To, vai Rīgas Rātslaukumā 1510. gadā atradusies pirmā Ziemassvētku eglīte, neapstiprina neviens tiešs dokumentārs pierādījums. Tomēr Rīgas Kuģniecības un Vēstures muzejs mums atklāja citu skaistu leģendu, kā arī muzejā aplūkojama, iespējams, senākā eglīšu mantiņa. Lasi un uzzini!

Fakts, ka tieši Rīga ir Ziemassvētku eglītes kulta aizsākuma vieta neapstiprina neviens dokuments, viss balstās uz Melngalvju šrāgas atrodamu ierakstu, par 1510. gada ziemas svētku svinībām un atsauce uz kādu agrāku šādu pašu notikumu 1476. gadā.

Vai patiesi te tika uzstādītā pirmā Ziemassvētku eglīte? FOTO: LETA

"Tajās minēts, ka kāds koks tolaik ir pušķots, taču nav zināms, ne kas tas par koku bijis, ne kā tas dekorēts. Arī laiks, kad norisinājās šīs svinības bija nevis Ziemassvētki, bet gan Vaslāvji, - ziemas beigas un gavēņa sākums," stāsta muzeja gide Irēna Strēle.

Vēlāk šis "koks", kas tikpat labi varēja būt arī no koka nūjām veidota instalācija, Vastlāvju beigās pirms Zvaigznes dienas ar dziesmām un dejām tika iznests ārpus Melngalvju nama, kuru tas bija greznojis visu Ziemassvētku laiku, un turpat, Rātslaukumā, sadedzināts.

Šrāgas liecina par līdzīgu tradīciju arī Tallinā (tolaik - Rēvelē) 1441., 1442. un 1514. gadā.

Taču, lai arī ko stāstītu senie raksti, Rīgā Rātslaukumā uz piemiņas plāksnes, kas veltīta svētku eglei, ir rakstīts: "Pirmā Jaungada egle Rīgā - 1510. gads".

5
Pirmā Jaungada egle Rīgā - 1510. gads FOTO: LETA
FOTO: EPA/LETA

Mākslas zinātņu maģistre Māra Siliņa ir pārliecināta, ka 1510. gada notikums nav saistāms ar Ziemassvētkiem, bet gan ar citiem svētkiem – Vastlāvjiem (Fastnacht, Meteņiem, Masļeņņicu).

"Tātad idejiski tas ir kaut kas cits. Jo jau pati pušķotas, greznotas Ziemassvētku egles publiska sadedzināšana manā uztverē faktiski ir zaimošana. Un, ja jau grib kādas tradīcijas, kas varbūt varētu pievilināt tūristus, tad tā drīzāk ir maskarāde – identiska karnevāliskajām izdarībām citās zemēs," pārliecināta ir M. Siliņa, - "melngalvju šrāgas sniedz informāciju par 1510. gada ziemas tradīcijām un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā. Bet tur nekas nav teikts, ka būtu pušķota egle. Tikpat labi tas varētu būt bijis pavisam kāds cits koks, ko tolaik varēja saistīt ar pagāniskām tradīcijām," uzsver zinātniece.

Mums, ņemot vērā viduslaiku paražas, jāizdara secinājums, ka pušķot to varēja vienīgi ar lentēm, kaltētiem ziediem, salmu pinuma lellēm un, iespējams, augļiem.

Tomēr ir kāds atradums, ko atrada 2003. gada izrakumos Rīgā - Vaļņu ielā 19. 

5

Tur tika  atrasta spīdīga bumba, kas pēc vēsturnieku domām varētu būt senākais eglīšu rotājums.

"To datē ar 17-18.gs., kamēr citos Eiropas muzejos senākie rotājumi attiecas uz 19.gs. vidu. Tā ir darināta no rūpīgi pulēta pelēcīga akmens, diametrā 2,4 cm," iespējams senāko Ziemassvētku mantiņu mums rāda muzeja gide. 

Skaisto bumbiņu var doties aplūkot Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejā. 

Mantiņa rūpīgi darināta no pulēta akmens. Tās āķītis liek domāt par mantiņas dekora funkciju. FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Muzejā lasāma arī kāda burvīga leģenda par Ziemassvētku eglīti Rīgā, ar kuru labprāt vēlamies jūs iepazīstināt!

Rīgas Ziemassvētku egles stāsts

Latvieši vienmēr ir bijuši lieli stāstnieki un tradīciju kopēji. Viens no stāstiem saistās ar Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīciju, kas pirms 500 gadiem aizsākusies Rīgā.

1510. gadā, tuvojoties ziemas saulgriežiem, Melngalvju brālības vīri nolēma doties uz mežu, lai sagādātu lielāko egli. Sveicot rīdziniekus, viņi gribēja to Daugavas krastā nodedzināt, papildinot jau ierasto bluķa dedzināšanas tradīciju.

Mežcirtēja atrastā egle bija tik liela, ka Melngalvji nolēma apspriesties, kur to likt. Kamēr viņi domāja, egli pamanīja apkārtnes bērni. Viņi bija tik pacilāti, ka sāka rotāt egles zarus – ar riekstiem, āboliem, kaltētām puķēm, žāvētu ogu virtenēm un krāsainiem vilnas diegiem, kas izvilkti no pašu cimdiem. Līdz ar tumsu bērni skrēja mājup, lai pastāstītu citiem par brīnumaino piedzīvojumu. Tikmēr Melngalvji pārtrauca savu sēdi. Viens no tirgotājiem nogāja līdz Daugavai un jau iztālēm pamanīja egli, kas mirdzēja mēnesnīcā.

“Mēs to nostādīsim pilsētas centrā par prieku visiem,” nolēma tirgotājs.

Kad tas tika izdarīts, ļaudis bija pārsteigti par neierasto skatu. Bērnu rotājumi tika papildināti ar krāsainām lentēm, rotaļlietām, ornamentiem, un egle bija žilbinoši krāšņa. Stāsts par egles brīnumaino pārvērtību ātri aplidoja visu pilsētu.

Pilsētnieki nolēma: “Ar šādu egli mums vajadzētu iepriecināt vienam otru katros Ziemassvētkos”.

Tā ir dzimusi Ziemassvētku egles rotāšanas tradīcija. Šī stāsta brīnums līdz pat šai dienai turpinās katrā ģimenē, kur vien tiek svinēti Ziemassvētki un rotāta eglīte.

FOTO: LETA

Priecīgus Ziemassvētkus!

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeju.