Helovīns tuvojas: kādēļ amerikāņiem radusies tradīcija grebt ķirbjus?

FOTO: Unsplash

Jau šā mēneša nogalē visā pasaulē tiks atzīmēta visu svēto diena jeb tā dēvētais Helovīns. Daudziem šie rudens svētki asociēsies tieši ar palielāku koši oranžu ķirbi, kura vidusdaļu rotā izgrebta ģīmetne. Tieši ķirbju grebšana ir viena no tipiskākajām amerikāņu svētku tradīcijām, bez kuras šie svētki ir neiedomājami.  

Ķirbju grebšanas tradīcija ir aizsākusies Īrijā, nevis ASV, kā sākotnēji varētu nodomāt. Šeit jau kopš 18. gadsimta cilvēki savu māju lieveņus pašās oktobra beigās un novembra sākumā esot rotājuši ar dažādiem dārzeņiem - kartupeļiem, bietēm, kāļiem un arī ķirbjiem - gluži tāpat kā mūsdienās ar ķirbjiem, tolaik cilvēki izgrebuši dārzeņu vidusdaļu un to vidusdaļā izgriezuši baisa paskata ģīmetni. Arī sendienās dārzeņos tika ievietota aizdegta svece, radot visai biedējoša paskata mājas rotājumu. Šīs tradīcijas aizsākumi ir meklējami īru folklorā, tai par pamatu kalpojusi kāda teika.

FOTO: Unsplash

Īru teika stāsta par kādu vietējo pļēguru, kas apmānījis pašu Sātanu. Dzērājs vārdā Džeks esot uzaicinājis iedzert pa glāzei pašu nelabo, kas piekritis alkoholiķa aicinājumam. Taču, kad iedzeršana tuvojusies beigām, abi secinājuši, ka nevar samaksāt krogā rēķinu par dzērieniem. Pļēgurs Džeks licis Sātanam pārvērsties par monētu, lai apmānītu krodzinieku. Tomēr tā vietā, lai godīgi samaksātu par dzērieniem, Džeks no kroga aizbēdzis nesamaksājis, bet monētu-velnu paslēpis kabatā. 

Sātans Džeka kabatā esot aizvadījis desmit gadus. Apmaiņā pret brīvību Džeks nelabajam pieprasījis, lai viņa dvēsele tiktu saudzēta un nenonāktu ellē. Velns naidu norijis un devies prom uz elli.  Kad Džeks nomiris, viņa dvēseli nepieņēma ne paradīzē, ne ellē, tādēļ tā iestrēgusi dzīvo pasaulē - šeit Džeka spoks ir spiests klaiņot mūžīgi, vēsta portāls "HowStuffWorks". 

 Šo teiku īru ģimenes ir stāstījušas paaudžu paaudzēs un ik gadu dienās, kad rēgu un veļu aktivitāte ir bijusi visizteiktākā, proti, oktobra beigās un novembra sākumā, izlikuši uz palodzēm un māju lieveņiem izgrebtus tupeņus ar baismīgām sejām, lai atbaidītu ļaunos garus, it īpaši teikas varoņa Džeka spoku. 

FOTO: Unsplash

19. gadsimtā īri masveidā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur turpināja Īrijā aizsākto dārzeņu grebšanas tradīciju un ar to iepazīstināja arī vietējos, vēsta portāls "Time". Veļu laikā viens no visizplatītākajiem dārzeņiem bija tieši ķirbis. Šis dārzenis ilgi un labi glabājās pagrabos, turklāt bija pietiekami liels, lai to varētu ērti izgrebt un tajā ievietot sveces. Ar laiku tieši ķirbji kļuva par primāro Visu svēto dienas dārzeņu laternas materiālu - jau 1842. gadā ASV oktobrī daži laikraksti publicēja detalizētu pamācību, kā pareizi izgrebt ķirbja laternu. 

Uz augšu
Back