Covid-19 jaunais variants Lielbritānijā - vai tiešām lipīgāks?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Lielbritānijā 8.decembrī notika kārtējā otrdienas sēde par jaunā koronavīrusa izplatību valstī. Šī reize no citām atšķīrās ar to, ka zinātniekiem un sabiedrības veselības ekspertiem priekšā tika likta diagramma, kas izraisīja pamatīgu satraukumu - pusē no uzliesmojumā Kentā atklātajiem gadījumiem pie vainas bija jauns, atšķirīgs SARS-CoV-2 variants, vēsta žurnāls "Science".

Jaunais paveids filoģenētiskajā kokā bija zars, kas atšķīrās no visas iepriekšējās informācijas. "Pirms tam nebiju redzējis koka daļu, kas tā izskatītos," norāda Birmingemas Universitātes mikrobu ģenētikas pētnieks Niks Lomans.

Pēc nepilnām divām nedēļām jaunais vīrusa variants, kam dots nosaukums B.1.1.7,  bija izraisījis haosu Lielbritānijā un citur Eiropā. Britu premjers Boriss Džonsons izsludināja stingrākus ierobežojumus, sakot, ka jaunais vīrusa paveids izplatās straujāk. Vairākas valstis apturēja aviosatiksmi ar Lielbritāniju.

Tikmēr zinātnieki mēģina noteikt, vai B.1.1.7 izplatība tiešām ir straujāka.

Ne visi ir pārliecināti, ka tiešām. Bet, ja tomēr, tad kāpēc? Zinātnieku prātus arī nodarbina tas, kā jaunais vīrusa paveids spēja tik ātri mainīties. B.1.1.7 veicis 17 mutācijas - kas tāds vēl nebija redzēts.

"Tagad steidzīgi notiek centieni laboratorijā kategorizēt daļu no šīm mutācijām," saka Edinburgas Universitātes biologs Endrū Rambo.

Pārāk daudz nezināmo

SARS-CoV-2 mutācijām pētnieki sekojuši līdzi rūpīgāk nekā jebkuram citam vīrusam. Līdz šim vīruss mutē apmēram vienu vai divas reizes mēnesī. Tas nozīmē, ka pašlaik iegūtais vīrusa genoms par apmēram 20 soļiem atšķiras no tā, kurš janvārī tika konstatēts Ķīnā, lai arī joprojām cirkulē vīrusa paveidi ar mazāku mutāciju skaitu. "Genomi tiek ļoti daudz pētīti, tāpēc mēs redzam gandrīz katru soli," skaidro Lomans.

Taču tāds vīruss, kam šķietami vienlaicīgi izveidojušās 17 mutācijas, vēl nav redzēts. Pētnieki pieņem, ka tas noticis viena pacienta ilgstošas slimošanas laikā, kas ļāva SARS-CoV-2 ātri evolucionēt. Izveidojās vairāki vīrusa varianti, kuri cits ar citu sacentās par izdzīvošanu.

Rambo norāda, ka astoņas no 17 mutācijām vērojamas gēnā, kurā slēpjas vīrusa olbaltumvielu apvalka "kods". Divas no tām rada pamatu bažām. Viena no tām - N501Y - palielina to, cik cieši vīrusa olbaltumvielas piesaistās receptoram, caur ko vīruss iekļūst cilvēka organismā. Otra mutācija - 69-70del - liek olbaltumam zaudēt divas aminoskābes; šī mutācija atrasta gadījumos, kad vīrusam izdevās apiet imūnreakciju pacientos ar novājinātu imūnsistēmu.

Tas, ka B.1.1.7, iespējams, izplatās straujāk par citiem jaunā koronavīrusa paveidiem, tika atklāts nejaušības dēļ. Viens no polimerāzes ķēdes reakcijas jeb PCR testiem, kas plaši tiek izmantots Lielbritānijā, atpazīst trīs gēnus. Taču 69-70del mutācija deva pozitīvu rezultātu tikai diviem gēniem, bet vienam - negatīvu. Tas nozīmē, ka PCR testu rezultāti ļauj viegli un lēti sekot B.1.1.7 izplatībai.

Jaunais vīrusa paveids pirmoreiz tika konstatēts 20.septembrī, taču līdz novembra vidum tas jau sastādīja 26% no visiem Lielbritānijā atklātajiem Covid-19 gadījumiem.

"Līdz 9.decembrim šis rādītājs jau bija daudz augstāks," uzsver valdības vecākais padomnieks zinātnes jautājumos Patriks Volenss. "Londonā jaunais variants bija vairāk nekā 60% no visiem gadījumiem."

Boriss Džonsons apgalvojis, ka mutāciju dēļ vīruss izplatās par 70% straujāk.

Berlīnes "Charite" slimnīcas virusologs Kristians Drostens uzskata, ka šādi apgalvojumi ir pārsteidzīgi.

"Ir pārāk daudz nezināmo, lai ko tādu apgalvotu," norāda Drostens.

Iespējams, ka B.1.1.7 izplatībā lomu spēlē nejaušība. Zinātnieki iepriekš uztraucās, ka vīrusa variants, kas no Spānijas izplatījās uz pārējo Eiropu, varētu izrādīties lipīgāks. Taču tagad viņi uzskata, ka tā nav - šo variantu vienkārši uz pārējo Eiropu atnesa atpūtnieki, kuri atvaļinājumu bija pavadījuši Spānijā.

Līdzīgi varētu būt arī ar B.1.1.7, uzskata Džordžtaunas Universitātes virusoloģe Andžela Rasmusena. Drostens vērš uzmanību, ka no jaunā paveida pazudis gēns ORF8, kas, balstoties uz iepriekšējos pētījumos izdarītajiem secinājumiem, drīzāk varētu mazināt tā spēju strauji izplatīties.

Pamatu bažām rada Dienvidāfrikā atklātais vīrusa paveids, kura attīstības ceļš atšķiras no Lielbritānijas varianta, taču arī tajā ir N501Y gēns.

"Esam atklājuši, ka šis paveids šķietami izplatās daudz ātrāk," stāsta Kvazulu-Natalas Universitātes virusologs Tulio de Oliveira, kura pētījumi britu zinātniekiem norādīja uz N501Y nozīmīgumu.

Pastāv arī bažas, ka B.1.1.7 varētu izraisīt smagāku saslimšanu. Pagaidām ir tikai daži pierādījumi, ka ar Dienvidāfrikas variantu smagāka slimības gaita vērojama tieši jauniem un veselīgiem cilvēkiem. "Tas ir satraucoši, taču jāiegūst vairāk datu, lai varam būt pārliecināti," norāda Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centra direktors Džons Nkengasongs.

No Spānijas vīrusa varianta ir, ko pamācīties. Bāzeles Universitātes virusoloģe Emma Hodkrofta stāsta, ka britu zinātnieki sākumā domāja, ka mirstība no Spānijas paveida ir par 50% augstāka, taču tam par iemeslu bija "pilnīgi nesakārtoti, nekorekti sākotnējie dati".

"Domāju, ka tas ir ļoti spēcīgs atgādinājums, ka ar agrīnajiem datiem jābūt ļoti uzmanīgiem," viņa uzsver.

Iespējams, ka N501Y gadījumā jauni cilvēki slimo vairāk tāpēc, ka kopumā inficējas lielāks skaits cilvēku. Oliveira uzskata, ka nesenā svinēšana pēc eksāmeniem varētu būt novedusi pie straujākas inficēšanās jaunu cilvēku vidū Dienvidāfrikā.

Pierādījumos balstītu atbilžu iegūšana, visticamāk, prasīs mēnešus. 

Lai arī vairākas valstis uz laiku slēgušas aviosatiksmi ar Lielbritāniju, B.1.1.7 jau varētu būt izplatījies krietni aiz Lielbritānijas robežām. Pētnieki Nīderlandē decembra sākumā kādam Covid-19 slimniekam atklāja Lielbritānijas vīrusa paveidu. Tiks pētīts, kā nīderlandiešu pacients inficējās un vai ir arī citi šādi gadījumi. Domājams, ka arī citās valstīs jau varētu cirkulēt šis vīrusa paveids, taču Lielbritānijā tas tika pamanīts, jo tur ir visattīstītākā SARS-CoV-2 genoma monitorēšana visā pasaulē, norāda Hārvarda T.H. Čana Sabiedrības veselības fakultātes epidemiologs Viljams Hanadžs. Daudzās valstīs šāda pētniecība tiek veikta nelielā apmērā vai arī netiek veikta vispār.

"Lai arī kāda iemesla dēļ B.1.1.7 mutēja, tas var notikt arī citās pasaules vietās," saka pētījumu kompānijas "Scripps Research" infekcijas slimību pētnieks Kristians Andersens. "Vai mēs to varēsim noteikt un vai mēs kaut kā uz to reaģēsim?"

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu