Zavadska noraidīja apgalvojumus par vakcīnas nedrošību un akcentēja, ka, par spīti to rekordātrajiem izgatavošanas tempiem, vakcīnu izstrādes procesā bijis neviena atvieglojoša nosacījuma.
“Tiek aicināti arvien vairāk neatkarīgi eksperti no dažādām valstīm, un zinātniskā kopiena tām pievērš ievērojamu uzmanību,” viņa atklāja.
“Covid-19 vakcīnas nav ne ar ko savādākas kā jebkuras citas vakcīnas, ko lietojam gadu desmitiem, un ir izgājušas tādu pašu ceļu,”
Eksperti pauda, ka cieši seko starptautiskajam vakcinācijas procesam un novērotajām blakusparādībām. Henkuzens uzsvēra, ka lielākais blakņu risks ir cilvēkiem ar akūtām alerģiskām reakcijām un ka šiem cilvēkiem būtu jāizvērtē risks un ieguvums no vakcinēšanās.
Tāpat no vakcīnas būtu jāizvairās gadījumā, ja ir kāda infekcija vai slikta pašsajūta.
“Viss izskatās labi, satraukumam, vismaz pagaidām, nav pamata,” uzsvēra Zavadska.
Tā kā vakcīnas nav pētītas uz bērniem, jaunākiem par 16 gadiem, bērniem un mātēm, kas zīda bērnu, vakcīna šobrīd netiek rekomendēta. Taču, tā kā šīs grupas nav prioritatīvas sabiedrības vakcinācijas procesā, risks nepastāv.
Taču gadījumā ja pūļa imunitātes sasniegšanā būs nepieciešams vakcinēt arī šīs sabiedrības grupas, rekomendācijas varētu mainīties gan nacionāli, gan starptautiski. Tas gan sekos tikai vakcīnas drošuma apstiprināšanas gadījumā.
Zavadska norādīja, ka bērnu masveida vakcinācija ir nostrādājusi masaliņu izskaušanā, it īpaši ņemot vērā, ka bērni ir izteikti vīrusa izplatītāji.
Viņa skaidroja: lai sasniegtu pūļa imunitāti, būtu nepieciešams vakcinēt aptuveni 60% sabiedrības, lai gan precīzs skaitlis nav zināms.
"Nav noteiktu aprēķinu, ir dažādi minējumi no dažādiem ekspertiem," pauda imunoloģe.