Karš un miers: Armēnija - Azerbaidžāna (1)
Nedēļas fokusā
/nginx/o/2018/08/01/11147744t1h22c2.jpg)
/nginx/o/2020/12/10/13522447t1h3bc3.png)
Informatīvais telpai ir savas robežas - limitēta ir gan cilvēku spēja noturēt uzmanību, gan arī pasaules mediju dienas kārtību bieži vien nosaka skaļākie un lielākām auditorijām interesējošie notikumi. Tā ASV prezidenta vēlēšanu un COVID-19 krīzes troksnī uzliesmoja atklāts karš starp Armēniju un Azerbaidžānu, kurš salīdzinoši ātri noslēdzās un pasaules kontekstā - aizritēja neiedomājami klusi.
Realitāte "uz vietas" ir cita - abas karojošās puses ir zaudējušas ievērojami lielāku karavīru skaitu, nekā gatavas atzīt; cietuši civiliedzīvotāji; kara gaitu izšķīrušas tehnoloģijas - dronu lietojums ļāvis karot ar pilnīgi jaunām metodēm, iekarojot vēsturiski par neieņemamām uzskatāmas teritorijas. Propaganda spēlējusi milzīgu lomu.
Un vēl vairāk...
Kara rezultātā savas pozīcijas stiprinājušas Krievija un Turcija. Un ir arī secinājumi par to, kā karš "turpinājās" informatīvajā telpā - sociālajos tīklos un medijos.
No tā savas pietiekami nopietnas mācības var gūt arī Latvija. Tāpēc "Nedēļas fokusā" diskusija par karu un mieru, ģeopolitiku un karu, kas paslīd garām pasaules uzmanībai, bet ir ne mazāk traģisks.
Diskusijā ģeopolitisko ainu iezīmē Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, savukārt studijā pieredzē dalās TVNET kara reportieris Jānis Vingris, kurš kara gaitu dokumentēja no notikuma vietas. Viedokli par iedzīvotāju vēsturiskajām pretrunām un miera neiespējamību pauž Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes pētniece Elīna Vrobļevska, kā arī par to, kā viena no karojošām pusēm mēģina ietekmēt Latvijas mediju darbu un kara gaitas atspoguļojumu, izsakās Toms Rātfelders, pārraides "Pasaule kabatā" vadītājs.
Pēc pārraides izvērsta intervija ar Jāni Vingri par to, ko nozīmē būt kara reportierim 21.gadsimtā, un ekskluzīvs ieskats žurnālista ikdienā karadarbības zonā - interneta žurnālā "Klik".