Jocīgas lietas, ar kurām cilvēki kādreiz rotāja eglītes

FOTO: Shutterstock/siSSen

Ziemassvētku eglīte ir viena no interesantākajām un arī iemīļotākajām svētku tradīcijām, kas ir spējusi izturēt laika pārbaudi – eglītes rotāšana ir sagādājusi prieku bērniem gan pirms simts gadiem, gan arī šodien. Tomēr ne visos laikos ir bijuši pieejami ierastie Ziemassvētku rotājumi.

Agrāk Ziemassvētku rotājumi bija tikai turīgu cilvēku privilēģija – arī ļoti sen cilvēki darināja stikla un koka rotājumus, tomēr tas bija ārkārtīgi dārgs prieks. Lai arī mazāk turīgu cilvēku mājās izbaudītu rotāšanu, cilvēki eglītē karināja dažnedažādas rotājumu alternatīvas.

Augļi

Arī mūsdienās ne mazums cilvēku karina ābolus eglītēs, taču savulaik tas ir bijis klasisks un neaizstājams rotājums. Interesanti, ka pēc ābolu prototipa arī tika izdomātas mūsdienās pazīstamās Ziemassvētku eglīšu bumbiņas. Tās tika izgudrotas Francijas ciematiņā Meisentālē, kuru 1858. gadā piemeklēja postošs sausums – šajā periodā izžuva visa raža, tostarp āboli, kurus bija paredzēts glabāt līdz Ziemassvētkiem karināšanai eglītēs. Augļu vietā Francijas ciemata amatnieki no stikla radīja sarkanas bumbiņas, kas imitēja ābolus.   

FOTO: Shutterstock/Ekaterina Zhigalskaya

Smalkas kūciņas

Āboli nav vienīgās ēdamlietas, kuras karināja Ziemassvētku eglītēs. 1896. gada mājsaimnieču padomu žurnālā “Good Housekeeping” numurā tika minēts: “Smalkas, glazētas kūciņas, kuras tirgo vācu konditorejās, ir pieejamas visdažādākajās formās un dizainos – tās lieliski izskatīsies eglītē, turklāt to iegāde neizmaksās veselu bagātību.” Tāpat žurnāla rakstā uzsvērts, ka mājsaimnieces var pagatavot saldās zemenes no marcipāna un sarkanas glazūras, kas padarīs eglīti īpaši greznu.  

Kukurūzas lapas

1907. gada populārajā izdevumā “Harper’s Bazar” (tā laika nosaukums) tika publicēts raksts īpaši tiem bērniem un jauniešiem, kuru vecāki nevar atļauties iegādāties eglīšu rotājumus vai uzcept piparkūkas, kuras karināt eglītē. Žurnāla rakstā bērni ir aicināti izgatavot savus rotājumus no kukurūzas lapām, kas apņem pašu vālīti, proti, tās izžāvēt, sapīt, sagriezt dažādās formās un pat iekrāsot.

Mākslīgi veidotas putnu ligzdas

Vēl viens padomu izdevums, 1877. gada Lauras Valentīnas “Meiteņu mājas grāmata”, iesaka bērniem pagatavot mazas putnu ligzdiņas no olu čaumalām. “Pāršķeliet olu uz pusēm un uzmanīgi nokrāsojiet olu čaumalu pusītes baltā krāsā. Pēcāk ar rokām izveidojiet putnu ligzdiņas no sūnām un uzmanīgi tajās ielieciet olu pusītes tā, lai apaļās maliņas raudzītos uz āru. Noslēpiet olu pāršķeltās maliņas ar dažām putnu spalvām un ļaujiet dekoram nožūt. Papildiniet ligzdiņu ar cukura plūmju konfektēm un lieciet dekoru egles zaros,” vēsta grāmatas ieteikums.

FOTO: Shutterstock/R. de Bruijn_Photography

Īsti putni

Nedaudz drakoniskāka ideja savulaik ir publicēta 1895. gada žurnālā “Western Journal of Education”, kur autori ir nākuši klajā ar ideju rotāt eglīti ar maziņiem būrīšiem ar maziem, bet dzīviem putniņiem, piemēram, kanārijputniņiem vai Ziemeļamerikā sastopamajiem atdarinātājputniem. Ja dzīvus putnus mocīt negribas, autori iesaka tos aizstāt ar putnu izbāzeņiem, piemēram, baltiem baložiem.

Mākslīgais sniegs

Senāk un arī mūsdienās ASV bērni nereti eglītes rotā ar popkorna virtenēm, taču 1896. gada padomu žurnāla “Good Housekeeping” izdevumā autori bija ieteikuši šo tradīciju nedaudz pamainīt un radīt mākslīgā sniega bumbas no popkorna. “Vienkārši saspraudiet kopā vairākus popkorna mākonīšus ar kniepadatu tā, lai nebūtu redzams kukurūzas graudiņa apvalks. Izveido vairākas bumbas un piestiprini pie eglītes zariem – tas līdzināsies sniega pikām,” iesaka žurnāls. Ja popkorns nav pieejams, autori popkornu iesaka aizstāt ar vates pikām.

Veselībai bīstami rotājumi

Savulaik ne visi minerāli vai ķīmiskie elementi bija līdz galam izpētīti, tādēļ sendienās dažkārt cilvēkiem gadījās ne tikai izmantot svinu vai radioaktīvas vielas skaistumkopšanā, bet arī rotāt eglīti ar veselībai kaitīgiem elementiem. Piemēram, 19. gadsimta beigās ASV bērni bieži vien eglītes apzeltīja ar vizlu – visai bieži sastopamu minerālu. Vizlas puteklīšus varēja iegādāties veikalā, un bērni ar līmi tos varēja pielīmēt pie egles zariem. Tikai 1970. gadā ķīmiķi atklāja, ka šis minerāls ir ārkārtīgi toksisks plaušām un elpceļu gļotādai, bet ilgtermiņā tas veicina šo orgānu bojājumus. Interesanti, ka vizlai bija arī cita tikpat kaitīga alternatīva – alauns. 1877. gada Lauras Valentīnas meiteņu padomu grāmatā ir ieteikts eglīšu zarus iemērkt spainī ar alauna puteklīšiem, apliet tos ar karstu ūdeni, un jau nākamajā dienā zarus rotās smalki kristāliņi. Diemžēl alauna putekļi rada smagas elpceļu slimības un izraisa hronisku astmu.

FOTO: Unsplash

Dāvanas

Vairāki 19. gadsimta avoti vēsta, ka savulaik cilvēki dāvanas nevis lika zem eglītes, bet karināja tās egļu zaros. Piemēram, 1890. gada izdevums “Ladie’s Home Journal” iesaka dāvanas tīt dažādu krāsu papīros, lai egļu zari izskatās krāšņāki. Vēl kāds izdevums, 1896. gada žurnāls “Good Housekeeping”, iesaka lasītājiem likt dāvanas zem egles. “Ja Ziemassvētku egle ir novietota telpā, kuru klāj paklājs, zem eglītes var paklāt baltu drānu, bet to noslēpt ar dāvanām, nevis tās iekārt zaros,” iesaka izdevuma raksts.

Uz augšu
Back