Diena vēsturē: Kragujevacas slaktiņš 1941. gadā

Kragujevacas slaktiņa upuri

FOTO: Wikimedia Commons

1941. gada 21. oktobrī, dusmu un atriebības kāres vadīti, vācu karavīri brutāli nogalināja tūkstošiem Dienvidslāvijas iedzīvotāju, to skaitā daudzus bērnus un sievietes.

Par spīti centieniem Otrā pasaules kara sākumā ieturēt neitralitāti Dienvidslāvija neizturēja spiedienu un 1940. gadā ar Vāciju parakstīja “draudzības līgumu” un pievienojās “Ass” valstīm 1941. gada martā.

Rezultātā Dienvidslāvijā sākās masu nemieri, protestējot pret šo aliansi. Īsi pēc tam 27. martā militārā apvērsumā tika gāzts princis Pauls, līgums ar Ass valstīm lauzts un par karali pasludināts princis Petars. Viņš iestājās pret aliansi ar Vāciju, uz ko Vācija atbildēja ar strauju Dienvidslāvijas okupāciju, nogalinot vismaz 17 tūkstošus cilvēku.

Kragujevacas iedzīvotāji ceļā uz nāvessoda izpildes vietu.

FOTO: Wikimedia Commons

Dienvidslāvijas pretošanās kustībai sabrūkot, Petars emigrēja uz Londonu, izveidojot trimdas valdību. Tikmēr Hitlers turpināja sadalīt Dienvidslāviju mazākās marionešu valstīs, galvenokārt vadoties pēc etniskajām cilvēku grupām. Viņš cerēja iegūt atsevišķu grupu atbalstu (piemēram, horvātu), pretī tiem solot savu neatkarīgu valsti pēc kara.

Jāpiemin, ka daudzi horvāti patiešām pret padomju spēkiem cīnījās vāciešu rindās.

Kragujevacas slaktiņa upuri.

FOTO: Wikimedia Commons

Savu daļu no Dienvidslāvijas teritorijas pakampa arī Ungārija, Bulgārija un Itālija, savukārt serbu pretošanās kustības spēki regulāri piedzīvoja nežēlīgus, asiņainus slaktiņus. 21. oktobrī Kragujevacā vācu karavīri brutāli noslepkavoja 2300 vīriešus un zēnus; Kraļevā vēl 7000 cilvēku; bet Mačvā noslepkavoti tika vēl 6000 vīriešu, sieviešu un bērnu.

Vēlāk serbu partizāni, cīnoties pret okupantiem sociālista Josipa Broza Tito vadībā, ieguva Lielbritānijas atbalstu, kā arī palīdzīgu roku no PSRS.

Kāds vācu ģenerālis par to sūdzējās, ziņojumā Berlīnei rakstot: “Cilvēki vienkārši neatzīst autoritāti... tie akli seko komunistu bandītiem.”

Uz augšu
Back