Rīgas dome šodien noraidīja kādas vēlētājas kaitējuma atlīdzības pieprasījumu 7000 eiro apmērā par liegto iespēju balsot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.
Rīgas dome atsakās maksāt 7000 eiro vēlētājai, kurai neizdevās nobalsot
Vēlētājai tika liegta iespēja balsot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, jo iecirkņa komisija konstatēja, ka viņa jau esot nobalsojusi iepriekš.
Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklēšanā konstatēts, ka
vēlētājas parakstam paredzētajā vietā vēlētāju sarakstā bija parakstījies cits vēlētājs, kurš atpazinis savu parakstu.
Notikušo kļūdu viņš izskaidrojis ar to, ka parakstījies vietā, kuru norādījusi Iecirkņa komisijas darbiniece.
Lai gan viņam bijušas aizdomas, ka tā nav viņam paredzētā paraksta vieta, vēlētājs par to nav informējis.
Savukārt iecirkņa komisijas darbiniece liecinājusi, ka satraukuma dēļ, iespējams, netīšām nobīdījās lineāls, ar ko norādīja vietu, kur minētajam vēlētājam jāparakstās.
Kā secinājusi Rīgas dome, augstāka iestāde, kurai vēlēšanu komisija padota funkcionāli un kura var izvērtēt vēlēšanu komisijas vai vēlēšanu komisijas izveidotās vēlēšanu iecirkņa komisijas rīcību vēlēšanu organizēšanā, ir Centrālā vēlēšanu komisija. Tātad iecirkņa komisijas rīcības tiesiskuma izvērtēšana ir Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē.
Centrālās vēlēšanu komisija secinājusi, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas rīcība, liedzot iesniedzējai iespēju balsot, jo vēlētāju sarakstā iepretim viņas vārdam un uzvārdam paraksta ailē jau bija paraksts, atzīstama par tiesisku.
Tādējādi Rīgas dome secina, ka nav izpildījies zaudējuma atlīdzības priekšnoteikums - prettiesiskas faktiskās rīcības esamība - un tāpēc nav tiesiska pamata atlīdzināt Iesniedzējai nodarītos zaudējumus.
Dome norāda, ka šajā lietā netiek vērtēts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumā norādītais, ka
Iecirkņa komisijas faktiskā rīcība ir radījusi iesniedzējas tiešu vēlēšanu tiesību aizskārumu.