FOTO: Publicitātes foto

Saasinoties bažām par klimata izmaiņām, Eiropas Savienība nosaka arvien striktākus noteikumus par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju samazināšanu. Šī gada 7.oktobrī Eiropas Parlaments ES Klimata akta sarunās nobalsoja, ka Eiropas Savienībā SEG jāsamazina par 60%. Šis samazinājums palīdzēs panākt 2050.gada mērķi – ES kļūt klimatneitrālai.

Tas nozīmē jaunus izaicinājumus transporta nozarei, kas veido vienu trešdaļu no kopējā emisiju daudzuma.

Kā potenciālos risinājumus eksperti min elektrības, saspiestās dabas gāzes (CNG -compressed natural gas)  un sašķidrinātās dabas gāzes (LNG -liquefied natural gas) darbinātos pārvietošanās līdzekļus.

Kā vienu no problēmām A/S Latvijas Gāze priekšsēdētājs Aigars Kalvītis konferencē „Gāze un transports. Mīti. Realitāte. Ieguvumi” atzīmēja elektromobiļu lobija ietekmi Eiropas Savienībā, kas ignorē faktu, ka elektromobiļu un to bateriju ražošanas procesā tiek radīts no 15% līdz 68% vairāk SEG  izmešu nekā tradicionālo transporta līdzekļu radīšana. Turklāt ne visa elektrība, ko izmanto elektromobiļu uzlādei, tiek radīta no atjaunojamiem resursiem, Latvijas gadījumā tie ir 40% no visas elektroenerģijas.

Ir skaidrs, ka kravu pārvadājumi tuvākajā laikā netiks nodrošināti ar elektromotoru dzinējiem, jo baterija, kas spētu nodrošināt ar pietiekošu jaudu, aizņemtu pārāk daudz lietderīgās masas un laiks, ko patērētu kravas auto uzlādei, būtu līdzvērtīgs dīkstāvei, un kravu pārvadājumi kļūtu dārgāki.

Valsts mērogā kā vienu no risinājumiem nozaru speciālisti min ar CNG darbinātu transportu. Latvijas valdība ir atbalstījusi lēmumu laika posmā no 2021. līdz 2025.gadam samazināt akcīzes nodokļa likmi dabas gāzei, kas šobrīd ir augstākā Baltijā. Citas valstis meklē drastiskus risinājumus, piemēram, Apvienotā Karaliste plāno ar 2030.gadu aizliegt jebkuras fosilās degvielas patērējošo auto tirgošanu.

Ņemot vērā nodokļu politikas izmaiņu tendenci, šobrīd iegādāties jaunu dīzeļdegvielas kravu transportu nav ieteicams. Šādu auto lietošanas periods ir vismaz desmit gadi, un ar laiku uzturēšanas izmaksas tikai pieaugs. Arī cerības lietotus auto aprīkot ar CNG sistēmu zūd, jo tā būtiski atšķiras no tautā sauktās „gāzes iekārtas”, kas izmanto sašķidrināto propāna gāzi. CNG iekārta paredz būtiskas izmaiņas virsbūvē un degvielas tvertnē.

Auto Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs norāda, ka nodokļu atvieglojumu piemērošana un infrastruktūras sakārtošana radīs paradumu maiņu no fosilās uz citu alternatīvo degvielu. Šobrīd  Latvijā ir tikai trīs CNG uzpildes stacijas. Savukārt, reģistrēti ir 150 CNG transporta līdzekļi: 80 vieglās automašīnas, 62 kravu pārvadājumu mašīnas un 7 sabiedriskā transporta līdzekļi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola pauda Eiropas Savienības ekspertu redzējumu, ka 2030.gadā dabasgāzes kopējais īpatsvars transporta nozarē nepārsniegs 3%. Norādot, ka ilgtermiņā CNG loma nebūs liela, bet var kalpot kā pārejas posms īstermiņā, kas palīdzētu samazināt SEG emisiju un uzlabot kopējo gaisa kvalitāti. 

SIA „Ursus Forwarding” valdes loceklis Edgars Lācis plānotos Eiropas Savienības mērķus komentē: „Ir skaidrs, ka straujas pārejas uz gāzi vai citas alternatīvas nebūs. Ņemot vērā kravas automašīnu ekspluatācijas periodu, tagad pirktais transports tiks izmantots vēl krietni pēc 2030.gada. Pārvadātāji var ietekmēt izmešu daudzumu izmantojot transportu, kas aprīkots ar jaunāko pieejamo emisijas klasi, vienlaikus soli pa solim strādājot pie pakāpeniskas pārejas uz ekoloģiskākiem risinājumiem.”

SIA „Ursus Forwarding” ir starptautisks loģistikas uzņēmums, kas dibināts 2007.gada 14.jūnijā Uzņēmums ikdienā klientiem piedāvā auto, avio, jūras un dzelzceļa kravu pārvadājumus, muitošanas dokumentu noformēšanu, kā arī citus loģistikas  pakalpojumus.