda, ka vismaz “Radiotehnikas” ēka, kas redzama vienā no attēliem, ir nojaukta un tās vietā pašlaik būvē ķēdes veikalu. Vēlāk gan šie ieraksti no politiķa Twitter pazuda.
Septembra vidū Facebook populārs kļuva vēl viens ieraksts ar līdzīgu vēstījumu, bet jau krietni izvērstāku tekstu. Tajā rakstīts par vairāku rūpnīcu labo slavu PSRS laikā un bēdīgo likteni šobrīd. Ar šo ierakstu dalījās ap 3000 cilvēku. Autors ir kāds Dmitrijs Bokatovs. Viņš netipiski parastam Facebook lietotājam mēdz dažu minūšu laikā publicēt vairākus ierakstus, kuros lielākoties izsmieta Ukraina, “gejropa” un ik pa laikam slavēts Lukašenko.
Uzņēmums Liepājā aizvēries, taču valstī darbu turpina citi
Facebook ierakstu autors sāk ar stāstu par nesen aizvērto Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Libava. Patiesi septembrī šis uzņēmums vēra durvis ciet un darbu zaudēja ap 90 cilvēku. Aprīļa beigās kļuva zināms, ka rūpnīca plāno uz laiku darbu pārtraukt un septembra vidū ražošanu atsākt. Tajā pašā laikā Nodarbinātības valsts aģentūra sabiedrisko mediju portālam lsm.lv vēstīja, ka citos Liepājas uzņēmumos no masu atlaišanām izdevies izvairīties. Gluži pretēji – citi uzņēmumi Liepājā aktīvi pieņēmuši darbiniekus.
Tomēr Libava septembrī darbību neatjaunoja. Izdevumam Kurzemes Vārds uzņēmuma vadītājs Igors Krupņiks teica, ka par rūpnīcas darba turpināšanu vēl vismaz gadu neizdevās vienoties ar likvidējamās Trasta komercbankas maksātnespējas administratoru.
Latvijā ap 100 zivju apstrādes uzņēmumu
Kādā Krievijas ziņu portālā likvidētā Libava pat nosaukta par pēdējo lielo Latvijas zivju konservu uzņēmumu. Tā nav taisnība. Pārtikas un veterinārā dienesta dati rāda, ka Latvijā atzīti 108 zivju apstrādes uzņēmumi. Zemkopības ministrijā (ZM) skaidro, ka reģistrā var būt iekļauti arī uzņēmumi, kas šobrīd aktīvu zivju apstrādi neveic vai atrodas grūtībās. Taču tie statusu saglabājuši, lai vēlāk varētu ražošanu atsākt.
Nozare saskaras ar grūtībām dažādu iemeslu dēļ. ZM norāda, ka tirgus svārstības ietekmē, piemēram, Covid-19 pandēmija, Lielbritānijas izstāšanās no ES. Atsevišķos gadījumos uzņēmēji saskaras ar izejvielas trūkumu vai to nepietiekamu kvalitāti, arī darbaspēka trūkumu. Daļa zivju konservu ražotāju aizvien var saskarties ar Krievijas embargo ietekmi, jo nespēj pārorientēties uz Rietumu vai Muitas savienības valstīm.
Pēc ZM datiem, pērn Latvija eksportēja zivju produkciju un konservus uz vairāk nekā 70 valstīm. 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, zivsaimniecības nozares ieguldījums kopējā Latvijas eksportā naudas izteiksmē sarucis nebūtiski – par 0,1 procentpunktu. Nozares īpatsvars Latvijas kopējā eksportā pērn veidoja 1,65%. Tikmēr zivju produkcijas eksporta apjoms vērtības izteiksmē, ieskaitot zivju konservus, sasniedza 211,6 miljonus eiro.
Piemēram, uzņēmuma Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris, kurš regulāri izsakās arī Kremļa medijos, šogad aprīlī presē apliecināja, ka pieprasījums pēc šprotēm un līdz ar to uzņēmuma apgrozījums audzis. Neraugoties uz to, Latvijas krieviski rakstošais portāls bb.lv rakstā par uzņēmumu uzsvēra, ka valsts tam atteikusi pandēmijas laika palīdzību.
Liepājā apstrādes rūpniecības pieaugums
Minētajā Facebook ierakstā autors vēsta par Liepājā aizvērto uzņēmumu, taču noklusē, ka kopumā apstrādes rūpniecībā pilsētā vērojams pieaugums. Šī gada sākumā negatīvu ietekmi uz ekonomiku un eksporta kritumu radīja Covid-19 pandēmija. Tomēr Liepājas apstrādes rūpniecībā pirmajā pusgadā saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 4,9% jeb 7,8 miljoniem eiro. Kopumā pilsētā pērn saražota produkcija 311,5 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,1% no kopējā Latvijas ražošanas apjoma. Daudz saražotās produkcijas saistīts ar metālapstrādi, metāla konstrukciju ražošanu, tāpat būtiska bijusi, piemēram, būvmateriālu un tekstila izstrādājumu ražošana.
Pienu ražojam vairāk, nekā spējam patērēt
Tāpat Facebook ierakstā autors sūrojas par “galvenās padomju iebiezinātā piena ražošanas rūpnīcas” – sen slēgtā Rēzeknes piena konservu kombināta – likteni. Vienlaikus Latvijā saražojam par 39% vairāk piena, nekā patērējam. Pārrēķinot saražotos piena produktus pienā, Latvija eksportē 63% piena, bet 37% patērējam vietējā tirgū.
Kopumā pašnodrošinājums ar lauksaimniecības produktiem kopš 2004. gada palielinājies visās produktu grupās, informē ZM.
"Dzintars" maksātnespējīgs, bet noklusēts par citiem kosmētikas ražotājiem
Tāpat populārajā ierakstā pieminēts arī kādreizējais padomju parfimērijas līderis "Dzintars". Autors apraksta uzņēmuma pērnos sasniegumus un piebilst: “Nobankrotēts un galīgi aizvērts 2019. gada novembrī.”
Pērn Dzintars patiesi atzīts par maksātnespējīgu. Sabiedrisko mediju portāls Rus.lsm.lv iepriekš analizēja uzņēmuma problēmas, kas galvenokārt saistītas ar pārvaldību. Eksperti uzņēmuma grūtībās vainoja lielāko akcionāru Iļju Gerčikovu, kas pastāvīgi vadījis Dzintaru kopš 1974. gada. Vienlaikus noklusēts, ka Latvijā veiksmīgi darbojas citi kosmētikas uzņēmumi, to skaitā Madara Cosmetics. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 11,546 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš.
Rūpniecības produkcijas apjoms aug
Kopumā rūpniecības it kā skumjo likteni šādās publikācijās cilvēki bieži saista ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Arī pieminētajā Facebook ierakstā autors piebilst: “Vispār Latvija var lepoties ar to cenu, ko samaksājusi par iestāšanos draudzīgajā Eiropas Savienības saimē.”
Tomēr fakti to neapstiprina. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas rūpniecības apjoms audzis arī pēc iestāšanās ES 2004. gadā. Kritums vērojams pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, taču pēc tam rādītājs turpināja augt.
Dati rāda, ka arī pērn apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā pieaudzis par 2%. Savukārt šogad augustā, salīdzinot ar pērno augustu, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies par 1,5%, liecina CSP dati.
Vēsturnieks: piektdaļa šeit gūto ieņēmumu tērēti ārpus Latvijas teritorijas
Vidzemes augstskolas rektors, vēsturnieks Gatis Krūmiņš sarunā ar Re:Check naratīvu par izpostīto rūpniecību un to, ka “nekas vietā nav nācis” sauc par klasisku. Tomēr tas neatbilst patiesībai. “Tas ir pilnīgs mīts, ka mums šobrīd nav rūpniecības. Varbūt nozīme ir samazinājusies, ja mēs paskatāmies tīri pēc tautsaimniecības kategorijām,” norāda Krūmiņš. PSRS okupācijas laikā rūpniecības īpatsvars pret citām nozarēm bijis augstāks, bet tas arī bijis pavisam cits ekonomiskais modelis.
Latvijai no šādas industrijas attīstības ieguvumu bija maz, jo ieņēmumi daļēji tērēti ārpus Latvijas teritorijas. Rakstā “PSRS okupācijas varas investīcijas Baltijas valstu ekonomikā — mīti un realitāte” Krūmiņš norāda, ka Baltijas valstu teritorijās izveidotajām republikām neesot bijis nekādas autonomijas budžeta veidošanā un plānošanā.
Visā okupācijas periodā vidēji apmēram piektā daļa no šeit gūtajiem ieņēmumiem tērēta ārpus Latvijas teritorijas. “No tā, ka mums te bija vairāk rūpniecības, (..) labums Latvijai netika nekāds, jo visi tie ieņēmumi tika transformēti projām,” Re:Check skaidro Krūmiņš.
Rūpniecības apjoms līdzīgs, bet darbinieku mazāk
Vēsturnieks Krūmiņš norāda, ka šobrīd rūpniecības apjoms ir līdzīgs tam, kāds bijis ap 1990. gadu. Tiesa, nodarbināto skaits tajā ir trīs reizes mazāks. Tas norāda uz augušo produktivitāti. Turklāt šobrīd rūpniecība ir daudz vairāk atbilstoša reālajai Latvijas situācijai, skaidro Krūmiņš.
PSRS periodā kopumā ražošana bija vērsta uz militārajām vajadzībām. Savukārt ap 1990. gadu saražotā produkcija vairs neesot bijusi starptautiski konkurētspējīga.
Vēsturnieks kā piemēru min Rīgas autobusu fabrikas mikroautobusus Latvija, ko bieži izmanto “sagrautās rūpniecības” naratīvā. Krūmiņš skaidro, ka “lai arī kāda mums nebūtu par to nostalģija”, tomēr gan pēc ekonomiskuma, gan komforta līmeņa šie mikroautobusi būtiski atpalika no analogiem, kas tika piedāvāti Rietumos. “Savukārt visa tā produkcija, kas tiek saražota mūsdienās Latvijā, tas viss ir izturējis starptautisku konkurenci,” norāda Krūmiņš.
Šobrīd rūpniecība kļuvusi arī mazāk pamanāma. Kā piemēru mūsdienu Latvijas rūpniecībai Krūmiņš min bezvadu iekārtu un maršrutētāju ražotāju Mikrotīkls. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 258,7 miljoni eiro un peļņa – 79 miljoni. Uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs. Krūmiņš uzsver, ka “pēc apjoma mēs viņu varam mierīgi salīdzināt gan ar VEF, gan ar to pašu Radiotehniku”, turklāt tas ir brīvā tirgus apmērs.
Tāpat virkne uzņēmumu pastāvēja Latvijā arī pirms okupācijas. Piemēram, Facebook ierakstā piesauktā Radiotehnika ražoja radioaparātus vēl Latvijas neatkarības laikā. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1927. gadā. Pastāvošā infrastruktūra un kvalificēts darbaspēks ļāva samērā vienkārši atvērt šeit rūpnīcas.
