Zolitūdes traģēdijas lietā tiesa sūdzas par prokuroriem

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Anita Grāvīte (no kreisās), Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Erlens Ernstsons un Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Aiga Freimane ierodas uz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas sēdi, kur turpinās skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Ar neredzēti asu kritiku par prokuroru darbu Zolitūdes traģēdijas lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneši vērsušies Ģenerālprokuratūrā. Līdzās spriedumam, ar kuru tiesa attaisnojusi gandrīz visas apsūdzētās personas “Maximas” veikala sabrukšanā, tiesa blakus lēmumā pārmet prokuroriem, ka viņi lietai pievienojuši tūkstošiem dokumentu, kuri tiesā netika izmantoti, izvirzījuši nekonkrētas un pat pretrunīgas apsūdzības, un nav līdz galam izmeklējuši sabrukušo konstrukciju ražotāja atbildību, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.

Lietā iesaistītie prokurori - Agris Skradailis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova – šonedēļ izvēlējās neizteikties par tiesas secinājumiem, bet gatavoties sprieduma pārsūdzēšanai.

Tiesa februārī, nolasot saīsināto spriedumu, piesprieda sešu gadu cietumsodu 2013.gadā sabrukušā veikala būvkonstruktoram Ivaram Sergetam, bet pārējos astoņus speciālistus attaisnoja. Gandrīz viss šis gads tiesai bija vajadzīgs, lai spriedumu uzrakstītu.

Šonedēļ 1232 lappušu garo dokumentu izsniedza lietas dalībniekiem, un tiesa par secinājumiem informēja preses konferencē.

Tiesa uzskata, ka prokurori nav norādījuši kādus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus apsūdzētie, izņemot Sergetu, būtu nolaidīgi pildījuši.

1

“Visām apsūdzībām ir jābūt skaidri, pietiekami precīzi norādītām, lai gan tiesai, gan visām apsūdzētām personām būtu saprotams, par ko viņas tiek sauktas pie kriminālatbildības. Jo nedz šīm personām ir pienākums pašapsūdzēties, ne arī tiesai ir pienākums uzminēt vai netieši izsecināt, ko tad prokurori ir domājuši,” preses konferencē sacīja tiesnese Anita Grāvīte.

Jāatzīmē, ka prokurori lietu balstīja uz būvniecības likumu un dažādiem būvnormatīviem, tajā skaitā padomju gados izdotajiem, pēc kuriem nozare aizvien vēl strādāja. Tiesas ieskatā, atsevišķas prokuroru piesauktās normas vispārīgi aprakstījušas būvniecības pamatprincipus, nevis pienākumus.

“Šādām deklaratīvām būvniecības normām, tiesas ieskatā, ir vispārīgs raksturs, kas nedod viennozīmīgu pamatu piepildīt ar pieņēmumiem, kā tad konkrētai apsūdzētai personai vai būvprocesā iesaistītam dalībniekam būtu nepieciešams rīkoties un kādi ir noteikti viņu pienākumi,” skaidroja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesa pievienojās advokātu viedoklim un attaisnoja sabrukušā veikala arhitektu Andri Kalinku, būvprojekta ekspertu Andri Gulbi, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, būvvaldes darbiniekus Mariku Treiju, Aiju Meļņikovu, Jāni Balodi un “Maximas” darbinieci Innu Šuvajevu. Tā kā apsūdzētos nenotiesāja, sodus nepiesprieda arī iesaistītajām kompānijām - “Kubs” un “Re&Re”, “Maxima”.

“Jo smagāka ir lieta, jo biežāk ir sastopami centieni iesaistīt šajā lietā pēc iespējas vairāk apsūdzēto personu. Droši vien, lai apmierinātu sabiedrības asinskāri,” secina eksperta Gulbja advokāts Dmitrijs Skačkovs, kurš ar iznākumi ir apmierināts.

Gulbis pirms sabrukušā veikala projekta saskaņošanas būvvaldē bija sniedzis pozitīvu atzinumu konstruktora Sergeta projektam. Taču pēc tam jumta konstrukciju rasējumi tika pārzīmēti vēl piecas reizes. Tiem likums ekspertīzi vairs neprasīja. Tādēļ tiesa, pretēji prokuroriem, Gulbi neuzskatīja par vainīgu.

Kā preses konferencē atzīmēja tiesnesis Ernstsons, valsts bija paredzējusi “četru acu” principu pirms projekta saskaņošanas, taču praksē tam nebija jēgas, jo vēlākās izmaiņas ekspertam nebija jāpārbauda. Nebija arī precīzi aprakstīta ekspertīzes kārtība.

“Šāds regulējums bija ļoti nepilnīgs, kas faktiski valsts bezdarbības dēļ ir novedis pie situācijas, ka viena cilvēka kļūda ir palikusi bez uzraudzības un pārbaudīšanas,” sacīja tiesnesis.

Speciālisti, kas liecināja tiesā, bija vienisprātis, ka jumta iebrukumu izraisīja nepareizi uzprojektēts konstrukciju apakšējais mezgls. Tas bijis pārslogots sešarpus reizes. Tiesas ieskatā par to jāatbild Sergetam. Lai gan detalizēti mezglu rasēja konstrukciju ražotāji “Vikom Industry”, Sergetam bijis pienākums to pārbaudīt.

“Tas ir tas jautājums, kur es līdz galam tiesas secinājumam nepiekrītu,” saka Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Viņaprāt, tiesai būtu jāskatās, kādi pienākumi Sergetam izrietēja no līguma, jo Sergets nebija valsts amatpersona, kurai būtu ar likumu noteikti pienākumi. “Citiem vārdiem, Sergatam nav jādara darbs, par kuru viņam nemaksā,” uzskata Zvejsalnieks.

No prokuroru puses apsūdzībās tiem speciālistiem, kas bija iesaistīti veikala celtniecības fāzē, bija izteikti dažādi pārmetumi par notiekošo būvlaukumā, piemēram, par dokumentu parakstīšanu, par konstrukciju montāžu un pārbaudi. Taču tiesa uzskatīja, ka šie apstākļi tieši neizraisīja jumta sabrukšanu.

Tiesa, pieņemot spriedumu, aicināja prokuratūru papildus izmeklēt jumta konstrukciju ražotāja un montētāja “Vikom Industry” atbildību, jo tieši viņu nolīgtais apakšuzņēmējs bija viltojis būvlaukumā neesoša speciālista parakstus. Tiesa blakus lēmumā arī pieminēja, ka “Vikom Industry” rasētājiem nebija attiecīgo sertifikātu.

“Vikom Industry” darbinieku atbildība, pēc tiesas domām, nav kvalitatīvi izmeklēta. “Minētie fakti tiesai rada saprātīgas šaubas par prokuroru Cakula, Kušakovas un Skradaiļa kā uzraugošo prokuroru un valsts apsūdzības uzturētāju objektivitāti un nopietnu attieksmi pret darbu,” tiesneši raksta blakus lēmumā.

Prokurori šonedēļ par pilno tiesas spriedumu klusēja, taču prokuratūrā apstiprināja, ka spriedumu pārsūdzēs.

Neapmierinātību ar Zolitūdes traģēdijas lietas pirmās instances spriedumu LTV izteica vairākas cietušās. “Vienīgie, kas ir apmierināti, ir attaisnotās personas un viņu advokāti,” saka cietusī Aleksandra Fedutina.

Arī cietusī Marina Grebeškova bija gaidījusi citādu spriedumu: “Es biju pārliecināta, ka atbildību nesīs tie, kam ir jāatbild, nevis uzvels visu Sergetam, bet pārējie būs balti un pūkaini, dzīvos un strādās kā iepriekš. Bet mums katru gadu jāgaida šis novembris un tas jāienīst, jo mums visiem viss sāp.”

Savukārt cietusī Agrita Petruņina sacīja, ka vērsīsies ar prasību pret valsti, ja arī citās tiesu instancēs konstatēts valsts neizdarību likuma normu trūkumā.

Uz augšu
Back