“Brexit” notika 2020.gada 31.janvārī, kad Lielbritānija pameta Eiropas Savienību (ES). 31.decembrī noslēdzās pārejas periods, bet pašās gada beigās Briselei un Londonai tomēr izdevās panākt ilgi gaidīto vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām. Lielbritānijas raidsabiedrība BBC uzskatījusi galvenās izmaiņas, kas stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.
ES un Lielbritānijas vienošanās ietver trīs līgumus - divpusējo tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Lielbritānijas un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.
Svarīgākā vienošanās daļa ir vienošanās par tirdzniecību. Tā nosaka, ka Lielbritānijas un ES savstarpējajai tirdzniecībai netiks piemērotas nedz kvotas, nedz tarifi.
Lielbritānijas un ES vienošanās par attiecībām pēc “Brexit” izklāstīta uz vairāk nekā 1200 lappusēm.
Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības nozīmē būtiskas izmaiņas kārtībā, saskaņā ar kuru cilvēki dzīvo un strādā.
Cilvēki, kas pārvietosies starp Lielbritāniju un ES dzīvošanas, strādāšanas vai pensionēšanās nolūkā, vairs nebūs automātiskas atļaujas to darīt. Lielbritānija ieviesīs jaunu imigrācijas sistēmu, kas attieksies uz ES valstu pilsoņiem, kā arī būs jauna kārtība ceļošanas noteikumos starp abās pusēm, ieskaitot arī izmaiņas pasu kontrolē. “Brexit” arī nozīmē, ka Lielbritānijai nebūs jāveic ikgadējās iemaksas ES budžetā. Tajā pašā laikā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES nozīmēs papildu birokrātiju.
Tirdzniecība
Lielbritānijas un ES panāktā vienošanās paredz, ka sākot ar 1.janvāri tirdzniecībai netiek piemērotas jaunas kvotas un tarifi.
Tomēr tiks veiktas papildu pārbaudes uz robežām, piemēram, preču drošuma vai muitas deklarāciju pārbaudes. Tas nozīmē, ka Lielbritānijas uzņēmumiem, kas transportē preces uz un no ES, būs jābūt gataviem gan attiecīgajām izmaiņām, gan birokrātijai.
Attiecībā uz pakalpojumiem, kas ir ļoti nozīmīga Lielbritānijas ekonomikas nozare, situācija joprojām ir neskaidra. Pakalpojumi zaudē tiesības uz automātisko piekļuvi ES tirgum, tomēr kā uzsver Lielbritānija, panāktā vienošanās nodrošinot brīvu piekļuvi tirgum teju visos sektoros.
Sākot ar 1.janvāri pārstās darboties arī automātiskā abpusējā profesionālo kvalifikāciju atzīšana.
Izņēmumi tirdzniecības ziņā attieksies uz Ziemeļīriju. ES un Lielbritānija vienojušās, ka uz Ziemeļīrijas robežas ar Īriju netiks veidota tā dēvētā stingrā robeža ar kontrolpunktiem. Tas nozīmē, ka uz Ziemeļīriju arī turpmāk attieksies daudzi ES vienotā tirgus noteikumi.
Ceļošana
Pēc 1.janvāra dodoties uz ES valstīm, kā arī Šveici, Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, Lielbritānijas pilsoņiem nebūs nepieciešama vīza, ja vien uzturēšanās periods citā valstī nepārsniedz 90 dienas 180 dienu periodā. Šajā gadījumā Lielbritānijas pilsoņiem uz robežas būs jāiziet papildu pārbaudes. Lielbritānijas pilsoņu pasu kontrole tiks veikta atšķirīgā rindā - nošķirti no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas pilsoņiem.
Lai apmeklētu kādu no šīm valstīm Lielbritānijas pilsoņu pases derīguma termiņam būs jābūt vismaz par sešiem mēnešiem ilgākam par ceļojuma datumu. Šī prasības neattieksies uz Īriju.
Lielbritānijas pilsoņiem turpmāk būs tiesības piekļūt ārkārtas veselības aprūpei - Eiropas veselības apdrošināšanas kartes būs spēkā līdz to termiņa beigām. Pēc tam tās tiks aizstātas ar Lielbritānijas Globālās veselības apdrošināšanas kartēm.
ES parauga mājdzīvnieku pases Lielbritānijā vairs nebūs derīgas.
Sagaidāma arī mobilo sakaru viesabonēšanas maksas atgriešanās. Lielbritānija gan ir solījusi ar ES vienoties par godīgiem un caurskatāmiem viesabonēšanas tarifiem.
Pārcelšanās no Lielbritānijas uz ES
1.janvārī tiek pārtraukta brīva cilvēku kustība starp Lielbritāniju un ES. Tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kas jau iepriekš bija apmetušies uz dzīvi citā ES valstī zināmu aizsardzību garantē līgums par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Tomēr katrai valstij ir savi specifiski noteikumi - var būt nepieciešams pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam, saņemt jaunus dokumentus vai arī izpildīt citus kritērijus, piemēram, būt nodarbinātam.
Tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kas vēlēsies pārcelties uz dzīvi citā ES valstī 2021.gadā vairs nebūs automātisku tiesību šajā valstī dzīvot un strādāt.
Izmaiņas gandrīz nemaz neskars tos britus, kuri vēlēsies pārcelties uz dzīvi Īrijā.
ES pilsoņi, kas dzīvo Lielbritānijā un jauna imigrācijas sistēma
ES, kā arī Islandes, Lihtenšteinas, Šveices un Norvēģijas pilsoņiem, kas Lielbritānijā dzīvojuši līdz 2020.gada 31.decembrim, līdzšinējās tiesības būs spēkā līdz 2021.gada 30.jūnijam. Pēc šī termiņa atšķirīgu valstu pilsoņiem var būt dažādas iespējas. Var būt nepieciešams kļūt par Lielbritānijas pilsoni vai arī pieteikties ES pilsoņu apmešanās shēmai. Īrijas pilsoņus izmaiņas neskars.
Janvārī stājas spēka jauna imigrācijas sistēma attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kas vēlēsies pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā. Arī šajā gadījumā izmaiņas neskars Īrijas pilsoņus.
Lielbritānijas valdība uzsver, ka tā vienlīdzīgi izturēsies gan pret ES, gan citu valstu pilsoņiem, kā galveno mērķi izvirzot vēlmi piesaistīt cilvēkus, kas var sniegt ieguldījumu Lielbritānijas ekonomikā.
Cilvēkiem, kas gribēs dzīvot un strādāt vai studēt Lielbritānijā būs nepieciešams pieteikties un samaksāt par vīzu. Tāpat būs jāmaksā gada maksa par piekļuvi veselības aprūpes sistēmai. Tūristiem vīza nebūs nepieciešama.
Lielbritānija vairs nepiedalīsies ES studentu apmaiņas programmā “Erasmus”, to aizvietojot ar jaunu sistēmu.
Eiropas Savienības Tiesa
Eiropas Savienības Tiesas lēmumi Lielbritānijai vairs nebūšot saistoši, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Drošība
Izstājoties no ES, Lielbritānija vairs nebūs ES policijas Eiropola dalībvalsts. Tomēr tā saglabās savu pārstāvniecību Eiropola galvenajā birojā.
Lielbritānija arī zaudēs automātisko pieeju drošības kontekstā nozīmīgām datubāzēm, tomēr tai būs iespēja pieteikties uz šādas pieejas atkārtotu iegūšanu.
