LIZDA pieprasa izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju
Papildināts

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, šodien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās - pilnībā ignorētas, sacīja Vanaga.

Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.

Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.

Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības.

25

Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.

"Šādos apstākļos izglītības un zinātnes ministre līdz gada nogalei plāno valdībā apstiprināt paaugstinātas prasības darba kvalitātei, kuras neizpildot, darba alga samazināsies par 20%. LIZDA uzskata, ka tas nav pieļaujami un ciniski. Tā vietā ministrei bija jāmeklē vēl jauni atbalsta pasākumi pedagogiem," sacīja Vanaga.

Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot, ir pirmsskolas izglītības pedagogi, kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi. Tā vietā ir panākta politiska vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības iestāžu atbalsts, digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir pamatoti, pauda Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības pedagogi iznes lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta. "Šāda attieksme ir tuvredzīga," sacīja Vanaga.

Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta, ir augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā problēmu atzīst arī nozares ministrija. Vanaga norādīja - 

nav pieļaujams, ka jaunizveidoto augstskolu padomju rokās varētu būt gan lēmējvara, gan izpildvara, gan šķīrējtiesa,

25

kas mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku lēmumu pieņemšanā augstskolās, norādīja Vanaga.

LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka arodbiedrība sagatavos dokumentu par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasījumu un iesniegs to gan ministrei, gan parlamentam, kuram par šo pieprasījumu būs jāorganizē diskusijas un par to jālemj. Vanaga atzina, ka viņa nedomā, ka ministre pati varētu paziņot par atkāpšanos no amata.

Šuplinska: dialogs ar LIZDA ir ļoti intensīvs

Jautāta, vai konfliktu ar LIZDA ir iespējams atrisināt arī citā veidā, Šuplinska norādīja, ka šis jautājums ir jāadresē arodbiedrībai, ne viņai. Ministre pauda, ka ir atbildēts uz LIZDA jautājumiem.

Šuplinska uzskata, ka sociālais dialogs ar LIZDA ir ļoti intensīvs. "Es nevaru nosaukt nevienu darba grupu, kurā arodbiedrība nebūtu pārstāvēta," sacīja ministre. 

Ministre teica, ka nav gatava atteikties no iecerētās skolu reformas prasības,

25

kuras rezultātā tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu vērtējums centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās par 20%.

Šuplinska arī pārmeta arodbiedrībai sadarbības trūkumu, pieņemot lēmumus par mācību procesu Covid-19 apstākļos.

Politiķu vidū domas dalās

Šādu LIZDA soli komentējuši vairāku politisko apvienību pārstāvji. Latvijas Zaļā partija (LZP) uzskata, ka Šuplinskas "neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi" attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.

LZP ieskatā vispārējs streiks ir vienīgais, kas var piespiest valdību rīkoties.

25

Zaļā partija uzskata, ka izglītības ministre ne tikai nepilda savus pienākumus, kuri ietver arī konstruktīva dialoga veidošana ar sociālajiem partneriem, bet viņas subjektīvu un nepārdomātu darbību dēļ nozares pārvaldība ārkārtējās situācijas apstākļos straujiem soļiem "iet uz grunti".

Liela daļa pedagogu un vecāku, kuriem pašlaik attālināto mācību procesa laikā jāuzņemas arī savā ziņā pedagoga asistenta loma, var apliecināt, ka starp abiem koronovīrusa Covid -19 izplatības viļņiem nav veikti nekādi uzlabojumi mācību darba procesa norises uzlabošanai.

Pretējās domās ir partiju apvienības "Jaunā vienotība" politiķis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens: "Bez šaubām - tagad ir ļoti sarežģīts laiks - Covid-19 situācijā skolām, augstskolām un citiem ir jauni pienākumi un rūpes, taču

problēmas jārisina sarunu ceļā, nevis jāpieprasa demisija. Citādi mēs zaudēsim tik svarīgo laiku, lai pieņemtu lēmumus," pauda Ašeradens.

25

Ašeradens atgādināja, ka Šuplinska cīnījusies par pedagogu algām, digitālo tehnoloģiju nodrošinājumu izglītības iestādēm "un vēl, un vēl".

Savukārt Šuplinskas partijas biedrs, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Krišjānis Feldmans, atgādināja, ka LIZDA vadītāja Vanaga ir arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) politiķe, un uzskata, ka viņa mēģina "par katru cenu kavēt gan uzlabojumu veikšanu izglītības nozarē, gan arī tieši šobrīd - kavēt krīzes vadības pasākumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā".

Feldmana ieskatā šādas darbības nav vērtējamas kā atbalstāmas.

Vanaga gan norādīja, ka jau ap 13.Saeimas vēlēšanām izstājusies no LRA biedru rindām, piebilstot, ka fakts, ka LIZDA viņa ilgstoši vadījusi kā LRA pārstāve, visiem bija zināms.

"Es daudzus gadus biju LRA biedre, kad sāku vadīt LIZDA. To zināja LIZDA padome, valde un biedri. Toreiz nestājos laukā no LRA, jo gribēju pierādīt cilvēkiem, ka var vadīt šādu organizāciju un neļaut nevienai politiskajai organizācijai ietekmēt mūsu lēmumus un darbības," skaidroja Vanaga.

Kā ziņots, arodbiedrība pieprasīja uzlabot dialogu ar nozari un arī citām organizācijām, reformas īstenot ar atbilstošiem resursiem, taču, ja to nav - atlikt ieceru īstenošanu. Tāpat LIZDA vēlas būt iesaistīta reformu un dokumentu grozījumu izstrādē, kā arī piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmēs, un vēlas operatīvu priekšlikumu apzināšanu. LIZDA arī lūdza ministri atvainoties pedagogiem par viņas pausto attieksmi.

Vēl LIZDA prasīja iesniegt Saeimā alternatīvo, apvienoto likumprojektu par augstāko izglītību un zinātni vai atsaukt grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka minimālo studējošo skaitu, tāpat tika pausts aicinājums noteikt, ka koledžas ir augstākās izglītības iestādes un pārskatīt augstskolas funkcijas.

Uz augšu
Back