Leģenda par pirmo Ziemassvētku eglīti un atrastā senākā eglīšu mantiņa Vecrīgā (5)

Fakts, ka tieši Rīga ir Ziemassvētku eglītes kulta aizsākuma vieta neapstiprina neviens dokuments, viss balstās uz Melngalvju šrāgas atrodamu ierakstu, par 1510. gada ziemas svētku svinībām un atsauce uz kādu agrāku šādu pašu notikumu 1476. gadā.

"Tajās minēts, ka kāds koks tolaik ir pušķots, taču nav zināms, ne kas tas par koku bijis, ne kā tas dekorēts. Arī laiks, kad norisinājās šīs svinības bija nevis Ziemassvētki, bet gan Vaslāvji, - ziemas beigas un gavēņa sākums," stāsta muzeja gide Irēna Strēle.

Vēlāk šis "koks", kas tikpat labi varēja būt arī no koka nūjām veidota instalācija, Vastlāvju beigās pirms Zvaigznes dienas ar dziesmām un dejām tika iznests ārpus Melngalvju nama, kuru tas bija greznojis visu Ziemassvētku laiku, un turpat, Rātslaukumā, sadedzināts.

Šrāgas liecina par līdzīgu tradīciju arī Tallinā (tolaik - Rēvelē) 1441., 1442. un 1514. gadā.

Taču, lai arī ko stāstītu senie raksti, Rīgā Rātslaukumā uz piemiņas plāksnes, kas veltīta svētku eglei, ir rakstīts: "Pirmā Jaungada egle Rīgā - 1510. gads".

Mākslas zinātņu maģistre Māra Siliņa ir pārliecināta, ka 1510. gada notikums nav saistāms ar Ziemassvētkiem, bet gan ar citiem svētkiem – Vastlāvjiem (Fastnacht, Meteņiem, Masļeņņicu).

"Tātad idejiski tas ir kaut kas cits. Jo jau pati pušķotas, greznotas Ziemassvētku egles publiska sadedzināšana manā uztverē faktiski ir zaimošana. Un, ja jau grib kādas tradīcijas, kas varbūt varētu pievilināt tūristus, tad tā drīzāk ir maskarāde – identiska karnevāliskajām izdarībām citās zemēs," pārliecināta ir M. Siliņa, - "melngalvju šrāgas sniedz informāciju par 1510. gada ziemas tradīcijām un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā. Bet tur nekas nav teikts, ka būtu pušķota egle. Tikpat labi tas varētu būt bijis pavisam kāds cits koks, ko tolaik varēja saistīt ar pagāniskām tradīcijām," uzsver zinātniece.

Mums, ņemot vērā viduslaiku paražas, jāizdara secinājums, ka pušķot to varēja vienīgi ar lentēm, kaltētiem ziediem, salmu pinuma lellēm un, iespējams, augļiem.

Tomēr ir kāds atradums, ko atrada 2003. gada izrakumos Rīgā - Vaļņu ielā 19. 

Tur tika  atrasta spīdīga bumba, kas pēc vēsturnieku domām varētu būt senākais eglīšu rotājums.

"To datē ar 17-18.gs., kamēr citos Eiropas muzejos senākie rotājumi attiecas uz 19.gs. vidu. Tā ir darināta no rūpīgi pulēta pelēcīga akmens, diametrā 2,4 cm," iespējams senāko Ziemassvētku mantiņu mums rāda muzeja gide. 

Skaisto bumbiņu var doties aplūkot Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejā. 

Muzejā lasāma arī kāda burvīga leģenda par Ziemassvētku eglīti Rīgā, ar kuru labprāt vēlamies jūs iepazīstināt!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeju.