Francijas armija, nodevēji un "ebreju jautājums"

"Virsnieks un spiegs" (Zolā publicētā vēstule kļuva par jauno Francijas intelektuāļu manifestu)

FOTO: kadrs no filmas

"Romieši meta lauvām kristiešus, mēs metam ebrejus," stāvot ierindā, saka viens no Francijas armijas virsniekiem 19. gadsimta deviņdesmitajos gados. "Manuprāt, progress," skan atbilde.  

Šis dialogs ņemts no vēstures faktos balstīta stāsta, kas ir režisora Romāna Polaņska filmas "J'accuse" ("Virsnieks un spiegs") pamatā. Tā vēsta par antisemītisko vajāšanu pret Francijas armijas kapteini Alfrēdu Dreifusu un viņa notiesāšanu 19. gadsimta beigu Francijā. 

Romāna Polaņska filma "J'accuse" ("Virsnieks un spiegs")

FOTO: kadrs no filmas

Lente gada sākumā triumfēja Francijas kino balvas "Cēzars" ceremonijā un nu pieejama televīzijas skatītājiem "LMT Viedtelevīzijā".

Atgādinām, ka pretrunīgu reputāciju iemantojušā režisora filmas nominēšana veselām divpadsmit Francijas kino balvām gada sākumā pamatīgi satricināja medijus. 

"Ja izvarošana ir māksla, dodiet visus "Cēzarus" Polaņskim," tviterī mudināja franču sieviešu organizācija "Osez le feminisme" ("Uzdrīksties būt feministe").

Savukārt Francijas kinoakadēmijas vadītājs Alēns Terzjans skaidroja, ka akadēmijai, piešķirot apbalvojumus, "nevajadzētu ieņemt morālu nostāju".

Rezultātā Polaņskim piešķirts "Cēzars" labākā režisora kategorijā, un pelnīti.

Neliela atkāpe: 1977. gadā Polaņskis, kuram tolaik bija 43 gadi, ASV tika apsūdzēts tolaik 13 gadus vecās Samantas Geimeres pavešanā. Vienojoties ar prokuratūru par vairāku apsūdzības punktu atcelšanu, tostarp par apsūdzības atcelšanu izvarošanā, sazāļošanā un netiklu darbību veikšanā ar mazgadīgo, režisors atzina vainu nelikumīgās seksuālās attiecībās. 1978. gadā neilgi pirms gaidāmās sprieduma pasludināšanas Polaņskis aizbēga no ASV uz Franciju, baidoties, ka tiesnesis neievēros noslēgto vienošanos un piespriedīs viņam pilnu sodu. Kopš tā laika Polaņskis bēguļo no ASV tiesu sistēmas. Polaņski seksuālos uzbrukumos apsūdzējušas arī citas sievietes.

Polaņskis, iznākot no tiesas nama 1977. gadā.

FOTO: «Reuters»/«Scanpix»

Par filmu

Jaunajam talantīgajam Francijas armijas ģenerālštāba virsniekam - ebrejam Alfredam Dreifusam (atveido Luī Garels) paredzama spoža karjera. Taču 1894. gada oktobrī sagrūst jaunā cilvēka cerības godam kalpot dzimtenei, visa dzīve karājas mata galā. Francijas armijas kapteini apsūdz valsts nodevībā un spiegošanā Vācijas labā. No viņa karavīra uniformas rupji norauj uzplečus, viņam virs galvas demonstratīvi salauž zobenu. Virsnieka gods ir iemīts dubļos, un Alfredu Dreifusu uz ilgiem gadiem izsūta uz tālo Sātana salu Atlantijas okeānā. Pateicoties rakstnieka Emīla Zolā iesaistei, Francijā šī lieta guva plašu atbalsi.

Jaunieceltajam slepenā dienesta priekšniekam Žoržam Pikāram (Žans Dižardēns) rodas aizdomas par apsūdzības nepatiesumu, aizdomas, ka apsūdzības spiegošanā safabricētas Dreifusa etniskās izcelsmes dēļ, tomēr Dreifūsa atbrīvošana nav vienkārša. Augstākā armijas virspavēlniecība, arī cilvēki Francijas valdībā nevēlas šo lietu kustināt. 

Daudziem pie varas esošajiem labpatika domāt, ka dzimteni pārdevis ir tieši "netīrs žīds", nevis krietns katoļticīgs francūzis.

8

Žoržs Pikārs tiesas sēdē

FOTO: kadrs no filmas

Pikārs neatlaidīgi turpināja noskaidrot lietas patiesos iemeslus. Viņa izlūkošanas virsnieku rīcībā nonāca arvien jauni fakti, kuri lika turēt aizdomās gluži citu virsnieku – majoru Esterhazi. Armijas vadība gan negrasījās padoties – tagad tas jau bija mundiera goda jautājums. Ap militāristiem bloķējās konservatīvie nacionālisti, ortodoksālie katoļi un antisemīti.

Likumsakarīgi, ka arī pats Pikārs nokļuva uz apsūdzēto sola. Viņa aizstāvji bija liberāli un kreisi noskaņoti cilvēki. Arī rakstnieks Emīls Zolā.

8

"Es apsūdzu" – ar tādu virsrakstu Zolā publicēja savu viedokli kreisās franču avīzes "L’Aurore" pirmajā lappusē, pats vēlāk nonākdams uz apsūdzēto sola. 1898. gada 23. februārī atzina par vainīgu apmelošanā, piespriežot 3000 franku naudassodu un gadu cietumā.

Zolā apsūdzēja pierādījumu viltošanā un neobjektivitātē vairākus vadošus procesa dalībniekus, to skaitā sabiedrībā augstu cienītus Francijas armijas virsniekus. 

André Marcon rakstnieka Zolā lomā

FOTO: kadrs no filmas

Filmas reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar LMT viedtelevīziju.
Uz augšu
Back