Pareizticība ar kalašņikoviem: ko Krievijas jaunā katedrāle stāsta par putinisma ideoloģiju (28)

Apmēram stundas braucienā no Maskavas esošās katedrāles zelta kupoli paceļas 95 metru augstumā. Tajā atrodas lielākais vienkopus esošais mozaīku skaits visā pasaulē, un tajās galvenokārt attēlotas ainas no Krievijas vēstures, īpaši Otrā pasaules kara, laikrakstam "The Guardian" raksta Austrumeiropas korespondents Šons Vokers.

Vladimira Putina varas gados padomju uzvara Otrajā pasaules karā pakāpeniski kļuvusi par Krievijas jaunās nacionālās identitātes pamatu. Tagad tai ir sava svētnīca, kurā iekodēti dažādi simboli - no padomju kara medaļu attēliem līdz tam, ka katedrāles galvenā kupola diametrs ir tieši 19,45 metri.

Katedrāles grīdas izlietas no sakausētiem Vērmahta ieročiem un tankiem.

"Padomājiet par to, ieejot šajā katedrālē. Staigājot pa šo grīdu, jūs simboliski sakaujat fašistisko ienaidnieku," gids stāsta grupai lakatos tērptu sieviešu.

Katedrāle ir Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu projekts. Bija plānots, ka tā durvis vērs šā gada maijā, Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ ceremonija notika tikai 22.jūnijā. Tās apmeklētāju vidū bija Šoigu, Putins un Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils.

"Šādu diženu katedrāli var uzbūvēt tikai tāda nācija, kas mīl Dievu," uzskata Klinas bīskaps Stefans, kurš vada Krievu pareizticīgās baznīcas atzaru sadarbībai ar bruņotajiem spēkiem. 59 gadus vecais Stefans pirms kļūšanas par mācītāju dienēja padomju un Krievijas pretraķešu aizsardzības spēkos.

Katedrāle ir strīdīgi vērtēts projekts. Šogad atklātībā nonāca fotogrāfijas ar nepabeigtu mozaīku, kurā bija attēlots Putins, Šoigu, ģenerālis Valērijs Gerasimovs un citas Krievijas amatpersonas. Plāni to izvietot katedrālē tika plaši nopelti, kā rezultātā šī iecere tika atmesta. 

Bīskaps Stefans aizstāv padomju simbolu izmantošanu, norādot, ka katedrālē attēloti "visi laikmeti mūsu valstī, Svētajā Krievijā". Izlaist Otro pasaules karu būtu nepareizi, viņš pauž.

Tomēr Krievijā šajā jautājumā nebūt nevalda vienprātība.

"Daudzi priesteri, kuru jaunība pagāja 70. un  80. gados un kuri personīgi iestājās pret represīvo, baznīcai naidīgo padomju mašinēriju, ir šokēti un nespēj ar to samierināties," norāda teologs Sergejs Čapņins no Maskavas. 

"Tā gluži nav pareizticīgo katedrāle. Tā ir mūsu jaunās, postpadomiskās, pilsoniskās reliģijas katedrāle."

Pēc sašutuma vētras tika nolemts, ka katedrālē neparādīsies 2014.gada Krimas okupācijai veltīta mozaīka, kurā bija attēloti Putins un Šoigu.

"Tā bija mūsu prezidenta vēlme, lai šī mozaīka tiktu aizvākta. Viņš ir tik pieticīgs, ka domāja - tas nebūtu pareizi, ja viņš būtu attēlots šādā mozaīkā," stāsta Stefans. 

Katedrālē apskatāma cita mozaīkas versija. Putina tajā nav, toties attēloti bēdīgi slavenie "mazie, zaļie vīriņi" - Krievijas specvienības bez atpazīšanas zīmēm, kuras īstenoja Krimas okupāciju un ar kurām Kremlis sākotnēji noliedza jebkādu saistību.

Mozaīkās attēlotas gan vēstures ainas, gan arī karavīri ar mūsdienu ieročiem, uz kuriem no debesmalas noraugās eņģeļi. Apskatāms arī piemiņas saraksts ar konfliktiem. Pēdējie ieraksti - "miera uzspiešana Gruzijai" 2008.gadā, "Krimas atgriešana" 2014.gadā un "cīņa pret starptautisko terorismu" Sīrijā. Atstāta vieta, lai nākotnē sarakstu varētu papildināt.

Sarakstā iekļauti arī abi Čečenijas kari, Ungārijas revolūcijas un Prāgas pavasara apspiešana 50. un 60. gados, kā arī padomju iebrukums Afganistānā. Uz žurnālista jautājumu, vai tiešām baznīca tos uzskata par svētiem, Stefans iebilda pret konkrētu konfliktu izcelšanu.

"Runa nav par ģeopolitisko fonu kādā noteiktā laikā.

Runa ir par to, ka mūsu bruņotos spēkus pavada svēta palīdzība no augšas, no Dieva un no debesu svētajiem.

Tāda ir šīs katedrāles būtība, viņš norāda.

Katedrāle atrodas Patriotu parkā - "militārajā Disnejlendā", ko Putins atklāja pirms pieciem gadiem. Pirms trim gadiem tur notika grandioza 1945.gada Reihstāga ieņemšanas izspēle, ko vēroja ap 5000 cilvēku. Tika izmantoti tanki, lidmašīnas un Berlīnes parlamenta ēkas replika.

Komplekss ir plaši apmeklēts. Nedēļas nogalēs tur ierodas līdz pat 20 000 cilvēku dienā. Tur atrodas interaktīvais muzejs "1418 soļi līdz uzvarai" ar datorspēļu stilistikā attēlotām vēstures ainām, dažām ir arī temperatūras vai smaržas  elementi. Bērni var fotografēties ar manekenu - vācu karavīru, kurš padodas. Suvenīru veikaliņā nopērkamas puzles, krūzes un rotaļu raķešu palaidēji.

Lai arī Krievijā netrūkst kara muzeju, jaunā katedrāle ir atšķirīga - tā kara piemiņai piedod reliģisku nokrāsu, norāda "The Guardian" korespondents Vokers.