Praktiski padomi autobraucējiem: kā veseliem pārdzīvot rudeni

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) drošas braukšanas eksperts Normunds Lazdiņš, kurš rīko dažādus drošas braukšanas kursus jau kopš pagājušā gadsimta.

Viņa skatījumā autovadītājiem vienkārši ir jābūt uzmanīgākiem uz ceļa, jo ir mainījušies braukšanas nosacījumi jeb apstākļi. Pirmkārt, jāņem vērā, ka no kokiem krīt lapas un skujas. Kopā ar lietu tās veido ļoti slidenu masu, un uz tādas neglābs ne ABS, ne ļoti labas riepas. 

Arī peļķes slēpj riskus, jo nekad nevar zināt, vai tajā ir bedre, tā ir sekla vai dziļa. Tāpēc autovadītāji bieži vien mēģina peļķes apbraukt, tā nonākot pretējā joslā. šā iemesla dēļ acis vienmēr jātur vaļā, lai negaidīt nesastaptos aci pret aci ar kādu, kurš vienkārši apbrauc peļķi.

Tāpat jāņem vērā, ka pastāv akvaplanēšanas risks. Proti, iebraucot peļķē, auto var kļūt nevadāms, ietriekties kokā un kļūt ievērojami īsāks. Nevajadzētu aizmirst arī par gājējiem, kuriem apšļakstīšana noteikti nebūs patīkams pārdzīvojums.

Krietni vien svarīgāk gan ir atcerēties par riepām. Kad asfalta temperatūra ir 3, 4 vai 5 grādi, vasaras riepas pat braukšanas laikā nesasniedz optimālo darba temperatūru. Citiem vārdiem sakot, gumijas sastāvs tajās kļūst cietāks un saķere pasliktinās, kamēr ziemas riepas aizvien ir elastīgas un nodrošina nepieciešamo saķeri ar ceļa segumu.

Tā ir jutīgs jautājums uz bruģa. Tam pat nav jābūt slapjam, lai braukšana kļūtu par izaicinājumu. Pietiek, ja tas ir viegli norasojis un auto aizslīdēs krietni tālāk nekā pa sausu bruģi. Pie tam grūtāk ir ne tikai apstāties, bet arī sākt braukšanu. Jāteic gan, ka vēl slidenākas par bruģi ir tramvaja sliedes. Un šeit īpaša piesardzība jāievēro arī velobraucējiem un motobraucējiem.

Vairāk par drošas braukšanas pamatprincipiem, kas jāievēro rudenī, skaties Zebra sižetā.