Kas Bībelē teikts par homoseksuālismu? (63)

Rakstā tiek pausts autora personīgais viedoklis

Pieņemu, ka daļai lasītāju var rasties jautājums – kāpēc politologs runā par Bībelē rakstīto? Uzdrīkstēšanās ir saistīta ar plašākai sabiedrībai nezināmām lappusēm manā dzīvē. Tāpēc, pirms ķerties pie šī raksta pamattēmas, sniegšu pavisam nelielu ieskatu, un nezināmais kļūs par zināmo. Jauno Derību pirmo reizi izlasīju 1992.-1993. gadā, un bez cilvēku iesaistes kļuvu ticīgs. 1995. gadā kristījos un kļuvu par «Rīgas Kristus draudzes» (RKD) locekli. RKD ir evaņģēlisko kristiešu draudze, kas atnāca uz Latviju kā daļa no plašas starptautiskas kustības, kura aizsākās ASV pilsētā Bostona. 1996.-1997. gadā vadīju draudzē «ģimenes grupu», kurā ietilpa divas «mājas grupas», kurās notika diskusijas par Bībeles tēmām. 1998. gadā, kad strādāju Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, saņēmu uzaicinājumu uz «Tallinas Kristus draudzi» stažēties un mācīties kristīgas kalpošanas un draudzes vadīšanas lietas. Viena no manām mīļākajām vietām Tallinā bija Igaunijas Nacionālās bibliotēkas reliģijas un filosofijas nodaļa, kur pavadīju iedvesmas pilnus brīžus. Aptuveni pēc gada atgriezos Rīgā no 1999. līdz 2001. gadam biju «Rīgas Kristus draudzes» vadītājs. 2005. gadā (pārsvarā doktrināru domstarpību dēļ) aizgāju no draudzes, un tikai 2019. gadā atgriezos pie aktīvas kristīgas dzīves.

Mozus

Šī nebūs teoloģijas lekcija; Bībeles patiesībām ir jābūt saprotamām gan profesoriem, gan Amazones džungļu iedzīvotāju neizglītotajai daļai. 3. Mozus grāmata sniedz mums skaidrību ārkārtīgi svarīgā jautājumā – kas ir, un kas nav pieņemams visuma Radītājam, proti, kas ir, un kas nav grēks? «Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem.» (1) (3.Mozus 20:13). Lai nesabiezinātu krāsas tikai attiecībā uz šo grēku, lasām arī par citu pārkāpumu, par kuru pienākas līdzīgs sods atbilstoši Dieva dotajam likumam: «Ikvienam cilvēkam, kas savu tēvu vai savu māti nolād, tam ir mirtin jāmirst, jo viņš savu tēvu vai savu māti ir nolādējis; viņa asinis lai paliek uz viņa. Un, kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar precētu sievu un kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvāka sievu, tie ir jānodod nāvei, un viņiem ir mirtin jāmirst - gan pavedējam, gan pavestajai.» (3.Mozus 20:9-10). Likums, ko Dievs deva Mozum ir stingrs kā par laulības pārkāpšanu ar cita sievu, tā par netiklību ar sava dzimuma partneri. Pirms kāds(a) sāk dusmoties uz mani par šeit rakstīto, atcerieties, citēju Bībeli, nevis savas iedomas!

Kristus

Mēs dzīvojam Jaunās Derības laikmetā – laikā pēc Kristus krusta nāves un augšāmcelšanās, tāpēc ar akmeņiem neviens nav jānomētā, tomēr, nemainās izpratne par to, kas mūs tuvina, un kas attālina no Dieva. Apustulis Pāvils, pamācot pirmā gadsimta Romas ticīgos, raksta, ka viens grēks var būt par iemeslu nākamajam: «Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.» (Rom.1:24-27).

Tātad homoseksuālu attiecību uzturēšana arī Jaunajā Derībā tiek saukta par grēku – netiklību.

Tomēr, bauslības zināšana dod tikai grēka atziņu, bet ne spēku to izpildīt. Apustulis Pāvils raksta: «Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.» (Rom.8:18). Spēku dod ticība, Dieva mīlestība un Svētā Gara vadība: «Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.» (Gal. 5:16)

Bez agresijas

Jāņa evaņģēlijā lasām par situāciju, kurā tā laika jūdu rakstu mācītāji un farizeji bija atveduši pie Jēzus sievieti, kura bija pārkāpusi laulību un teica viņam: «Mācītāj, šī sieva pienākta laulības pārkāpšanā. Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?» (Jņ. 8:4b-5). Jēzus atbildēja: «Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!» Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja. Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: «Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?» Viņa atbildēja: «Neviens, Kungs!» Tad Jēzus sacīja: «Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!» (Jņ. 8:7b-11). Varam mācīties no Kristus parauga attieksmi pret kritušo – Jēzus neatbalsta grēku, aicina vairs negrēkot, bet vienlaikus izrāda piedošanu un mīlestību! Tie, kuri izrāda agresiju pret gejiem un lesbietēm, nerīkojas garīgi, jo Kristus ceļš ir mīlestības ceļš. Ja dusmojies, apsaukā un visādi nicinoši izturies pret grēciniekiem, tad esi novirzījies Kristus šaurā ceļa. Tie, kuri ir naida pilni pret gejiem un lesbietēm, padomājiet par saviem grēkiem! Piedzeršanās, zagšana, mantkārība, laulības pārkāpšana, pornogrāfijas skatīšanās un melošana arī ir grēks un noliek ik vienu grēkojošo vienā rindā ar homoseksuāļiem, kuri nevēlas pārtraukt netiklību. Kad pēdējo reizi meloji? Vai uzlūkoji cita sievu ar iekāri? Vai maksā visus nodokļus? Jēkaba vēstulē lasām, ka tas, kurš pārkāpis vienu bausli, ir pārkāpis visu bauslību (Jēk. 2:10).

Ja esi grēkā, tad Kristus aicina atgriezties no tā.

Vai ir iespējams lepoties ar homoseksuālu attiecību uzturēšanu un būt mierā ar Dievu?

Lepoties ar grēku nav nekāds gods. Ja nevari atgriezties savā spēkā, tad lūdz no Dieva pārdabisku spēku, Viņš ir uzticams un mīlošs!

Politika

Politika ir process, kurā tiek pieņemti visai sabiedrībai saistoši lēmumi. Mēs, kā jau demokrātiskā valstī, arī paši veicinām vienu vai otru lēmumu pieņemšanu, izvēloties par ko balsot pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Ja kādam(ai) ir vēlme ietekmēt noteiktas rīcībpolitikas vairāk, tad jāstājas politiskajās partijās, vai jāveido nevalstiskas organizācijas, kas uzrunā politiķus un valsts amatpersonas. Minētais attiecas arī uz ģimenes un laulības jautājumiem. Baznīca un valsts ir nodalītas viena no otras, bet tas nenozīmē, ka ticīgie ir nodalīti no valsts. Katram pilsonim ir tiesības uz to, ka viņa intereses ir pārstāvētas parlamentā. Gan kristiešiem, gan visiem konservatīvi noskaņotajiem (tādi ir arī daudzi nereliģiozie) ir tiesības prasīt no politiķiem tādu lēmumu pieņemšanu, kas atbilst noteiktām vērtībām, tai skaitā Bībeles atziņās balstītām. Tādas pašas tiesības ir arī kreisajiem, liberāļiem un zaļajiem; lai uzvar tie, kurus atbalsta vēlētāji! Konservatīvie neatbalsta totalitārismu, tāpēc katrs var sekot savai brīvībai personiskajā dzīvē. Bet tiklīdz runa ir par Satversmi, likumiem, publisko telpu un skolu, tad konservatīvie seko savām vērtībām, kas cita starpā ir orientētas nevis uz fatālu tautas pašdestrukciju, bet ilgtspējīgu attīstību, kura balstās tajā, kas jau gadsimtos pārbaudīts.

Pēc tā ko rakstīju, laikam jau lieki piebilst, ka neatbalstu viendzimuma pāru civilo savienību tiesisku fiksāciju.

No sociālā konstruktīvisma esam mācījušies, ka nevajag saukt kaut ko nenormālu par normu, citādi, bieži skandējot to, kādi var noticēt, ka tā ir norma.

(1) Šeit un turpmāk lietoju Latvijas Bībeles Biedrības 1965. gada revidēto Bībeles tekstu latviešu valodā.