Nacionālais kultūras centrs Covid-19 krīzes pārvarēšanai domātos līdzekļus ieguldījis Dziesmu un deju svētkos

Rīgas Skolēnu pils koklētāju ansamblis "Austriņa" piedalās izstādes "Cilvēks un viņa Dziesmu svētki" atklāšanā Rīgas Latviešu biedrības namā, svinot Pirmo Vispārējos latviešu Dziedāšanas svētku 140.gadskārtu. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) Covid-19 krīzes mazināšanai tam atvēlētos 163 335 eiro ieguldījis Dziesmu un deju svētkos un kultūras jomas speciālistu profesionālajā pilnveidē, informē centra pārstāve Lana Kazlauskiene.

LNKC direktore Signe Pujāte norādījusi, ka laikā, kad klātienes procesi centra pārraudzītajās jomās - kultūrizglītības nozarē, amatiermākslas kolektīvu un kultūras centru darbībā - ir liegti, ar valsts finansiālo atbalstu pērn LNKC ir spējis mērķtiecīgi īstenot pasākumus, kas sniedz ilgtermiņa ieguldījumu gan Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanā, gan arī kultūras speciālistu profesionālajā izaugsmē.

Par Dziesmu un deju svētku repertuāra attīstīšanai novirzītajiem 100 000 eiro LNKC izveidojis metodisko audio materiālu, kas sniedzot iespēju aptuveni 15 000 lielajai koru diriģentu un dziedātāju kopienai Latvijā un diasporā apgūt svētku repertuāru arī attālināta darba režīmā.

Kazlauskiene pavēstīja, ka projektā veikti kora balsu ieraksti XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš", brāļu Kokaru 100 gadu jubilejas koncerta "Brāli, brāli", Latvijas sieviešu un vīru koru svētku un Latvijas senioru koru svētku repertuārā iekļautajām dziesmām. Šogad projekts tiks turpināts, nodrošinot balsu ierakstus 2023.gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta repertuāram.

Finansējums palīdzēja sagatavot 2021.gadā Tukumā iecerētā Latvijas sieviešu un vīru koru salidojuma repertuāra nošu krājumus, kā arī nošu krājumus sieviešu, vīru, jauktajiem un bērnu vokālajiem ansambļiem. Trīs izdevumos apkopoti 27 autoru 109 oriģināldarbi un apdares dažādu sastāvu koklētāju ansambļiem, kas ir nozīmīgs kokļu mūzikas repertuāra papildinājums, pauda LNKC pārstāve.

Savukārt, domājot par latviešu skatuviskās dejas mantojuma iedzīvināšanu deju kolektīvu repertuāros, pērn atjaunoti vairāku Latviešu skatuviskās dejas zelta fondā iekļauto deju muzikālā pavadījuma ieraksti.

Kazlauskiene atzīmēja, ka ar mērķi veicināt jaunu dramaturģijas darbu radīšanu un stiprināt saikni starp dramaturgiem un amatierteātru režisoriem, 2020.gada rudenī LNKC izsludināja Latvijas Nacionālā lugu konkursa pirmo kārtu, saņemot 22 lugu idejas. Šogad konkurss turpinās - uz otro kārtu izvirzītajiem kandidātiem līdz septembrim būs jāiesniedz pilna apjoma lugas manuskripts.

Pēc LNKC pārstāves paustā, kultūras nozares speciālistu profesionālās pilnveides pasākumu īstenošanā ieguldīti 63 335 eiro no Covid-19 ietekmes mazināšanai piešķirtā finansējuma. Rudens sākumā pasākumi norisinājās reģionos klātienē, vēlāk, atbilstoši valdības noteiktajam, - tiešsaistes formātā.

Kursus profesionālās izglītības pedagogiem kultūrizglītības nozarē apmeklēja vairāk nekā 1000 dalībnieku. To saturs izstrādāts, pamatojoties uz mērķauditorijas aptaujas rezultātiem. Semināri tika veltīti metodikas aktualitātēm mūzikas, mākslas un dizaina profesionālās izglītības programmās, kā arī mācībspēku digitālās kompetences stiprināšanai. Pedagogi iepazina pozitīvas audzināšanas principus digitālajā laikmetā, klausījās par profesionālās izdegšanas profilaksi un apguva darbam nepieciešamas digitālās prasmes.

Vairāk nekā 400 reģionālo kultūras institūciju nozares profesionāļu - kultūras speciālistu, kultūras centru vadītāju un kultūras darba organizatoru pašvaldībās - noklausījās kursu "Pārmaiņu vadīšana kultūras organizācijā" par kultūras organizāciju vadīšanu un radošā procesa nodrošināšanu krīzes un pārmaiņu apstākļos.

Profesionālās pilnveides pasākumi īstenoti arī nemateriālā kultūras mantojuma nozarē. Vairāk nekā 600 folkloras, tautas mūzikas un lietišķās mākslas nozares pārstāvju, kā arī kultūras darba organizatoru stiprināja zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu, tradicionālo kultūru un ikdienas darbam nepieciešamo, tai skaitā metodēm attālinātā darba nodrošināšanai, skaidroja Kazlauskiene.

Uz augšu
Back