/nginx/o/2020/11/03/13452968t1h6513.jpg)
Vakcinēšanās pret Covid-19 sākusies veiksmīgi un nav pamata bažām, ka vakcīnu nepietiks, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras docente Dace Zavadska.
Raidījumā eksperti atbildēja uz dažādiem jautājumiem par Covid-19 vakcīnu drošumu, kā arī vakcinācijas procesu Latvijā.
Šodien sāktajā vakcinācijā pret Covid-19 Latvijā tiek izmantota “Pfizer" un "BioNTech" izstrādātā "Comirnaty" vakcīna, kas ieguva apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā, kamēr pārējo kompāniju izstrādātās vakcīnas vēl gaida apstiprinājumu. Par spīti tam,
vakcīnu iepirkumā Latvija lielāku uzsvaru likusi uz vēl neapstiprināto “Moderna” vakcīnu.
Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens atklāja, ka šāds lēmums balstīts uz loģistiskiem apsvērumiem. Proti, "Moderna" vakcīnas uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumi ir vairāk piemēroti Latvijas reģionu apgādei ar nepieciešamajām vakcīnu devām.
Henkhuzens uz Zavadska gan uzsvēra, ka
par “Moderna” un "AstraZeneca" vakcīnām nebūtu jādomā kā par attālu nākotni, jo to apstiprināšana Eiropas Zāļu aģentūrā ir tikai laika jautājums.
Primārās devas "Pfizer" un "BioNTech" Covid-19 vakcīnu piegādās pirmajā ceturksnī, un līdz laikam, kad to krājumi sāks sarukt, Latvija būs saņēmusi "Moderna", kā arī "AstraZeneca" vakcīnas. “Nebūtu jābažījas, ka mums nepietiks vakcīnu,” norādīja Zavadska.
Abi eksperti atzina, ka ir atviegloti par vakcinācijas procesa sākumu un atklāja, ka līdz janvāra beigām vajadzētu vakcinēt 30000 veselības aprūpes darbinieku.
Zavadska noraidīja apgalvojumus par vakcīnas nedrošību un akcentēja, ka, par spīti to rekordātrajiem izgatavošanas tempiem, vakcīnu izstrādes procesā bijis neviena atvieglojoša nosacījuma.
“Tiek aicināti arvien vairāk neatkarīgi eksperti no dažādām valstīm, un zinātniskā kopiena tām pievērš ievērojamu uzmanību,” viņa atklāja.
“Covid-19 vakcīnas nav ne ar ko savādākas kā jebkuras citas vakcīnas, ko lietojam gadu desmitiem, un ir izgājušas tādu pašu ceļu,”
skaidroja infektoloģe.
Eksperti pauda, ka cieši seko starptautiskajam vakcinācijas procesam un novērotajām blakusparādībām. Henkuzens uzsvēra, ka lielākais blakņu risks ir cilvēkiem ar akūtām alerģiskām reakcijām un ka šiem cilvēkiem būtu jāizvērtē risks un ieguvums no vakcinēšanās.
Tāpat no vakcīnas būtu jāizvairās gadījumā, ja ir kāda infekcija vai slikta pašsajūta.
“Viss izskatās labi, satraukumam, vismaz pagaidām, nav pamata,” uzsvēra Zavadska.
Tā kā vakcīnas nav pētītas uz bērniem, jaunākiem par 16 gadiem, bērniem un mātēm, kas zīda bērnu, vakcīna šobrīd netiek rekomendēta. Taču, tā kā šīs grupas nav prioritatīvas sabiedrības vakcinācijas procesā, risks nepastāv.
Taču gadījumā ja pūļa imunitātes sasniegšanā būs nepieciešams vakcinēt arī šīs sabiedrības grupas, rekomendācijas varētu mainīties gan nacionāli, gan starptautiski. Tas gan sekos tikai vakcīnas drošuma apstiprināšanas gadījumā.
Zavadska norādīja, ka bērnu masveida vakcinācija ir nostrādājusi masaliņu izskaušanā, it īpaši ņemot vērā, ka bērni ir izteikti vīrusa izplatītāji.
Viņa skaidroja: lai sasniegtu pūļa imunitāti, būtu nepieciešams vakcinēt aptuveni 60% sabiedrības, lai gan precīzs skaitlis nav zināms.
"Nav noteiktu aprēķinu, ir dažādi minējumi no dažādiem ekspertiem," pauda imunoloģe.