Zinātņu akadēmija apbalvojusi 11 šī gada zinātnes sasniegumus

Rīgas panorāma. Latvijas Zinātņu akadēmija. Ilustratīvs attēls. FOTO: Kaspars Nordens/LETA

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apbalvojusi 11 šā gada nozīmīgākos sasniegumus gan teorētiskajā zinātnē, gan lietišķajos pētījumos, aģentūrai LETA pavēstīja akadēmijā.

Vēl desmit darbiem piešķirti LZA prezidenta Atzinības raksti.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 41 zinātniskais darbs - pētījumu kopas un monogrāfijas fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā. Pieteicēji pārstāvēja gan augstskolas, gan valsts zinātniskos institūtus.

Akadēmijā uzsvēra, ka, LZA ekspertiem veicot rūpīgu iesniegto darbu izvērtēšanu, tās Prezidijs atlasīja un nosauca 11 labākos darbus, kuriem tika piešķirts gada labākā sasnieguma zinātnē nosaukums. Ņemot vērā to, ka desmit iesniegtie darbi, kuri neiekļuva laureātu skaitā, arī ir augstas kvalitātes pētījumi, LZA Prezidijs pieņēma lēmumu atzīmēt šos sasniegumus ar LZA prezidenta Atzinības rakstu.

Teorētiskajā zinātnē apbalvoti astoņi zinātnes sasniegumi, bet lietišķajos pētījumos - trīs.

Teorētiskajā zinātnē balvu par padziļinātu izpratni par moderno materiālu funkcionālajām īpašībām ekstremālās radiācijas apstākļos un to prognozēšanu saņēma zinātnieki Anatolijs Popovs, Jevgēņijs Kotomins un citi.

Šajā kopīgā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Tartu universitātes Fizikas institūta komandu darbā tika pētīti neitronu un smago jonu apstarošanas izraisīti bojājumu procesi perspektīvos funkcionālajos materiālos. Tika pētītas un salīdzinātas dažu oksīdu kristālu, nanomateriālu un keramikas radiācijas defektu optiskās un dielektriskās, kā arī vibrācijas un magnētiskās īpašības.

Šī pētījuma gaitā tika izstrādātas jaunas teorētiskās metodes, ar kuru palīdzību var novērtēt un prognozēt perspektīvo materiālu funkcionalitātes un radiācijas bojājumu attīstību ekstremālos reaktora darbības apstākļos.

Apbalvojumu saņēma arī zinātnieki par gadījuma klejošanā balstītu vienelektrona mikroshēmu sertifikāciju, proti, Latvijas un Vācijas pētnieki pirmo reizi formulējuši un eksperimentāli apstiprinājuši statistikas likumus, kas pārvalda retas, bet neizbēgamas kļūdas atsevišķu kvantu daļiņu uzskaitē, pauda LZA.

Pie šī pētījuma strādāja Mārtiņš Kokainis, Andris Ambainis, Vjačeslavs Kaščejevs un Vācijas Nacionālā metroloģijas institūta PTB pārstāvji.

Apbalvojums pasniegts arī par izstrādātu jaunu virzienu pretvēža preparātu izveidē jeb īpašu molekulu konstruēšanu. Šo zinātnisko sasniegumu panākuši eksperti Aleksandrs Pustenko, Anastasija Balašova, Aiga Grandāne un Raivis Žalubovskis.

LZA skaidroja, ka šajā pētījumā atklāta īpaša molekulu konstruēšana, kas vēža šūnās saistās ar specifiskiem enzīmiem - ogļskābes anhidrāzēm un tādējādi izraisa ļaundabīgo šūnu bojāeju. Tas ir uzskatāms par jaunu virzienu nākamās paaudzes pretvēža preparātu atklāšanā. Pētījumā atklāti savienojumi, kas nomāc krūts un plaušu vēža šūnu ogļskābes anhidrāžu darbību, neietekmējot veselās šūnas un līdz ar to organisma funkcijas kopumā.

Tāpat apbalvojums piešķirts arī par zinātnieku - Vladimira Piļipenko, Karīnas Narbutes, Jolantas Pupures un Vijas Klušas - panākto sasniegumu, proti, atklāto ekstracelulāro vezīkulu potenciālu eksperimentālās Pārkinsona slimības apturēšanā.

Pārkinsona slimību raksturo progresējoša smadzeņu dopamīnerģisko neironu bojāeja, motoro un kognitīvo funkciju deficīts. Līdz šim nav radītu efektīvu līdzekļu, kas apturētu šo slimību. Lai saglabātu šūnu dzīvotspēju agrīnajā Pārkinsona slimības stadijā, pirms neirodeģeneratīvo procesu sākuma un neatgriezeniskiem psihomotoriem traucējumiem, tika pētīta jauna farmakostratēģija.

Pētījuma rezultātā parādīts, ka smadzenēs ekstracelulārie vezīkuli darbojas neiroprotektīvi jeb saglabā dzīvo dopamīnerģisko neironu skaitu, uzlabo atmiņas procesus un noņem kustību traucējumus. Šie efekti saglabājās vairākas dienas pēc ekstracelulāro vezīkulu ievadīšanas beigām.

Vienlaikus LZA apbalvojusi virkni ekspertu, tostarp, Ņikitu Zrelovu, Montu Ustinovu, Vitu Rovīti, Lauru Ansoni, Dāvidu Fridmani, Baibu Alkšeri, Dmitriju Perminovu, Oksanu Savicku, Elīnu Dimiņu un Ugu Dumpi par Covid-19 vīrusa genoma izpēti Latvijā.

LZA norādīja, ka kopš 2020.gada aprīļa Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā sadarbībā ar citām organizācijām tiek veikta SARS-CoV-2 vīrusa genoma izpēte, iegūstot nozīmīgu informāciju par vīrusa dažādību un mainību. Kopumā Latvijā atklātas 368 dažādas vīrusa mutācijas, un vidēji vīrusu genoma sekvencēs tiek atrastas no vienas līdz pat 22 mutācijām uz paraugu, salīdzinot tos ar Uhaņas vīrusa genoma datiem.

Līdz šim iegūtie dati liecina, ka konkrēta vīrusa mutācija (D614G) proteīnā S, kas ir saistīta ar palielinātu infekciozitāti, varētu būt sastopama vismaz 97% infekcijas gadījumu Latvijā. SARS-CoV-2 genoma sekvenēšanas dati atklāj, ka Latvijā sastopamie vīrusi pēc to ģenētiskā materiāla ir visai līdzīgi citur Eiropā identificētajiem vīrusiem, taču filoģenētiskās analīzes rezultāti norāda, ka vīruss Latvijā ir ieceļojis vairākkārtīgi, visticamāk pat no dažādiem kontinentiem.

Apbalvojums piešķirts arī Saulvedim Cimermanim par apkopotu un sistematizēto unikālo zinātniskās uzziņas materiālu par baltu tautu kultūrtelpas veidošanos kopš 13.gadsimta.

Akadēmijā minēja, ka šis vairāku gadu desmitu garumā savāktais un sistematizētais unikālais materiāls pēc Augusta Bīlenšteina un Paula Kundziņa pētījumiem ir nākamais nozīmīgākais un akadēmiski izsmeļošākais zinātniskās uzziņas materiāls par baltu tautu kultūrtelpas veidošanos kopš 13.gadsimta.

Cimermaņa pētījums "Tautas celtniecība Latvijas ainavā" ir enciklopēdisks darbs Latvijas etnokultūras pētījumos, jo sniedz izsmeļošas ziņas arī par latviešu etnosa sadzīves kultūru un tās detalizētu vēsturi visā tajā pārskatāmajā periodā, ko etnogrāfijas zinātne ar tradicionālām pētniecības metodēm spēj izzināt un argumentēti valorizēt, piebilda LZA.

Savukārt par Rīgas jūgendstila arhitektūras dekora pirmreizēju analīzi apbalvojums piešķirts Latvijas Mākslas akadēmijas profesorei Silvijai Grosai. Akadēmijā uzsvēra, ka Grosas vērienīgā monogrāfija ir daudzu gadu darbā radīts pamatpētījums par vizuāli iespaidīgu, taču grūti izzināmu fenomenu, kas bagātina un pastiprina slaveno Rīgas jūgendstila ēku estētisko iedarbību.

Tajā ne tikai sniegta būvdekora analīze dažādos Latvijai nozīmīgā jūgendstila laikmeta stilistisko pārmaiņu posmos, bet arī daudzpusīgi atklāta 19.-20.gadsimtu mijas būvtēlniecības un dekoratīvās glezniecības darbnīcu vēsture.

Kā astotais apbalvotais zinātnes sasniegums teorētiskajā zinātnē ir. Ilzes Šarkovskas-Liepiņas pētījumā atklātais renesanses laikmeta skaņumākslas mantojums Latvijā, aptverot periodu

no 15.gadsimta līdz 17.gadsimta sākumam.

Viņas pētījumā aplūkota mūzikas dzīve un jaunrade Baltijas reģiona zemju, īpaši Vācijas kontekstā. Pētījumā aplūkotas Ziemeļu renesanses izpausmes mūzikā, analizēta reformācijas rosinātā dziesmu jaunrade, sniegts ieskats komponistu devumā tā laika populārākajos žanros, kā arī atspoguļotas mūzikas dzīves norises un to ietekme sabiedrībā.

Savukārt lietišķajā zinātnē balva piešķirta Jāņa Spīguļa, Ilzes Ošiņas, Ulda Rubīna, Edgara Kvieša-Kipges, Zigmāra Rupenheita un Madara Mileiko par viņu izstrādātajai un aprobētajai multispektrālās attēlošanas metodei ar rekordaugstu spektrālo selektivitāti, kas ļauj bez tieša kontakta detalizēti raksturot objektu optiskās un sastāva īpatnības.

Akadēmijā norādīja, ka cilvēka acs spēj izšķirt krāsas, bet nespēj uztvert attēlus izvēlētās šaurās spektra joslās. Šādus spektrālos attēlus iegūst ar digitālajām fotokamerām, izmantojot šaurjoslas optiskos filtrus vai spektrāli specifisku apgaismojumu. Multispektrālā attēlošana, proti, viena objekta attēlu komplekta uzņemšana dažādās spektra joslās, ļauj bez tieša kontakta detalizēti raksturot objektu optiskās un sastāva īpatnības.

LZA informēja, ka šai jaunajai metodei ir divas galvenās priekšrocības - tā nodrošina vismaz 100 reizes augstāku spektrālo selektivitāti un desmit reizes īsāku spektrālo attēlu kopas uzņemšanas laiku, salīdzinot ar zināmo multispektrālās attēlošanas sistēmu parametriem.

Lietišķās zinātnes sadaļā apbalvojums piešķirts arī Mārai Skrīvelei par viņas grāmatu "Es mācos augļkopību", kurā apkopota Latvijas augļkopības attīstības vēsture simts gados.

LZA atklāja, ka pētījumā, kas apkopots minētajā grāmatā, valsts emeritētā zinātniece un komerciālās augļkopības atjaunošanas pamatlicēja, atklāj nozares attīstību dažādos laika posmos Latvijā 100 gadu garumā. Šāds vispusīgs pētījums veikts pirmo reizi, uzsverot gan mūsu priekšteču uzkrātās pieredzes, gan jaunākajos pētījumos iegūto zināšanu nozīmi.

Un 11 apbalvojums piešķirts par inovatīviem risinājumiem koksnes ilgizturības uzlabošanai, un to izstrādāja pētnieki Bruno Andersons, Dace Cīrule, Ingeborga Andersone, Ilze Irbe, Ņina Kurnosova, Juris Grīniņš, students Edgars Kuka un Andis Antons.

LZA norādīja, ka šai pētījumā detalizēti izpētīta alkšņa, apses, oša un bērza termiskā modifikācija, kā arī optimizēti apstrādes parametri, lai veicinātu koksnes konkurētspēju būvmateriālu tirgū, nodrošinot prognozējamu kalpošanas laiku, pasargājot no vides degradējošo faktoru ietekmes un paplašinot izmantošanas iespējas.

Akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš uzsvēra, ka LZA ir gandarīta par Latvijas zinātnieku izcilo veikumu 2020.gadā un izsaka pateicību konkursa dalībniekiem. Tāpat, viņaprāt, LZA ir pārliecināta, ka, par spīti Covid-19 pandēmijai, 2021.gads būs Latvijas zinātnes un pētniecības tālākas izaugsmes gads.

Zinātnes sasniegumu izvērtēšanu LZA veic kopš 2002.gada. Konkursā piedalās Latvijas vadošie zinātniski pētnieciskie institūti un augstskolas, kā arī individuālie pieteicēji.

Uz augšu
Back